"Apēd katru dienu pa ābolam, un dakteris nebūs vajadzīgs." Ko veselības labā dara parastākais ābols
Kopš seniem laikiem zināms teiciens: “Apēd katru dienu pa ābolam, un dakteris nebūs vajadzīgs.” Šie augļi ir bagāti ar minerālvielām (kāliju, dzelzi, kalciju, fosforu), vitamīniem, sevišķi C, augļskābēm un pektīnu.
Tajos ir arī bioloģiski aktīvas vielas ar antioksidatīvu iedarbību, kas pasargā no priekšlaicīgas novecošanas, bronhu un plaušu slimībām un citām kaitēm. Tas attiecināms arī uz mežāboliem, jo tie satur daudz vairāk vērtīgo vielu un līdz ar to efektīvāk uzlabo veselību nekā dārza āboli.
Savukārt ābeļu lapas noder tējai, kas palīdz, ja moka reimatisms, aknu un nieru slimības.
Paradoksālais ābols – pret caureju un aizcietējumu
Ābolam piemīt spēja gan apturēt caureju, gan novērst aizcietējumu. Šī savstarpēji pretējā iedarbība atkarīga no tā, kā auglis tiek sagatavots un apēsts. Ja pilnīgi nogatavojušos ābolu smalki sarīvē un ļauj kādu brīdi pastāvēt, tas iekrāsojas brūns. Tad tas ir labs līdzeklis pret caureju, jo pektīns piesaista lieko ūdeni un kaitīgās vielas zarnās. Turpretī, ja apēd vēl īsti negatavu ābolu, turklāt kož lieliem gabaliem un uzdzer labi daudz ūdens, tad balastvielas iekustina gremošanu un zarnu darbību.
Ābeļziedu pumpuru eļļa
Nelielu pudeli ar platu kaklu vai burciņu par trešdaļu piepildi ar ābeļziedu pumpuriem un pārlej saulespuķu vai olīvu eļļu. Uzliec vāku un uz 7–10 dienām noliec siltā vietā. Katru dienu sakrati. Pēc tam izkās, ielej tumšā pudelītē un uzglabā vēsā vietā. Kad uznāk galvassāpes, dažus pilienus eļļas iemasē pierē un deniņos.
