"Saņēmu rēķinu par ārstēšanos - 2356 eiro," - Gunitas skaudrā pieredze par vienu dienu Stradiņos
foto: unsplash.com

"Saņēmu rēķinu par ārstēšanos - 2356 eiro," - Gunitas skaudrā pieredze par vienu dienu Stradiņos

Jauns.lv

Par vienas dienas ārstēšanos Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā (PSKUS) Gunita saņēmusi rēķinu - 2356.69 eiro, vēsta TV3 raidījums "Bez tabu".

"Tas bija 30. decembris. Aizejot uz darbu, man palika slikti. Tā kā tāds ģībonis uznāca. Izsaucām ātro palīdzību. Izmeklējumus veica visu dienu," atminas sieviete.

Ņemot vērā, ka slimnīcas ārste pacientei skaidri un gaiši pateikusi, ka papildārstēšana vairs nebūs, bet gan tikai veselības novērošana, tad Gunita nolēmusi doties mājās pēc darbinieku atļaujas.

"Vakarā pulksten 19.00 mani izlaida no slimnīcas ārā. Ejot prom, es vēl pārjautāju, vai tas ir viss. Viņi pateica, ka jā. Man nebija pastāstīts, kādi riski mani sagaida tālāk. Man daktere nepastāstīja sīkāk par līgumu, nepajautāja, vai es to esmu izlasījusi  no A līdz Z. Tur esot punkts, ka, ja pamet slimnīcu tajā pašā dienā, tad veselības stāvokļa atmaksa jāveic pilnā apjomā," stāsta Gunita.

Arī nodokļu maksātājam neatliekamā medicīniskā palīdzība ne vienmēr ir bez maksas.

"6. janvārī es saņēmu savā e-pasta pastkastītē rēķinu par ārstēšanos - 2356.69 eiro," stāsta sieviete, kura izrakstīšanās brīdī nav nojautusi, kāda summa tiks piestādīta.

"Februārī rakstīju slimnīcā iesniegumu, vai var samaksāt pa daļām vairākos mēnešos. Es nevaru uzreiz 2000 samaksāt!  Viņi nāca pretim, sadalīja to summu pa daļām."

Prāvās izmaksas sastāda tajā dienā veiktās procedūras. Tiesa, slimnīcā šāds gadījums esot pirmo reizi, kad pacientam pašam viss jāatmaksā.

"Iespējams, pacientei vajadzēja vairāk ieklausīties ārstā, vajadzēja turpināt ārstēšanos slimnīcā vismaz šo vienu dienu. Tas arī būtu atrisinājis šo situāciju, tad viņai nebūtu jāmaksā pilna summa par izmeklējumiem. Ja persona atstāj iestādi pirmajā dienā, tad arī slimnīcai Nacionālais veselības dienests šos pakalpojumus neapmaksā. Tie uzreiz skaitās stacionārie maksas pakalpojumi," skaidro PSKUS pārstāve Dzintra Kļaviņa.

Nacionālais veselības dienests (NVD) un Veselības inspekcija (VI) vairākkārt uzsver, ka starp pacientu un medicīnas iestādi jābūt skaidrai komunikācijai, kas, acīmredzot, šoreiz iztrūkusi.

Iestādes pieļauj, ka veselības iestādē notikusi komunikācijas kļūda.

"Ja šajā gadījumā pacients nav saņēmis informāciju par saņemto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas kārtību, tad, iespējams, ir pārkāptas pacienta tiesības par informācijas saņemšanu.  Lai izvērtētu, vai ir noticis pacienta tiesību aizskārums, ir jāvēršas Veselības inspekcijā ar iesniegumu," skaidro NVD Kontroles un uzraudzības departamenta direktore Diāna Labāne.