Dzīve uz naža asmens. Kāpēc paaugstināts asinsspiediens ir jāuztver nopietni?

Par hipertensijas dažādajām izpausmēm, riskiem un dzīvesveida nozīmi stāsta kardiologs grupas Veselības centrs 4 uzņēmumā Diplomātiskā servisa medicīnas centrs Matīss Karantajers un BENU aptiekas farmaceite Ilze Priedniece.

Hipertensijai var būt ļoti smagas sekas – infarkts, insults, sirds un nieru mazspēja, kā arī aritmija. Tomēr dzīvesveida korekcijas, regulāri asinsspiediena mērījumi un ārsta nozīmēto medikamentu pareiza lietošana var būtiski samazināt hipertensijas atstāto ietekmi uz veselību un dzīves kvalitāti kopumā.

Hipertensijas dažādās šķautnes

Hipertensija ir paaugstināts asinsspiediens virs 140/90 mm dzīvsudraba staba (mmHg). Kardiologs Matīss Karantajers norāda, ka šis skaidrojums ir precīzs, tomēr hipertensijai ir virkne dažādu izpausmju, kas uz katru pacientu var izpausties individuāli. Lai to ilustrētu, speciālists min virkni tipisku piemēru.

Situācija – sieviete, 75 gadus veca, ar hipertensiju slimo jau 25 gadus. Viņa regulāri lieto zāles asinsspiediena mazināšanai un katru dienu pati mēra asinsspiedienu, sakot, ka 150/80 mmHg ir “viņas norma”. Turklāt, ja asinsspiediens ir zemāks, jūtoties slikti. Pēdējos gados jūt, ka, kāpjot uz dzīvokli 3. stāvā, nepieciešams divas reizes apstāties, jo aptrūkstoties elpa.

Kardiologs norāda, ka, par spīti paaugstinātajam asinsspiedienam, kundze ikdienā kopumā jutusies labi, tomēr viņai ir hroniska hipertensija, kas, visticamāk, neesot pietiekami ārstēta, jo arī ilgstoši nedaudz paaugstināts asinsspiediens atstāj ietekmi asinsvados un sirdī kopumā, piemēram, šajā gadījumā novedot līdz sirds mazspējai, kuras galvenā izpausme ir elpas trūkums salīdzinoši nelielas slodzes laikā.

Situācija – vīrietis 52 gadu vecumā, iepriekš hronisku saslimšanu nav bijis, regulāri sporto, nesmēķē un liekā svara nav, zāles ikdienā arī nelieto. Pēdējā laikā viņam bieži sāk sāpēt galva. Sūdzību laikā pamēģinājis izmērīt asinsspiedienu, kas parādījis 155/95 mmHg. Zināms, ka viņa tēvam ap 50 gadiem “sākušās problēmas ar sirdi”.

Neviens nav pasargāts no iedzimtības, un, lai arī veselīgs dzīvesveids ir ļoti svarīgs, arī tas ne vienmēr spēj pasargāt no ģenētikas un saslimšanām, skaidro eksperts. Šādos gadījumos palīgā nāk mūsdienu medicīna – parasti tā ir viena tablete dienā asinsspiediena mazināšanai, regulāra asinsspiediena paškontrole un ikgadēji izmeklējumi, kas kombinācijā ar veselīgu dzīvesveidu ļauj kungam atbrīvoties no biežajām galvassāpēm un turpināt aktīvu dzīvesveidu.

Situācija – sieviete 60. dzīves gadā. Konsultācijā ieradusies, jo traucējot “sirds kūleņošana” un “pārsitieni”. Zināms, ka ikgadējās vizītēs pie ģimenes ārsta asinsspiediens ir 145/90 mmHg. Veikti papildu izmeklējumi, kuros konstatēta sirds aritmija.

Šajā piemērā konstatētā sirds aritmija ir tieši izrietoša no hipertensijas un ir uzskatāma par tās komplikāciju. Šī aritmija ir biežākais galvas smadzeņu infarkta (insulta) cēlonis Latvijā un bieži ir iemesls arī sirds mazspējai. Zāles šos riskus var mazināt, bet nereti speciālistu redzeslokā cilvēki ar šo komplikāciju nonāk tikai tad, kad jau ir notikusi kāda no minētajām komplikācijām.

Situācija – vīrietis 41. dzīves gadā, asinsspiedienu pats nemēra, smēķē un ir liekais svars. Neņem vērā ģimenes ārsta norādes par to, ka vajadzētu lietot zāles asinsspiediena samazināšanai, bet vīrietis to nedara, jo jūtas labi. Ikdienā strādā smagu fizisku darbu. Ārsta konsultācijas laikā asinsspiediens ir 180/100 mmHg, un līdzīgi rādītāji esot bijuši arī iepriekš.

Lai arī kungs, kurš minēts piemērā, ikdienā jūtas labi, patiesībā viņš dzīvo uz naža asmens, uzsver kardiologs. Tik augsts asinsspiediens, kas piedevām ir ilgstoši, var novest pie dramatiskām sekām. Diemžēl bieži intensīvā terapijā ir nācies saskarties ar jauniem vīriešiem ar infarktiem vai retāk, bet pat vēl sliktāk – lielākā ķermeņa asinsvada (aortas) plīsumu, kurus līdz šai smagajai komplikācijai ir novedis tieši augstāk minēto faktoru kopums, no kuriem centrālais ir hipertensija. Infarkts bieži var nozīmēt produktīvā mūža beigšanos un nereti, pat ārstēšanā iesaistoties ārstu komandai, neglābjamas sekas.

Kardiologs uzsver, ka, lai arī par hipertensiju dēvējam paaugstinātu asinsspiedienu virs 140/90 mmHg, tomēr jāņem vērā, ka tā izpausmes var būt ļoti dažādas. Dažiem tas var pasliktināt dzīves kvalitāti – kā kundzei ar elpas trūkumu vai kungam ar galvassāpēm, bet citiem – ilgu laiku šķietami neradīt sūdzības, iekams nesākas nopietnas komplikācijas.

Pazīmes, cēloņi un ārstēšana

Plašos pētījumos ir apstiprināts, ka asinsspiediens var tikt uzskatīts par paaugstinātu arī tad, ja pirmais skaitlis ir lielāks par 115 mmHg, – jau šajā gadījumā ir novērojama biežāka komplikāciju (infarktu, insultu, nieru mazspējas utt.) attīstība ilgtermiņā. Hipertensijas cēloņi ir dažādi, pamatā to ietekmē dzīvesveids – neveselīgs uzturs, mazkustīgs dzīvesveids, pārmērīga alkohola lietošana, smēķēšana, liels sāls īpatsvars uzturā un citi faktori, kā arī iedzimtība.

Tipiski par paaugstinātu asinsspiedienu liecina galvassāpes, neprovocēta slikta dūša līdz pat vemšanai un mainīgas intensitātes redzes traucējumi. Liela daļa savu spiedienu nejūt vai, precīzāk, izjūt to tikai tad, kad parādās pirmās nopietnās komplikācijas, piemēram, sirds mazspēja vai infarkts, tāpēc tomēr gribētos mudināt vismaz reizi gadā jebkuram cilvēkam pēc 40 gadu vecuma asinsspiedienu mērīt pie ģimenes ārsta arī tad, ja sūdzību nav. Kardiologs piebilst, ka zināmā mērā labāk ir tiem, kuri “jūt” paaugstināto spiedienu, jo tas ir stimuls šo problēmu kontrolēt un ārstēt – ar dzīvesveida izmaiņām vai zālēm, tādējādi izvairoties no krietni smagākām veselības problēmām.

Attiecībā uz ārstēšanu eksperts norāda: ja cilvēkam ārsta konsultācijā pirmreizēji tiek konstatēts paaugstināts asinsspiediens līdz 160/100 mmHg, sākotnēji tiek mēģināts to samazināt ar dzīvesveida korekcijām. Ja šo vai citu riska faktoru nav vai ja asinsspiediens ir virs 160/100 mmHg, noteikti nepieciešama arī medikamentu lietošana.

Ko varam darīt paši?

Farmaceite Ilze Priedniece atgādina par regulāru asinsspiediena kontroli, pareizi veicot mērījumus – optimāli tas būtu jādara no rīta pēc pamošanās, vēlams, uz augšdelma, atbalstot to uz stabilas virsmas sirds līmenī. Tāpat būtiski ir rūpēties par veselīgu dzīvesveidu – kontrolēt ķermeņa svaru, katru vai vismaz gandrīz katru dienu nodarboties ar mērenām fiziskām aktivitātēm vismaz 30 minūšu garumā (piemēram, staigāšana ātrākā solī, riteņbraukšana, peldēšana, nūjošana un tamlīdzīgi), ēst veselīgi un sabalansēti – samazināt sāls un cukura patēriņu, uzturā iekļaut dažādus dārzeņus, augļus un ogas, zivis un jūras produktus, pilngraudu produktus, olīveļļu, lieso gaļu un piena produktus ar pazeminātu tauku saturu. Nepieciešama kaitīgo ieradumu, kā smēķēšana, atmešana. Farmaceite uzsver, ka jārūpējas arī par savu emocionālo labsajūtu, jāseko līdzi stresa līmenim un jāvelta pietiekami daudz laika miegam un atpūtai. Ja ārsts ir nozīmējis medikamentus, tad tie ir jālieto regulāri – katru dienu noteiktajā devā un laikā, bez saskaņošanas ar ārstu, nemainot zāļu lietošanu vai devu.