Vēža reģistrā Latvijā ir jau 77 tūkstoši cilvēku

"Šie ir visi tie pacienti, kuriem būtu nepieciešams "zaļais koridors", ne tikai pirmreizējai diagnostikai, bet arī pēcārstēšanas adekvātai izvērtēšanai," uzsvēra Eglītis.

Vēža reģistrā iekļauj iedzīvotājus, kuru dzīves laikā kādreiz ir diagnosticēts vēzis. Ik gadu vēzis no jauna tiek atklāts ap 11 tūkstošiem pacientu. Pērn reģistrēti seši tūkstoši nāves gadījumu.

Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga uzsvēra, ka dati par 77 tūkstošiem onkoloģisko pacientu būtu jāņem vērā Nacionālajam veselības dienestam (NVD), plānojot finansējumu onkoloģijas nozarei.

"Mums uzskaitē 2013.gadā bija 74 tūkstoši pacientu ar diagnozi vēzis, bet 2014.gadā ir 77 tūkstoši. Ja mēs pieņemam, ka 1/4 daļa varētu būt pacienti, kas ir laimīgi izārstējušies, bet pārējās 3/4 ir tie pacienti, kuri kaut kādā etapā nonāks stacionārā, visiem vajadzēs izmeklējumus. NVD rēķina pakalpojuma sniegšanu, izejot no iepriekšējā gada skaitļiem, ir jāskatās uz šo kopējo skaitli," uzmanību sistēmas nepilnībām vērsa Slokenberga.

Jaunākie dati liecina, ka saslimstība pieaugusi vecuma grupā pēc 50 gadiem. "Tā ir ļoti būtiska grupa, par ko vajadzētu aizdomāties, jo šie ir darbaspējīgā vecuma cilvēki, līdz ar to diagnoze būtu jāuzstāda savlaicīgi, lai tiktu ārstēta un pacients varētu atgriezties savā ierastajā darba vidē," viņa norādīja.

Pirmdien notiek diskusija "Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošana vēža pacientiem". Veselības ministrs ir uzdevis izvērtēt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību onkoloģiskajiem pacientiem, ņemot vērā gaidīšanas rindas uz valsts apmaksātiem diagnostiskajiem izmeklējumiem, ārstu speciālistu konsultācijām, kā arī ārstēšanu. 

Zaļais koridors nozīmē, ka pacientam, kuram nepieciešami papildu izmeklējumi pēc skrīninga testa veikšanas, nevajag gaidīt nedēļām ilgā rindā uz valsts apmaksāta pakalpojuma saņemšanu un nepieciešamo izmeklējumu noteiktās ārstniecības iestādēs ir iespējams saņemt ātrāk.

BNS/Foto: Lita Krone/LETA