4000 jaunu vīrusu transmisiju no dzīvniekiem uz cilvēkiem – ko tuvākajos 50 gados varētu nest globālā sasilšana?
Jaunā recenzētā pētījumā, kas ceturtdien publicēts žurnālā “Nature”, konstatēts, ka globālā sasilšana līdz 2070. gadam izraisīs 4000 jaunu vīrusu izplatīšanos starp zīdītājiem, tostarp iespējama transmisija no dzīvniekiem uz cilvēkiem, vēsta CNBC.
Īpaši “atbildīgi” par jauno vīrusu pārnešanu varētu būt sikspārņi, jo tie prot lidot. Saskaņā ar pētījumu globālā sasilšana piespiedīs dzīvniekus bēgt no karstā klimata, un šī piespiedu migrācija varētu būt problēmas lielākais cēlonis.
Jāteic gan, ka 4000 iespējami jaunu vīrusu pārnese starp sugām nenozīmē, ka būs vēl 4000 potenciālas Covid-19 tipa pandēmijas, CNBC norādīja pētījuma līdzautors, Berlīnes universitātes doktorants Gregs Alberijs.
"Taču katrai no tām ir potenciāls ietekmēt dzīvnieku veselību un, iespējams, pēc tam izplatīties cilvēku populācijā," uzsvēra Alberijs.
Lai sagatavotu ziņojumu, Alberijs un viņa kolēģis, pētījuma līdzautors, Džordžtaunas universitātes docents Kolins J. Karlsons izmantoja datormodelēšanu, lai pirmo reizi prognozētu, kur sugas varētu pārklāties.
Aprēķini liecina, ka līdz 2070. gadam tropiskie jauno vīrusu izplatības karstie punkti pārklāsies ar cilvēku apdzīvotības centriem Sāhelas reģionā, Etiopijas augstienē un Rifta ielejā Āfrikā, kā arī Ķīnas austrumos, Indijā, Indonēzijā un Filipīnās. Ziņojumā konstatēts, ka arī daži Eiropas iedzīvotāju centri var atrasties vīrusa pārnešanas karstajos punktos. (Alberijs atteicās precizēt, kuri no tiem.)
Ziņojumā skaidri parādīta tendence, ko zinātnieki jau kādu laiku ir prognozējuši. "Šis ir interesants pētījums, kas kvantitatīvi novērtē to, ko vairāki zinātnieki (arī es) ir teikuši jau gadiem ilgi: mainīgais klimats - kopā ar citiem faktoriem - palielinās iespējas vīrusu introdukcijai, ieviešanai un izplatībai jaunās ģeogrāfiskās vietās un jaunās saimniekorganismu sugās," CNBC sacīja Minesotas Universitātes Veterināro un biomedicīnas zinātņu katedras profesors Metjū Aliota.
"Diemžēl mēs turpināsim novērot jaunas slimību transmisijas starp dzīvniekiem un cilvēkiem, kuru biežums un apmērs palielināsies," sacīja Aliota.
Lai gan viņš piekrīt pētījuma vispārējam secinājumam, vīrusu pārnešanas modelēšana nākotnē ir sarežģīts uzdevums.
Ziņojumā konstatēts, ka starpsugu vīrusu pienācīga identificēšana un apkarošana varētu izmaksāt miljardu dolāru, un šie pētījumi būs ļoti svarīgi, lai novērstu nākotnes pandēmijas.
"Kopskatā galvenais ir gatavība, un mums ir jāiegulda līdzekļi pētniecībā, agrīnā atklāšanā un uzraudzības sistēmās," sacīja Aliota. Ļoti svarīgi ir arī tas, kā cilvēki reaģē uz prognozēm. Piemēram, cilvēki lielā mērā var izvairīties no mijiedarbības ar sikspārņiem.
