Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Shutterstock

Mīklaina un stūrgalvīga slimība - kas ir vaskulīts, kas apdraud cilvēkus visos vecumos?

Esi vesels
12. maijā 06:00 2022. gada 12. maijā 06:00
  "100 Labi padomi Par veselību"
Vaskulīts jeb asinsvadu iekaisums ir slimība, kas var uzliesmot pēkšņi un skart cilvēkus visos vecumos. Šai slimībai ir atklāti daudzi veidi – vairums ir retas kaites –, turklāt lielākajai daļai vaskulīta formu nav noskaidroti rašanās cēloņi. Taču nevajadzētu tāpēc krist izmisumā, visā pasaulē ir izplatīti vaskulīta izpētes un ārstniecības centri, kā arī darbojas pacientu kopienas, kas dalās savā pieredzē – tas viss garantē lielu atbalstu vaskulīta slimniekiem.

Iekaisums dažāda kalibra asinsvados, sākot no aortas, artērijām un vēnām līdz kapilāriem, izpaužas mainīgos neiroloģiskos simptomos, kā arī centrālās un perifērās nervu sistēmas neiropatoloģiskās izmaiņās. Skaidrs, ka šādu smagu un sarežģītu slimību var diagnosticēt tikai ārsts, veicot specifiskus izmeklējumus un analīzes. Lai izdzirdot diagnozi “vaskulīts”, būtu priekšstats par šo kaiti, piedāvājam pamatinformāciju – atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem. 

Kas izraisa vaskulītu?

Lielākajai daļai vaskulīta veidu cēlonis nav zināms. Vaskulīti pieder pie tā sauktajām multifaktoriālajām slimībām, to attīstību ietekmē dažādu faktoru savstarpēja iedarbība. 

Dažos gadījumos nozīme ir pacienta vecumam, piemēram, gigantšūnu arterīts reti sastopams līdz 50 gadu vecumam, savukārt Kavasaki slimība visbiežāk skar bērnus, jaunākus par pieciem gadiem. Ar šo pašu gigantšūnu arterītu biežāk slimo sievietes, bet ar Birgera slimību – vīrieši; ja turklāt šie vīrieši ir smēķētāji, jaunāki par 45 gadiem, viņu risks saslimt ir vēl lielāks.
Ir daži vaskulīta veidi, ko var izraisīt infekcija, kad baktērijas/vīruss/sēnītes tieši iekļūst asinsvada sieniņā.

Piemēram, B hepatīts (vīruss) tiek saistīts ar nodozo poliarterītu, savukārt C hepatīts (cits vīruss) – ar krioglobulinēmiju. Uzskata, ka bakteriālas infekcijas savukārt varētu ietekmēt granulomatozi ar poliangiītu (agrāk pazīstama kā Vegenera slimība). Citu veidu vaskulīts var būt saistīts ar “alerģisku” reakciju uz zālēm vai toksīniem, vēl citas formas – ar imūnsistēmas slimībām, piemēram, reimatoīdo artrītu, sarkano vilkēdi un sklerodermiju, vai ar asins vēzi.

Saskaņā ar vispārējo teoriju konkrētas infekcijas gadījumā vaskulīts rodas cilvēkam, kura gēni (un citi faktori) padara viņu uzņēmīgu pret šīs slimības attīstību. Ir skaidrs, ka sistēmisko vaskulītu gadījumā imūnsistēmai ir izšķirīgā loma, kāpēc rodas audu bojājumi, kas ir raksturīgi vaskulītam. Imūnsistēma, kas normāli ir ķermeņa aizsardzības orgāns, vaskulīta gadījumā kāda nezināma stimula dēļ kļūst “hiperaktīva” un izraisa ķermeņa audos iekaisumu. Asinsvadu sieniņu iekaisums izraisa asinsvadu sašaurināšanos, bet nepietiekama asins piegāde noteiktiem audiem vai orgānam rada bojājumus. 

Kādi ir vaskulīta simptomi?

Vaskulīta simptomi ir atkarīgi no konkrētajiem asinsvadiem, kuri ir iesaistīti iekaisuma procesā. Piemēram, gigantšūnu arterīts parasti ietver vidējus līdz lielus asinsvadus, kas apgādā galvu un kaklu, bet reti – nieru asinsvadus. Turpretim Vegenera granulomatoze bieži skar nieres, ļoti bieži plaušas un gandrīz vienmēr augšējos elpceļus, reti – smadzeņu asinsvadus. No Birgera slimības cieš roku un kāju pirksti, un asinsrites trūkuma dēļ tajos var rasties gangrēna. 

Daudziem vaskulīta veidiem piemīt tiem raksturīgi (lokalizēti) asinsvadu iesaistīšanās modeļi. Tomēr vaskulīts ir sistēmiska slimība. Tādējādi cilvēku kopējā pašsajūta, kam ir vaskulīts, ir slikta. Viņiem bieži ir drudzis, svara zudums, nogurums, ātrs pulss, galvassāpes un izkliedētas sāpes, kuras ir grūti precīzi noteikt. 

Mēdz teikt, ka vaskulīts ir “sāpīga slimība”, jo tas ļoti bieži tiek asociēts ar viena vai cita veida sāpēm, piemēram, sāpēm no nepietiekama asins daudzuma kuņģa un zarnu traktā vai sāpēm no ādas čūlām. Tomēr dažos gadījumos ir ārkārtīgi grūti noteikt sāpju avotu un cēloni. 

Papildus šiem izkliedētajiem “pamatsimptomiem” vaskulīts var attiekties praktiski uz katru orgānu sistēmu ķermenī. Ja vaskulīts skāris ausis, simptomi var izpausties kā reibonis, zvanīšana ausīs un pēkšņs dzirdes zudums, ja acis – tās var kļūt sarkanas un niezēt. Daži vaskulīta veidi var izraisīt nejutīgumu vai vājumu rokās vai kājās, savukārt plaukstas un pēdas var pietūkt. Ja vaskulīts ir ietekmējis plaušas, var rasties elpas trūkums vai pat klepojot izdalīties asinis. Asiņošana zem ādas var izpausties kā sarkani plankumi.

Vai slimība ir ārstējama?

Bieži vien ir grūti paredzēt vaskulīta gaitu. Daži vaskulīta veidi var parādīties tikai vienu reizi un vairs neatjaunoties, citiem veidiem ir nosliece uz atkārtošanos. Visiem vaskulīta slimniekiem ir svarīgi, lai viņus izvērtētu ārsti ar pieredzi šo slimību ārstēšanā. 

Lielākā daļa vaskulīta formu ir ārstējamas, ja tās tiek atklātas pietiekami agri, pirms ir būtiski bojāti orgāni. Daudzi pacienti ar ārstēšanos sasniedz remisiju jeb miera periodu vai minimāli aktīvas slimības stāvokli.

Galvenais mērķis ir slimību iespējami ātrāk pakļaut kontrolei un ilgstoši, pastāvīgi uzraudzīt. Ārstēšana katrā atsevišķā gadījumā tiek noteikta individuāli, ņemot vērā cilvēka vecumu un slimības smaguma pakāpi. Viens no efektīvākajiem ārstēšanas veidiem ir imūnsupresīvo medikamentu, kortikosteroīdu un nereti arī ciklofosfamīda kombinācija.

Tomēr ir ļoti svarīgi rast līdzsvaru starp medikamentu veidiem, kas nepieciešami slimības kontrolē, un blakusparādību risku, ko šīs zāles bieži rada. 

Lai arī ārstēšana bieži ir efektīva, tā vēl ir nepilnīga, un par visiem vaskulīta veidiem nepieciešami turpmāki pētījumi.

Kas izraisa jaunu slimības uzliesmojumu?

Atbilde, kuru bieži vien ir grūti sniegt pārliecinoši, lielā mērā atkarīga no pacienta vaskulīta specifiskā veida. Daži vaskulīta veidi, piemēram, hemorāģiskais vaskulīts vai medikamentu izraisīts vaskulīts, bieži vien ir pašierobežojošas slimības un izzūd pašas. Citas vaskulīta formas, piemēram, Birgera slimība, kas cieši saistīta ar smēķēšanu, izzūd, kad cilvēks sāk galīgo ārstēšanu – atmet smēķēšanu. 

Tomēr citas vaskulīta formas uzvedas mazāk paredzami – dažiem pacientiem nekad neatgriežas, bet citiem bieži atkārtojas. Granulomatoze ar poliangiītu (Vegenera slimība), gigantšūnu arterīts, Takajasu arterīts, mikroskopiskais poliangiīts un daudzi citi vaskulīta veidi ietilpst slimību kategorijā, kurām mijas miera un uzliesmojuma posmi. 

Vaskulīta slimības uzliesmojumi var būt viegli (izsitumi, nelielas locītavu sāpes) vai smagi (nieru mazspēja, ādas čūlas). Uzliesmojumi var rasties, ja cilvēks pārtrauc lietot zāles vai deva ir mazāka. Uzliesmojums var rasties arī infekcijas kontekstā. Taču bieži vien slimības uzliesmojuma iemesls paliek nezināms.

Kāda ir profilakse pret slimības atkārtošanos?

Kā atklājuši vaskulīta speciālisti, uzliesmojumu simptomi parasti ir ļoti līdzīgi tiem, kas novēroti slimības pašā sākumā. Ja galvassāpes ziņoja par gigantšūnu arterīta sākumu, tad šādu galvassāpju atkārtošanās var liecināt par slimības uzliesmojumu. Ja kāju čūlas pirmo reizi parādījās kā sāpīgi, sarkani sacietējumi uz kājas, tad šādu izsitumu atkārtošanās var nozīmēt, ka vaskulīts ir atgriezies. Cilvēkiem ar vaskulītu ir jākļūst par savu vaskulīta izpausmju ekspertiem, lai viņi varētu tās nekavējoties pazīt, konsultēties ar ārstu un sākt atbilstošu ārstēšanu, pirms rodas nopietni bojājumi. 

Otrkārt, pieņemot, ka pacienti patiesi zina un saprot savu ķermeni, ir svarīgi ar saviem ārstiem apspriest jaunus vai mainīgus simptomus. Ārsts kopā ar pacientu tad var noteikt, vai jauni simptomi patiešām ir saistīti ar vaskulīta uzliesmojumu vai cēlonis ir kaut kas tikpat iespējams (zāļu blakusparādības, infekcija vai citas izplatītas medicīniskas problēmas). 

Visbeidzot, tā kā vaskulīta ārstēšanā nepieciešama rūpīga uzraudzība, pacientiem jāapspriež ar ārstiem jebkuras pārmaiņas terapijā, jo, piemēram, zāļu daudzuma palielināšana vai samazināšana bez konsultēšanās ar ārstu var radīt problēmas. 

Lai uzraudzītu vaskulīta atjaunošanos, ir noderīgas arī regulāras asins analīzes. Uzmanīgi sekojiet līdzi svarīgiem parametriem kā nieru darbība, aknu testi un iekaisuma marķieri (EGĀ un CRO). Asins analīzes ir arī ļoti svarīgas, lai pārliecinātos, ka zāles neizraisa blakusparādības, piemēram, aknu kairinājumu vai asins ainas pasliktināšanos. Atkarībā no slimības veida un gaitas ārsts var nozīmēt asins analīžu veikšanu ik pēc pāris nedēļām vai mēneša.

Ko ēst, un ko neēst?

Atklāts, ka ļoti daudzu slimību stāvokli var ietekmēt atbilstoša diēta, taču tas īpaši neattiecas uz asinsvadu iekaisumu. Patlaban nav zinātnisku pierādījumu tam, ka cilvēka uzturs veicinātu uzņēmību pret vaskulītu vai ka noteiktu pārtikas produktu vai dzērienu lietošana vai izvairīšanās no tiem ietekmētu slimības gaitu. Taču daļai vaskulīta slimnieku, piemēram, tiem, kam slimība skārusi nieres, parasti tiek rekomendēta īpaša diēta, kuru noteikti vajadzētu ievērot. 

Ja nav nepieciešama īpaša diēta, ārsti kopumā iesaka lietot iespējami veselīgāku uzturu, kas bagātīgi ietver olbaltumvielas saturošus produktus un dārzeņus. Derētu samazināt cieti saturošas pārtikas daudzumu, maizi, kartupeļus, rīsus un makaronus aizstājot ar svaigiem augļiem un dārzeņiem.

Protams, vajadzētu izvairīties no pārstrādātiem un neveselīgiem produktiem. Autoimūnu slimību gadījumā ieteicams iekļaut uzturā zivis, kas bagātīgi satur Omega 3 taukskābes, piemēram, lasi, makreli, foreli un sardīnes. Omega 3 taukskābes var atrast arī linsēklās, valriekstos un zaļajos lapu dārzeņos. Šīs taukskābes var uzņemt arī ar zivju eļļu uztura bagātinātāja formā (jānoskaidro gan, kāda būs mijiedarbība ar zālēm).
Īpaši cilvēkiem, kas lieto steroīdus un kuriem tāpēc ir svara pieauguma risks, būtu jāpieņem saprātīgs ēšanas režīms. Tas palīdzēs kontrolēt svara pieaugumu. 

Vaskulīta slimniekiem nav ieteicami pārmērīgi uztura ierobežojumi. Piemēram, lietojot steroīdus, palielinās osteoporozes attīstības risks, ko palīdzēs novērst palielināts kalcija daudzums uzturā – ieteicams ēst brokoļus, jogurtu, vājpiena produktus un konservētas sardīnes. D vitamīns palīdz uzsūkties kalcijam, kā arī var samazināt daudzu autoimūnu un hronisku slimību rašanās risku, tāpēc nevajadzētu aizmirst arī šo vitamīnu. 

Tomēr šie un citi uztura bagātinātāji būtu jālieto vispārējā kārtībā, jo konkrētu atklājumu, ka viens vai otrs vitamīns un minerālviela palīdzētu pret vaskulītu, nav.

Citi šobrīd lasa

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas iebrukums Ukrainā; okupanti runā par referendumu Hersonā 35
Glāze citronūdens no rīta! Ko veselības labā dara šis vienkāršais dzēriens?
Divas pasaules: par atšķirību starp Latvijas un padomju armijām 7
Tēmas: D vitamīns
Pievienot komentāru