"Man diagnosticēja autismu 60 (!) gadu vecumā" - BBC žurnāliste pati kļūst par "jaunākajām ziņām"
Sjū Nelsone ir izbijusi BBC zinātnes nodaļas žurnāliste, kura 60 gadu vecumā saņēmusi dzīvi mainošu diagnozi. Proti, viņai diagnosticēts autisms, par ko visu dzīvi nedz sievietei, nedz viņas tuviniekiem un draugiem nebija ne mazākās nojausmas.
Covid-19 pandēmija Sjū dzīvē ieviesa neatgriezeniskas pārmaiņas. Viņa saslima ar vīrusu, turklāt vienlaikus ārsti Sjū atklāja šokējošus jaunumus – autisma diagnozi.
“Pirmie simptomi parādījās jau agrā bērnībā, vienkārši neviens tos nebija spējis atpazīt un sasaistīt ar autismu. Šai diagnozei nav ātrā testa, kas pateiks pareizo atbildi. Tas ir ilgs process, iesaistoties daudz dažādiem speciālistiem, tas varētu arī izskaidrot faktu, ka neviens līdz šim man nebija diagnosticējis autismu,” stāsta Sjū.
“Apkaunojoši. Es esmu žurnāliste, kas palaidusi garām jaunākās ziņas. Pati par sevi,” smejas Sjū.
“Es esmu tā sieviete, kurai nav “skaļuma regulēšanas poga”, esmu tā, kura, iespējams, pārtrauc sarunu, no mutes izsprāgstot pirmajai domai, kas pavīd galvā. Tā sieviete, kura ir brutāli godīga, tik ļoti, ka daudzi to uzskatītu par rupjību. Esmu tā, kas nekad neklusēja un iestājās par taisnību, vienlaikus apbrīnojot kosmosu un savvaļas ziedus.”
“Lielāko daļu laika, kad esmu ārā, nēsāju saulesbrilles, jo manas acis ir jutīgas pret spilgtu gaismu. 60 gadus es domāju, ka tā ir tikai mana īpatnība. Reizēm es izjutu nepatiku pret konkrētām faktūrām un skaņām. Es reiz atteicos iet uz skolu, jo mani biedri pārāk skaļi ēda. Tāpat man nav īpaši ērti, ja kāds fiziski pietuvojas pārāk tuvu. Vēl man ir krāsu dīvainības. Nejautājiet, kāpēc, bet es nespēju ēst dzeltenus un oranžus ēdienus kopā.”
“Angļu brokastu pasūtīšana nozīmē, ka pupiņas un olas nedrīkst atrasties uz viena šķīvja. Bet mums visiem ir dīvainības, vai ne?”
“Viens no ārstiem sacīja, ka esmu pasaulē vecākais cilvēks, kuram tik vēlīni noteikta autisma diagnoze. Mana sākotnējā reakcija bija šoks un apkaunojums, es jutos salauzta. Taču kopš diagnozes noteikšanas esmu lēnām pārskatījusi sešu gadu desmitos notikušo – attiecības, darbības, uzvedību un nu mana izpratne par to, kāpēc es uzvedos tieši tā, kā uzvedos, paplašinās,” stāsta Sjū.
Tad nāca pandēmija
“Sākoties pandēmijai, es sāku veidot jaunu dokumentālo filmu. Tā kā visi iesaistījās, lai izprastu jauno, biedējošo Covid-19 pandēmijas radīto realitāti, jēgpilnās sarunās iesaistījās gudri prāti no visas pasaules. Mēs strādājām tiešām daudz. Biedējošie stāsti par slimību nonāca dziļi apziņā. Gandrīz gadu es nespēju normāli gulēt. Lielāko dienas daļu es strādāju, knapi valdot asaras. Līdz sajutu, ka kaut kas nav pareizi. Ārsti piekrita, un nosūtīja mani uz garīgās veselības pārbaudi. Pagāja mēneši, līdz es saņēmu liktenīgo zvanu,” atceras Sjū.
Vairāk zēnu, nekā meiteņu
Būdama žurnāliste, Sjū izpētījusi sev līdzīgus gadījumus. ASV Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka 1% pasaules iedzīvotāju ir autiskā spektra traucējumi. “Tātad es esmu viena no 74 miljoniem,” piebilst Sjū.
Kā norāda vārds “spektrs”, autisms aptver dažādus stāvokļus. Lielākā daļa cilvēku saņem diagnozi jau agrā bērnībā, tāpat lielākā daļa ir zēnu. Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Nacionālās Autisma biedrības datiem vīriešu un sieviešu autisma attiecība ir 3:1, taču pamazām pieaug sieviešu skaits ar šo diagnozi.
Pasaules Veselības organizācija ar diagnozi “autisms” raksturo “zināmas grūtības sociālajā mijiedarbībā un komunikācijā””.
