Aptauja par sirds veselību jelgavnieku vidū atklāj ne visai patīkamu ainu
Sirds veselības dienas Jelgavā ietvaros Zemgales Kardioloģijas centra speciālisti veica sabiedrības aptauju par iedzīvotāju paradumiem saistībā ar sirds un asinsvadu slimību profilaksi, kā arī veselības pašvērtējumu. Atbilstoši kardiologu apkopotajiem vairums aptaujāto ne reizi dzīvē nav pārbaudījuši sirds veselību.
Vienlaicīgi 9% aptaujāto atzina, ka ir saskārušies ar nogurumu un bezspēku, 7% ar reiboņiem, bet 5% ar sāpēm vai diskomforta sajūtu krūtīs. Visi trīs minētie simptomi ir raksturīgi sirds un asinsvadu saslimšanām, par ko ir nozīmīgi laicīgi saņemt profesionālu mediķu konsultāciju. Apkopojot respondentu atbildes par ikdienas fiziskajām aktivitātēm – rīta rosmi, nūjošanu, pastaigām vai sportošanu – atklājies, ka šāda veida kardiovaskulāro slimību profilaksi veic tikai 28% iedzīvotāju.
Atbilstoši Jelgavas poliklīnikas Zemgales Kardioloģijas centra speciālistu aptaujas datiem tikai 32% respondentu regulāri pārbauda sirds veselību, 7% pārbaudes veic reizi 2 – 3 gados, 5,5% reizi piecos gados, bet 55,5% sirds veselību pārbauda tikai akūtas nepieciešamības gadījumā vai nekad. 11% aptaujāto iedzīvotāju ikdienā neveic nekādas fiziskās aktivitātes, 37% labprāt dodas pastaigās, 13% regulāri nūjo, 18,5% veic rīta rosmi, bet 20,5% veic citas fiziskās aktivitātes.
Aicinot sabiedrību aizdomāties par veselības nozīmi, prof. Andrejs Ērglis, Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs, Sirds veselības dienā Jelgavā uzstājās ar publisku lekciju “Veselība ir dzīvotprieks!”: “Šis ir laiks, kad izvērtēt, cik daudz varam katrs pats darīt savas veselības labā. Un mēs varam ļoti daudz! Pirmkārt, nesmēķēt! Kustēties un ēst mazāk! Mērīt asinsspiedienu, zināt savus holesterīna skaitļus. Un – ja nepieciešams, apzinīgi lietot ārsta izrakstītos medikamentus.
Turklāt jelgavniekiem ir iespēja pārbaudīt savas sirds veselību, veicot izmeklējumus tepat Jelgavā. Esmu ļoti gandarīts, ka Latvijā pamazām attīstās reģionālie kardioloģijas centri, kur reģionu iedzīvotāji var vērsties pie labiem ārstiem. Tas noteikti palīdz sasniegt augstākus veselības kvalitātes rādītājus Latvijā kopumā!” Latvijas Universitātes profesors Ērglis norādīja, ka atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas mūsdienu atziņām, līdz 65 gadu vecumam cilvēks ir jauns, bet senioru vecums sākas no 85 gadu vecuma.
Nozīmīga loma dzīves ilguma un kvalitātes nodrošināšanai ir ne vien veselīgam dzīvesveidam un profilaksei, bet arī savlaicīgai diagnostikai, tāpēc lekcijas ietvaros profesors aicināja cilvēkus nebaidīties un regulāri apmeklēt mediķus un pārbaudīt veselību. Turklāt ar mūsdienu medicīnas iespējām sirds slimību sekmīga ārstēšana iespējama arī pacientiem virs 80 gadu vecuma, bet pašu ārstniecības procesu pilnībā kompensē valsts.
Savukārt Jelgavas poliklīnikas Zemgales Kardioloģijas centra vadītāja dr. Marina Kovaļova lekcijā “Lai sirds spēj vairāk!” ne vien uzsvēra kardiovaskulāro slimību profilakses nozīmi, lai pagarinātu dzīves kvalitāti un ilgumu, bet arī klātesošajiem skaidroja kā rīkoties ikdienā, lai saudzīgi izturētos pret savas sirds veselību, kas tieši ietekmē dzīves ilgumu un kvalitāti. Dr. M. Kovaļova vērsa jelgavnieku uzmanību riskiem, ko izraisa smēķēšana, neracionāls uzturs un mazkustīgums.
Tā, piemēram, atbilstoši mediķu pētījumiem smēķēšana par 30% palielina koronārās nāves gadījumu skaitu un divas reizes paaugstina insulta risku. Turklāt pat bijušajiem smēķētājiem atlieku risks saglabājas 20 un vairāk gadu. Ņemot vērā to, ka Latvijā, ņemot vērā vēso klimatu, vēsturiski izveidojusies tradīcija uzturā lietot kalorijām bagātu ēdienu, Kovaļova aicināja Latvijas iedzīvotājus aizdomāties par to, cik pamatota ir šāda izvēle, ņemot vērā fiziskā darba apjoma samazinājumu mūsdienās.
Rūpējoties par kvalitatīvu un ilgu mūžu, daktere rekomendē ierobežot cūkgaļas, krējuma, sviesta un olu daudzumu un vairāk izvēlēties vietējos dārzeņus un treknās zivis, piemēram, reņģes, skumbrijas un sardīnes. Nozīmīga ir arī ikdienas fizisko aktivitāšu nodrošināšana ķermenim, kam nav jābūt obligātam sporta zāles apmeklējumam, bet var izpausties arī kā regulāra rīta rosme, nūjošana, pastaigas.
Veselības dienas laikā iedzīvotājiem tika nodrošināta iespēja noteikt holesterīna un cukura līmeni asinīs, veikt ķermeņa masas analīzi, asinsspiediena un pulsa mērījumus, par kuru rezultātiem konsultēja Latvijas jaunie mediķi. Sabiedrības veselības izglītošanas ietvaros Jelgavas poliklīnikas fizioterapeits konsultēja par pareizu fizisko slodzi un demonstrēja ikdienas profilaktiskos vingrojumus, bet uztura speciālisti aicināja baudīt veselības kokteiļus un dalījās ar to receptēm.
Profesors Ērglis ar gandarījumu atzīmēja, ka Latvijas Kardioloģijas centra Jauno kardiologu skolas jaunie mediķi mērīja jelgavniekiem asinsspiedienu, pulsu, kā arī informēja par veselības riska faktoriem un sirds mazspējas simptomiem.
Jelgavas poliklīnikas pērn izveidotais un attīstītais Zemgales Kardioloģijas centrs ir pirmā šāda veida kardiovaskulāro slimību diagnostikas un ārstniecības nodaļa Latvijas reģionos.
Sadarbībā ar prof. A. Ērgli un Paula Stradiņa Klīnisko Universitātes slimnīcu, konsultācijas uzsākuši dažādu jomu kardioloģijas speciālisti, būtiski paplašinot pakalpojuma pieejamību Zemgales, Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem. Šāda primārās aprūpes centra attīstīšana reģionā ir ļoti būtiska iedzīvotājiem un veselības nozarei kopumā. Zemgales Kardioloģijas centrs sniedz iespēju nodrošināt slimību profilaksi un agrīnu diagnostiku, veicinot veselības aprūpes resursu efektīvāku izmantošanu, ātrāku izveseļošanos un sabiedrības veselības uzlabošanos. Jelgavas poliklīnika veic dažādas investīcijas medicīnas iekārtās, kā arī izglīto jaunāko mediķu paaudzi.
“Rūpes par sabiedrības veselību ir mūsu misija. Tieši kardiovaskulāro slimību profilakse un diagnostika ir viens no sabiedrības veselības akūtākajiem jautājumiem Latvijas reģionos, bet Jelgava atrodas pašā Latvijas centrā. Tas sniedz iespēju cilvēkiem no dažādiem mūsu valsts reģioniem nokļūt Zemgales Kardioloģijas centrā un apmeklēt starptautiski atzītus speciālistus, veicot agrīnu slimību diagnostiku.
Jelgavas poliklīnikas Zemgales Kardioloģijas centrā ir paplašināts kardioloģijas nozares speciālistu pulks. Konsultācijas turpina arī aritmologs. Esam palielinājuši arī holteru, mūsdienīgu rīku sirds un asinsvadu sistēmas funkcionālā stāvokļa monitorēšanai, skaitu. Šogad esam iegādājušies potīšu brahiālā indeksa noteikšanas aparātu artēriju slimību noteikšanai. Izveidots jauns veloergometrijas kabinets, nodrošinot papildus pieejamību šai nozīmīgajai sirds un asinsvadu veselības pārbaudes metodei,” atklāj Jelgavas poliklīnikas valdes locekle Kintija Barloti.
