Kāpēc silīcijs organismam ir tik ļoti svarīgs, un kādos gadījumos rodas tā deficīts?
Silīcijs nosaka asinsvadu sieniņu, skrimšļu, cīpslu, sirds vārstuļu elastību un lokanību, novērš asinsvadu sieniņu caurlaidību, neļauj veidoties aterosklerozei, varikozei un tromboflebītam. Silīcijs organismā atbild par vairāk nekā 70 minerālvielu apmaiņu un uzsūkšanu. Silīcijs mūs pasargā no nierakmeņu un urīnakmeņu veidošanās, no osteoporozes, locītavu un saišu vājuma, periodontīta, stājas defektiem un noslieces uz traumām, skaidro farmaceite provizore Anželika Kuzņecova.
Silīcija deficīts visbiežāk rodas šādos gadījumos:
- ja cilvēks pārcietis smagu stresu,
- bijusi liela nervu slodze,
- ir hroniska depresija, neirozes,
- ja ir mazkustīgs dzīvesveids,
- ja cieš no aizcietējumiem,
- ja dzer ūdeni, kas filtrēts ar reversās osmozes sistēmas filtru,
- ja pārtiek no veikalos nopērkamiem pusfabrikātiem un rafinētiem produktiem.
Silīcija deficīta gadījumā tiek izjaukta asinsvadu spēja pareizi reaģēt uz smadzeņu komandu, kas liek tiem izplesties un sarauties. Tāpēc cilvēki kļūst meteojutīgi vai veidojas veģetovaskulāra distonija, tāpat arī sāk lēkāt asinsspiediens.
Ja trūkst silīcija, netiek pareizi izmantots holesterīns, kas ļoti būtiski palēnina organisma atjaunošanos un atveseļošanos, jo holesterīns ir jaunu šūnu veidošanas pamats.
Kad silīcija ir maz, notiek bīstama šīs vielas aizvietošana ar kalcija sāļiem. Kalcijs nogulsnējas uz asinsvadu sieniņām un veido kaut ko līdzīgu tapām jeb radzēm, uz kurām sāk krāties liekais holesterīns un veidojas holesterīna plāksnes. Tāpat drīz uz sejas un kājām parādās sīkais asinsvadu tīklojums jeb tā sauktās zirnekļu kājas.
Cilvēki, kam ir silīcija nepietiekamība, ir viegli aizkaitināmi, viņiem ir grūti koncentrēties, parādās jutība pret trokšņiem, nāves bailes, bezcerības izjūta, viņiem ir izjaukts hormonu līdzsvars, izkrīt mati un deformējas nagi.
Kas “aprij” silīcija rezerves organismā?
Galvenie silīcija zagļi organismā ir parazīti un sēnītes (apaļtārpi, spalīši, rauga sēne Candida un citi), kas izmanto mūsu organismu kā vietu, kur mitināties, un organisma resursus lieto kā savus būvniecības materiālus. Lai nodotu ģenētisko informāciju nākamajām paaudzēm, parazītiem ir vajadzīgs silīcijs. Tie aprij silīciju milzīgā daudzumā un strauji samazina silīcija līmeni cilvēka organismā, un tas noved pie slimībām.
Otrs silīcija (un arī visu citu noderīgo vielu) tērētājs ir stress un stresa hormoni. Kā arī daži ķīmiskie savienojumi un medikamenti.
