Bangladešas gāztajai līderei Šeihai Hasinai piespriests nāvessods
Bangladešas Starptautiskais noziegumu tribunāls piespriedis bijušajai valsts premjerministrei nāvessodu.
Tribunāls norādīja, ka premjeres veiktās represijas pret studentu vadītajiem protestiem, kas noveda pie viņas gāšanas, uzskatāmas par noziegumu pret cilvēci.
Studentu protesti Bangladešā izcēlās 2024. gada jūlijā, kad valdība noteica stingrākas kvotas cilvēkiem, kas var ieņemt amatus valsts iestādēs. Valdība piešķīra vairākas priekšrocības neatkarības kara dalībnieku pēcnācējiem, savukārt studenti uzskatīja, ka šāds valdības lēmums ir nepareizs, jo diskriminēja cilvēkus, kas pretendēja uz vakantajiem amatiem pēc akadēmiskajiem nopelniem. Tā kā valstī novērojams augsts jauniešu bezdarba līmenis, valsts sektors bija viena no drošākajām izaugsmes iespējām daudziem studentiem.
Šeihas Hasinas lēmums apspiest protestus ar vardarbīgām metodēm rezultējās 1400 cilvēku nāvē. Hasina visas apsūdzības ir noliegusi, nodēvējot tiesas procesu par "neobjektīvu un politiski motivētu".
Piecu lappušu garā paziņojumā, Hasina sacīja, ka nāvessods ir pagaidu valdības veids, kā "anulēt viņas partijas sasniegto". Tāpat bijusī premjere paziņoja, ka lepojas ar savas valdības paveikto cilvēktiesību jomā. "Es nebaidos stāties pretī saviem apsūdzētājiem pienācīgā tiesā, kur pierādījumi tiks izvērtēti godīgi," viņa norādīja.
Hasina vadīja Bangladešu 15 gadus, taču pēdējo gadu laikā viņas vadītā valdība aizvien biežāk izcēlās ar politiski motivētiem arestiem un ārpustiesas slepkavībām. Studentu protestu dēļ Hasina bija spiesta bēgt no valsts, un par Bangladešas pagaidu premjeru tika iecelts Nobela Miera prēmijas laureāts Muhameds Junuss.
