Dermatologs: "Bālajiem saulē vispār nav ko darīt!"
Kas noticis ar sauli, ja vasarā bez aizsargkrēma ārā, šķiet, nedrīkst rādīties? Ar sauli nekas, bet ar ozona slāni, kas aiztur ādai kaitīgos UVB un UVA starus, gan! To esam noārdījuši, darbinot videi nedraudzīgus ledusskapjus, gaisa kondicionierus un citas ierīces, kas vairo cilvēka komfortu uz zemes, bet gaisā, tā teikt, palaiž ozona slāņa noārdītājus – hloru vai bromu saturošas vielas.
Jo gaišāka un jutīgāka āda, jo stiprāks saules aizsargkrēms jālieto. Visbiežāk uz to pudelēm UVB un UVA aizsardzību apzīmē ar SPF 20, SPF 30 un SPF 50. SPF 20 aiztur97 % gaismas fotonu, kas saulē nonāk uz ādas virsmas, ar SPF 30 tiek absorbēti aptuveni 98 %, ar SPF 50 –98,5 % ādai kaitīgo gaismas fotonu. Dermatologs Raimonds Karls skaidro: “It kā pus procents, procents, bet skaitliskā ziņā šie fotoni, jeb gaismas daļiņas, kas nonāk uz ādas virsmas, ir mērāmas miljardos. Ja to skaitu samazinām kaut par vienu, pusotru procentu, tas ir ļoti iespaidīgs kaitīgā starojuma samazinājums.”
Latvijā ik gadu ar melanomu saslimst vidēji 230–240 cilvēku, un diemžēl cīņu ar šo slimību zaudē ap 80 pacientu. “Ja runājam par otru ādas audzēju daļu, tad tur slimnieku skaits mērāms tūkstošos. Tie ir aptuveni 1500–2000 gadījumu gadā, bet labā ziņa –šajos gadījumos ārstēšana ir vienkāršāka,” stāsta dakteris Karls.
Skaties pievienoto video un uzzini, kādi ir daktera ieteikumi, kad visbīstamāk sauļoties, cik ilgi saulē drīkst uzturēties, ja par krēmu piemirsts, un kā no apdegšanas paglābt līdzcilvēkus, kas atsakās lietot aizsargkrēmu.
