Sāpes sprandā var liecināt par nopietnas infekcijas klātbūtni

Kā atšķirt sāpju iemeslus un kā sev iespējami labāk palīdzēt, stāsta Veselības centru apvienības neiroloģe Dace Bērziņa un “Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs. 

Novērojums: četri biežākie sāpju iemesli

Tos, kuri sūdzas par savilkta kakla un spranda sāpēm un stīvumu, nosacīti var iedalīt četrās lielās grupās, savos novērojumos aptiekā, apkalpojot klientus, dalās farmaceits Vadims Brižaņs.  

• Tie, kuriem diskomfortu kakla rajonā rada mazkustīgs dzīvesveids. Šiem cilvēkiem visbiežāk ir sēdošs darbs pie datora vai auto stūres. Ilgstoši sēžot un ikdienā neveicot speciālus vingrinājumus kakla zonai, spranda daļa ir saraukta un drīz vien kļūst stīva un savilkta. 
• Otra ir tie, kuri jutīgi reaģē uz vēju, caurvēju vai kondicionieriem. Ja kakla zona netiek pietiekami pasargāta ar apģērbu, tad caurvējš vai kondicionēšanas sistēma var veicināt iekaisuma veidošanos. 
• Trešie par problēmām kakla zonā sūdzas pēc izmaiņām nakts miega paradumos. Viņi mainījuši spilvenu vai gultas matraci. Iespējams, nesen bijuši ceļojumā, bet viesnīcā nav bijusi tik ērta un ergonomiska gulēšana kā mājās. 
• Ceturtā grupa ir tie, kuriem, dabiski novecojot, parādās problēmas ar mugurkaulu un asinsvadiem, kā rezultātā parādās arī sāpes kaklā un spranda daļā. 

Būtiski – atšķirt infekcijas izraisīto diskomfortu

Mocīties ar sāpēm kakla un spranda apvidū nav labi ne tad, ja tās izraisījis kāds ārējs faktors, ne tad – ja infekcija. Bet ļoti svarīgi ir savlaicīgi atklāt infekciju un ātri sākt to ārstēt, lai ielaistas infekcijas gadījumā nevajadzētu ciest vēl vairāk. 

Ja kakls un sprands ir savilkts infekcijas dēļ, tad ir jūtamas sāpes, pietūkums, apsārtums, ir palielināta temperatūra un kustību ierobežojums infekcijas vietā. Šādi organisms pats cenšas infekciju apstādināt. “Parasti sprands sāp nopietnas infekcijas gadījumā. To dēvē par meningismu, kuram arī ir raksturīgas iepriekšminētās izpausmes visā ķermenī, tostarp arī muguras un galvas smadzeņu apvalkos. Ja infekcijas dēļ ir spranda stīvums, tad vajadzētu iespējami drīz iet pie ārsta, lai uzsāktu terapiju,” stingri iesaka neiroloģe Dace Bērziņa.

Reizēm infekcija ir kakla iekšpusē. Tad sāpes jūtamas vispirms rīklē, bet, palielinoties limfmezgliem, sāpes var parādīties arī sprandā. Šajā situācijā noteikti ieteicams konsultēties pie ārsta. 

Kā gan pašam atšķirt, kad kakls ir savilkts kādu ārēju faktoru dēļ, bet kad – aizsākusies infekcija?

“Infekcijas gadījumā ir palielināta temperatūra, arī asins analīzēs redzama iekaisumam raksturīga aina. Ja sprands sāp bez infekcijas, sāpju sākumu ļoti bieži var savienot ar iepriekš fiksētiem vai nepamanītiem ārējiem apstākļiem – spilvens nav bijis ērts, pabūts caurvējā vai pie loga ar vēja plūsmu gar plecu. Parasti šajos gadījumos kustību ierobežojums sprandā uz vienu pusi ir vairāk izteikts nekā uz otru. Ja ir meningisms, tad kustību ierobežojumi uz abām pusēm ir simetriski,” skaidro Dace Bērziņa. 

Katrai situācijai sava ārstēšana

Meklējot risinājumu savam savilktajam kaklam un sprandam, nevajag kautrēties un aptiekā padalīties ar savu stāstu, kā sāpes aizsākušās. “Ja iemesls diskomfortam sprandā un kakla rajonā ir sēdošs dzīvesveids, iespējams labākās zāles būs masāža vai fizioterapeita ieteikti vingrojumi, kurus pēc tam atkārtot regulāri arī mājās. Vispirms ieteiktu iztikt bez farmakoloģijas preparātiem. Bez masāžas un speciālajiem vingrojumiem var izmēģināt arī speciālo ap kaklu apliekamo apkakli vai piepūšamo ceļošanas spilvenu.

Teipus. Tie palīdz kakla muskuļiem atslābt, un ir iespējams, ka ar to būs pietiekami, lai diskomforts izzustu. Ja nē, tad jāmeklē citas metodes,” iesaka farmaceits Vadims Brižaņs. Piemēram, ja savilktu sprandu un kaklu pavada spazmveida sāpes, kuras ik pa laikam jūtamas arī citviet ķermenī, tā varētu būt pazīme, kas liecina – organismam trūkst magnija. Tad pretsāpju medikamentiem papildus aptiekā ieteiks lietot magniju. 

Akūtu sāpju gadījumos farmaceits ieteiks pretiekaisuma un pretsāpju līdzekļus, kas dzerami kā tabletes. To sastāvā būs kāda no šīm aktīvajām vielām: ibuprofēns, diklofenaks (recepšu medikaments), naproksens, deksketoprofēns. Te gan svarīgi katram pašam izvērtēt – cik sāpes ir tiešām lielas un neizturamas, jo visiem pretsāpju un pretiekaisuma preparātiem ir vienojošas blakuspazīmes – tās var izraisīt kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus. 

Sildošo ziedi vai parasto?

Pret savilktu sprandu un kaklu var palīdzēt arī lokāli ādai uzklājami līdzekļi. “Ja sāpes kaklā ir infekcijas izraisītas, tad piemērotāki būs līdzekļi, kuru sastāvā ir aktīvā viela diklofenaks. Diklofenaks uzkrājas ādā, kas darbojas kā rezervuārs, no kura zāles ilgstoši nokļūst dziļāk esošajos iekaisušajos audos. Otrs variants ir izvēlēties diklofenāta plāksterus, kurus uzlīmē uz sāpošās zonas. Ja gēlu vajadzēs uzziest uz sāpošās vietas reizi četrās, piecās stundās, tad plākstera iedarbība ir uz visu dienu. Tas pakāpeniski izdala savu aktīvo vielu un cilvēks visas dienas garumā saņem ārstēšanu,” skaidro farmaceits Vadims Brižaņs.

Viņš arī uzsver – ja cilvēks izvēlas gēlu vai plāksteri, kura sastāvā ir šī aktīvā viela, to lietojot, nevajadzētu uzturēties saulē. Saules stari ir kā katalizators, kurš var izraisīt alerģiskas reakcijas, piemēram, izteiktu eritēmu vai ādas niezi. 

Ja sprands un kakls ir savilkts ārēju faktoru dēļ, tad var lietot sildošas ziedes. Piemēram, tādas, kuru sastāvā ir eikalipts, kampareļļa, arnika, bišu inde. Šīs aktīvās vielas uzlabo ādas mikrocirkulāciju un sāpes drīz vien mazinās un pāriet. “Ar sildošajām ziedēm jābūt uzmanīgiem. Ja tās tiks lietotas infekcijas izraisītu sāpju mazināšanai, raisīsies pretējs efekts. Sildošās vielas, aktivizējot asinsriti, aktivizēs iekaisumu, un tas nevis samazināsies, bet palielināsies. Tādēļ, pirms izvēlēties sev piemērotāko ārstēšanās metodi, vajag maksimāli precīzi farmaceitam izskaidrot savas sajūtas savilktajā sprandā un plecā, kā arī dalīties ar saviem novērojumiem, kad sāpes parādījušās,” vēlreiz uzsver farmaceits.