Kādi ir raksturīgākie muguras kaišu maskēšanās veidi?

Ārstē galvu, bet vainīgi kakla skriemeļi

Bieži vien patiesais iemesls galvassāpēm, kuras sākas pakausī, izstaro uz pieri, acīm, kā arī redzes pasliktināšanās (sūdzībām ir diezgan plaša buķete), ir kakla skriemeļos notikušās izmaiņas. Nesaprotot, kāpēc galva nebeidz sāpēt, veic magnētiskās rezonanses vai citus izmeklējumus, bet visbiežāk neko būtisku neatrod. Nereti sievietēm iesaka apmeklēt psihoterapeitu, domājot, ka galvassāpes ir sliktā stresa vai citu pārdzīvojumu dēļ, taču arī tas neko nedod. Jo patiesais iemesls ir problēmas kakla skriemeļos.

Kāpēc tā? Kakls anatomiski ir ļoti sarežģīts. Kaklam ir septiņi skriemeļi, kuri ir ļoti kustīgi, īpaši vietā, kur tie pāriet galvas pusē. Pa vidu skriemeļiem iet muguras smadzenes, no kurām atiet nervi, bet sānos vēl atrodas vertebrālās jeb mugurkaula artērijas, kas apgādā ar asinīm un baro galvas smadzenes. Var teikt, ka kakla skriemeļi bojājas tāpēc, ka kakls ir tievs, trausls, bet galva – liela un kustas visos virzienos, savukārt jebkurš bojājums kakla daļā negatīvi ietekmē ne tikai galvu, plecus, bet pat attālākās ķermeņa daļas. Piemēram, var būt nervu pinumu kairinājums, sekas kādai senākai traumai auto negadījumā, par kuru cilvēks jau ir aizmirsis, taču sūdzības parādās pat pēc vairākiem gadiem.

Kakla daļas bojājumu var iegūt arī bez traumas – kā sekas mazkustīgumam un ilgstošām piespiedu pozām, sēžot pie datora, turot noliektu galvu uz priekšu vai uz leju. Rodas sasprindzinājums, mugurkauls ieliecas vai arī – gluži pretēji – patoloģiski iztaisnojas, tas viss iestiepj un kairina nervus kakla daļā, un sākas galvas sāpes.

Ja izmaiņas kakla skriemeļos ir ilgstošas (visbiežāk tās notiek 5. un 6. skriemelī) un skar ne tikai starpskriemeļu diskus, bet arī locītavas, diagnoze ir spondiloze (osteohondroze) – viena no biežākajām mugurkaulāja saslimšanām.

Ja kakla skriemeļi atrodas nepareizi attiecībā pret asinsvadiem, ja tiem ir parādījušies osteofīti jeb kaulu uzaugumi, ko tautā dēvē par radziņiem, vai arī pats disks kairina artērijas, notiek spazmēšanās un asinsspiediena paaugstināšanās. Jo, nesaņemot pietiekami asinis, iegarenās smadzenes signalizē – laiks paaugstināt spiedienu. Tad galva sāp paaugstinātā spiediena dēļ, var pat rasties hipertoniskā krīze. Un arī šajās situācijās diezgan bieži ārstē galvu un spiedienu, nepievēršot uzmanību kaklam.

Ja ir nospiestas muguras smadzenes (tā notiek, kad novecojušu muguras disku vai osteofītu dēļ sašaurinās kanāls, caur kuru iet muguras smadzenes), var būt vājums rokās un tirpšana. Parasti tad vaino karpālā kanāla sindromu, nereti pat veic operāciju, taču tā neko nedod. Un tad galu galā nonāk līdz kaklam, ka tur ir vaina.

Smagākos un ielaistākos gadījumos (pie tādiem var novest smagas vai laikus neārstētas reimatoloģiskas slimības) izmaiņas, kas notikušas ar skriemeļiem, to locītavām un kapsulām, var radīt sašaurinājumu ar iespiestām muguras smadzenēm, kā arī negatīvi ietekmēt lielos asinsvadus, kas apasiņo galvu.

Ja ir nospiestas muguras smadzenes kakla daļā, var būt vājums kājās vai mazā iegurņa problēmas, piemēram, urīna nesaturēšana. Šādās situācijās svarīgākais noteikt pareizu diagnozi un veikt konservatīvu ārstēšanu (medikamenti, fizikālās terapijas metodes). Un tikai tad, ja nekas nav palīdzējis vai izmeklējumos ir skaidri redzams, ka nekas nepalīdzēs, veic operāciju.

Stenokardija vai tomēr…

Izmaiņas kakla skriemeļos var izpausties zemāk – krūšu daļā, piemēram, sāpes var izstarot uz zonu starp lāpstiņām. Sāpes var pieaugt sēdus stāvoklī, šķaudot, klepojot un atliecot kaklu atpakaļ. Visbiežāk sūdzības ir par izstarojošām lentveida sāpēm no muguras pa starpribu nerviem. Tas rada spazmu krūškurvī, un cilvēkam šķiet, ka viņam ir stenokardijas lēkme. Tāpat var būt pleca locītavas mazkustīgums, grūtības pacelt roku, artrozes. Ķirurga pieredze liecina, ka tad parasti ārstē plecu pie ortopēda traumatologa, bet aizmirst pārbaudīt kakla skriemeļus. Tirpšana vai nejutīgums, kas galvenokārt skar plecus un rokas, bieži ir saistāms ar 5., 6. un 7. kakla skriemeļa un to savienojumu problēmu.

Tomēr salīdzinājumā ar kakla un jostas daļām (abas ir līderi mugurkaula problēmu ziņā) krūšu daļa ir vairāk fiksēta, pateicoties ribām, un arī diska trūces šeit gadās retāk.  

Gados vecāku cilvēku krūšu daļas skriemeļus ļoti bieži skar osteoporoze, un tad pavisam neliela trauma var izraisīt skriemeļa sabrukumu. Tāpat šajā daļā veidojas deformējošā spondiloze ar visām no tā izrietošām sekām, to ietekmē traumas vai ilgstoša nepareizas ārējās vides iedarbība. Nepareizas stājas dēļ veidojas dažādi muguras izliekumi (kifoze, skolioze). Skolioze var būt arī pieaugušajiem un novest pie izmaiņām mugurkaulā.

Mugura nesāp, bet problēmas palikušas

Jostas daļu veido pieci skriemeļi, pa kuru atverēm iziet nervi, bet atšķirībā no kakla skriemeļiem, tajā nav muguras smadzeņu. Jostas daļā ir jābūt fizioloģiskam izliekumam. Visbiežāk tieši jostas daļā ar gadiem rodas disku deģenerācija, disku trūces un radikulīts. Jo, cilvēkam stāvot, sēžot, lēkājot, proporcionāli lielākā slodze gulstas uz pēdējiem diviem vai trim diskiem. Tāpēc tie arī pirmie visbiežāk bojājas, apmēram 70 % no visiem diskiem.

Ja bijušas sāpes mugurā, ir diska trūce vai nospiests nervs, kad sāpes un tirpums pa nervu aiziet uz kāju, bet pati mugura vairs nesāp, ir jābūt ļoti uzmanīgiem, brīdina ķirurgs. Cilvēks priecīgs, ka mugura nesāp, bet sāp tikai kāja. Taču, ja ilgstoši ir stiprs nervu nospiedums, var rasties kustību traucējumi, tā saucamās parēzes – krītošā pēda vai arī pēdas nestabilitāte (atkarībā no tā, kurš nervs ir saspiests). Ja cilvēks ilgstoši neliekas ne zinis par ārstēšanu, jo ir taču tikai sūdzības par krītošo pēdu, šādā gadījumā pat operācija neko nedos. Nervs jau ir zaudējis savas reģenerācijas jeb atjaunošanās spējas. Nākamās iet bojā kustību jeb motorās šķiedras. Tāpēc, ja dažu mēnešu laikā, kopš parādījušās sūdzības par nervu nospiedumu, neveic operāciju, cilvēks var kļūt par invalīdu.

Savukārt, ja ir spinālā kanāla stenozes (iemesls ir deģeneratīvas izmaiņas jostas daļas diskos (trūces), saitēs starp diskiem un kanāla aizaugšana), ir grūti staigāt, nespēks kājās un mazā iegurņa orgānu nesaturēšana. Cilvēks iet pie ginekologa, iet pie urologa, visi domā, ka tā jau vecuma vaina, visiem tā notiek, bet tā tas tomēr nav. Ir jāmeklē problēmu iemesls, jo šādās situācijās pat gados vecākam cilvēkam ir iespējams palīdzēt ķirurģiski. To var darīt mikroķirurģiski, kad atbrīvo tikai stenozes vietu, bet smagākos gadījumos, kad ir arī skriemeļu nestabilitāte (nobīdes) vairākos segmentos, ortopēdi veic plašākas operācijas, ievietojot skrūves un stieņus. Tās, protams, jau ir nopietnas operācijas, toties cilvēks var atgriezties dzīvē un normāli staigāt.

Naktī sāp, bet pa dienu ne

Ja parādās sāpes mugurā un tās ir nakts sāpes, noteikti jāizdomājas, vai tur nav izveidojies ļaundabīgais audzējs. Jo parasti, ja ir kakla deformācija vai cita mugurkaula problēma, cilvēks guļot ieņem sev ērtāko pozu un sāpju nav. Bet, ja ir muguras nakts sāpes, noteikti vajag pārbaudīt, vai nav onkoloģija. Vīriešiem ar urinēšanas problēmām un arī pastāvīgām, stiprām muguras sāpēm noteikti vajag pārliecināties, vai nav ļaundabīgas izmaiņas prostatā.

Samērā bieži ir sūdzības par sāpēm mugurā tieši nieru rajonā, bet nieru dakteris neko sliktu neatrod. Tad neirologam ir jālūdz nosūtījums uz mugurkaula izmeklējumiem, sievietēm jāpārbaudās arī pie ginekologa. Ja viss kārtībā, tad jāmeklē tālāk.

Ja cilvēkam sāp mugura, bet nevar atrast iemeslu un sāpes izstaro uz augšu, ir vērts aizdomāties, vai kaut kas nav bijis ar asteskaulu. Mugura sāp, nevar sēdēt, ja ir traumēts asteskauls. Ar šādām situācijām ķirurgam ir bieži nācies saskarties savā praksē. Problēmas risinājums visbiežāk ir operācija. Kā zināms, bez savas astītes varam dzīvot, mierina ķirurgs. Jo – ko citu darīt, ja asteskauls ir traumēts tā, ka tas ir šķērsām sagriezies. Tas traucē arī normāli nokārtoties tualetē, sievietēm izraisa problēmas mīlēšanās laikā.

Krusta kaulu locītavas iekaisums arī var dot muguras sāpes, sāpes var izstarot uz kāju, taču bieži vien ārsti domā, ka vainīgs ir disks, un nepaskatās zemāk uz krustu daļu. Iekaisumu ārstē konservatīvi ar medikamentiem, blokādēm un procedūrām.

Grūtības stāvēt, sēdēt, sāpes krustos – tas var būt osteoporotiska lūzuma dēļ. Tad veic operāciju.

Grūtības no rīta piecelties no gultas var norādīt uz gūžas problēmām, kuras bieži vien jauc ar mugurkaula problēmām.

Precīzāki izmeklējumi – ātrāka diagnoze

“Esmu vecās skolas piekritējs – vispirms skatos pacientu un tad atbilstoši izrakstu izmeklējumus. Nav nozīmes tam, ka cilvēks rāda daudzus izmeklējumus, bet nestāsta par savām sūdzībām, jo man kā speciālistam ir svarīgi zināt, kad problēmas sākušās, kā tās izpaužas, bieži vien jāuzdod arī jautājumi par nesaturēšanām, dzimumdzīvi. Citreiz izrādās, ka cilvēka veselības pārbaudes gājušas nepareizā virzienā, piemēram, nepietiek konstatēt izmaiņas, kas notikušas vecuma dēļ (protams, ka šādas izmaiņas būs), ja problēma varbūt slēpjas tieši gūžās vai krustos, nevis mugurā. Atnākot pie speciālista, tiks nozīmēti pareizie izmeklējumi, un cilvēks ātrāk tiks pie diagnozes,” ir pārliecināts Igors Aksiks.

Speciālists uzsver, ka ģimenes ārstam, pacientu nosūtot uz rentgenu vai datortomogrāfiju (uz magnētisko rezonansi derīgs speciālista nosūtījums), svarīgi minēt iespējamo diagnozi. “Tad no izmeklējuma būs lielāka jēga, jo radiologs zinās, kam tieši pievērst uzmanību, piemēram, pārbaudot kakla daļu.”

Parasti izmeklē no vienkāršākā uz sarežģītāko

• Rentgens parāda gan mugurkaula, gan kaulu stāvokli, gan to savstarpējās attiecības. Rentgena uzņēmumi ar noliektu vai atliektu galvu vai vidukli domāti mugurkaula savienojumu nestabilitātes pierādīšanai. Tajā redzami arī osteoporotiski lūzumi.
• Joprojām cilvēkiem (īpaši ārpus Rīgas) mugurkaula pārbaudei vispirms veic datortomogrāfiju. Tomēr, atnākot pie speciālista, viņu, visticamāk, nosūtīs uz citu izmeklējumu – magnētisko rezonansi. Īpaši gados jauniem pacientiem, ja no rentgena bildes netop skaidrs, kādas izmaiņas notikušas kaulos un kāpēc ir stiprās sāpes, pareizi sākt ar nekaitīgāko un daudz plašāku informāciju sniedzošo magnētisko rezonansi. Turklāt tajā var redzēt, kas notiek arī ar mugurkaula mīksto daļu, ar saitēm starp skriemeļiem, diskiem, kā arī tā sniedz informāciju par kauliem. Tāpēc, ja nav skaidrs, kuru izmeklējumu veikt pirms vizītes pie mugurkaula speciālista, tad tā ir magnētiskā rezonanse. Ja speciālists domās, ka tomēr vajag datortomogrāfiju, tad viņš to nozīmēs. Datortomogrāfija ir organismam kaitīgāks izmeklējums un nesniedz visu nepieciešamo informāciju.
• Ja kakla daļa nesāp, bet traucē galvassāpes, asinsspiediena svārstības, reiboņi, ārsts var nozīmēt doplerogrāfiju, kas ir ultraskaņas mērījums asins plūsmai kakla asinsvados, bet dažreiz neirologs var nosūtīt uz galvas smadzeņu šķidruma jeb likvora pārvietošanās mērījumu – kodolmagnētisko rezonansi ar kontrastvielu.
• Dažreiz kā diagnostiska metode noder arī muguras blokādes. Piemēram, sāpes augšstilbā un pāri gurnam var būt, ja ir gūžas locītavas problēmas, mugurkaula nervu saknīšu kairinājums, iegurņa krusta kaulu locītavu vai kādas iekšķīgo orgānu kaites (ginekoloģiskas slimības). Tā kā sāpes no muguras izstaro uz gūžas locītavu, uztaisot blokādes mugurai vai paārstējot muguru, samazināsies arī sāpes gūžā un gūžu varbūt nemaz nevajadzēs operēt. Citādi var sanākt tā, ka gūžas locītava izoperēta, bet pēc tam vēl jāoperē mugura, lai tiktu galā ar sāpēm.