Dziedējot 14 kaites un atjaunojot jaunību. Kas ir ārkārtīgi vērtīgā leizeja?
Pavasaris bieži nāk ar spēku izsīkumu, un šeit palīgā var nākt daba ar saviem adaptogēniem – augiem, kas palīdz vieglāk pielāgoties stresam, mainīgajiem apstākļiem un palīdzēt atgūt spēkus pēc slimošanas. Viens no nepārvērtējamiem augiem ir leģendārā Saflora leizeja (Rhaponticum chartamoides) jeb maralsakne, ko ir pēdējais laiks iesēt, lai izaudzētu stādus.
Leizeja ir asteru dzimtas daudzgadīgs augs. Parasti 50–80 centimetru, bet dažkārt pat divus metrus augsts. Tā ir ar spēcīgi attīstītiem horizontāliem sakneņiem. Līdzīgi kā dadžiem violetie stobrziedi sakopoti lielos, apmēram 3–8 centimetrus lielos kurvīšos, kas katrs uzzied sava stumbra galā.
Bioloģija
Leizeja ir endēmisks augs, kas savvaļā aug Sibīrijas, Vidusāzijas, Mongolijas un Ķīnas kalnos apmēram 3000 metru virs jūras līmeņa uz robežas ar ledāju kušanas līniju. Galvenās audzes atrodams Sajānu un Altaja kalnos. Saskaņā ar jaunākajiem fundamentālajiem zinātniskajiem pētījumiem Lezeju ģints Rhaponticum vēsturiskais vecums ir aptuveni 15–20 miljoni gadu. Mūsdienu leizeju sugu veidošanās sākās aptuveni pirms sešiem miljoniem gadu. Leizeju izplatību veicinājuši arī cilvēki – pārceļoties uz jaunām teritorijām, viņi ņēma līdzi arī leizeju sēklas.
To var audzēt pat Latvijā
Vismaz 15 gadus to audzē zemnieku saimniecībā Kurmīši, kur šis augs arī nogatavina sēklas. Agri pavasarī leizeju ieteicams sēt siltumnīcā un audzēt dēstus.
Savā evolūcijas procesa leizeja pielāgojusies ekstremāliem dzīves apstākļiem. Tas ir viens no pleistocena floristiskā kompleksa (tas nozīmē, ka leizeju ģints izdzīvojusi arī vissarežģītākajos apstākļos). Šiem augiem ekstrēmie apstākļi izveidojuši īpašu vielmaiņas tipu, kura rezultātā veidojas fitoekdisteroīdus, tostarp ekdisteronu, no kura iegūst ekdisteīnu. Leizejā ir ļoti augsts ekdisteroīdu līmenis visās auga daļās.
Šī steroīdu grupa, kas sastopama leizejā, ir ļoti plaša un 10– 100 000 reižu pārsniedz šo vielu koncentrāciju citos augos. Šis vielas veicina organisma pašregulāciju un līdzsvaru sarežģītos apstākļos.
Leģendas un senas tradīcijas
Leizeju ģints augu izmantošana tautas medicīnā sakņojas Seno Austrumu medicīnas tradīcijās, kur tos izmantoja ar nosaukumiem Lou lu un Lou cao. Leizejas lietošana nav pārtraukta kopš Senās Ķīnas, Tibetas un mongoļu medicīnas līdz mūsdienām.
Ir pamats uzskatīt, ka leizejas pulveris kalpoja par pamatu mongoļu Čingishana karaspēka fenomenālajai izturībai un vēl agrāk, 1000 gadus pirms Kolumba, palīdzēja senajiem ķīniešiem uz 300 kuģiem pa jūru apbraukāt pasauli.
Leizeja bija ļoti populārs ārstniecības augs, un kā universālu līdzekli jau pirms mūsu ēras to eksportēja no Ziemeļķīnas uz Samarkandu un Buhāru, bet pēc tam pa Melno jūru un Volgu uz Eiropu. Ir zināms, ka IX gadsimtā arābu tirgotāji leizejas sakneņus no Ķīnas eksportēja uz Tuvo Austrumu valstīm.
Lizejas ģints nosaukums Rhaponticum ir salikts un cēlies no senā Volgas nosaukuma Rha un Ponticum jūras (Pontus Euxinus – Melnā jūra).
10.-11. gadsimtā leizeju sāka audzēt Eiropas aptieku dārzos.
16.–17. gadsimtā, kad Altajā ieradās krievu kolonisti, viņi iepazina arī leizeju – augu, kas dziedējot 14 kaites un atjauno jaunību.
Aizbaikāla tautas ticēja, ka leizeja dod tādu spēku, ka pēc tās lietošanas karavīrs var no zemes izraut koku ar vieglu rokas pieskārienu. Savukārt, ja 90 gadus vecs vīrietis dzer leizejas novārījumu, viņa dzimumspējas atjaunojas tādā mērā, ka viņš bez bažām var precēties ar 16 gadus jaunu meiteni.
Īpaši vērtīga esot leizeja, kas atrasta haratan-šol putna ligzdā vai maralbrieža mutē, ko nupat nošāvis mednieks. Sibīrijas un Mongolijas pamatiedzīvotāju vidū augs bija pazīstams kā spēcīgā sakne, kas palīdzēja nodzīvot līdz 100 gadiem ar augstu fizisko, seksuālo un garīgo spēku.
Leizeja profesionālajā sportā
Leizeja un tās preparāti plaši izmantoti Padomju Savienībā sportistu uzvaru kaldināšanai. Pagājušā gadsimta 70.–90. gados olimpiskie panākumi profesionālajā sportā bija saistīti ar krievu noslēpumu – no leizejas iegūtā ekdistēna, ekdisterona, saknes ekstraktu un smalki samalta pulvera izmantošanu. Leizeja uzlaboja ekstraklases sportistu ātruma-spēka īpašības, izturību, garīgo stabilitāti un atgūšanos pēc lielā sporta ekstrēmām un nogurdinošām slodzēm.
Leizejas preparāti bija oficiāli iekļauti PSRS Valsts farmakopejas izdevumos, vēlāk arī Krievijas Federācijas Valsts farmakopejā, kā arī Valsts zāļu reģistrā. Leizejas un tās preparātu augstā efektivitāte tika pamatota ar vairāk nekā 50 gadu ilgo pārbaužu rezultātiem, ko veikušas daudzas zinātniskas organizācijas un medicīnas klīnikas.
Leizeja nepieder toksisko vai indīgo sugu grupai. Šī auga zaļo masu droši var ēst dzīvnieki un putni. Mūsdienu literatūrā nav informācijas par alkaloīdu, triterpēnu saponīnu, citu spēcīgu, narkotisku vai indīgu vielu uzkrāšanos, arī ilgstoši lietojot leizeju.
Audzēšana, ievākšana, sagatavošana
80. gadu sākumā pieprasījums pēc leizejas bija apmēram 100 tonnu gadā. Tā kā 90% šīs drogas ievāca savvaļā, pieprasījums pārsniedza piedāvājumu. Leizeju sāka kultivēt un to audzē arī Latvijā. Ārstnieciskiem nolūkiem tradicionāli izmanto leizejas sakneņus ar saknēm, bet var vākt arī lakstus – ziedošu augu virszemes daļu. Audzējot jābūt pacietīgiem, jo sakneņi aug lēni un tos var norakt tikai pēc 3–5 gadiem. Savvaļā leizeja aug vismaz 18 gadu, līdz saknes var novākt.
Sakneņus augustā, septembrī izrok ar dakšām, ātri nomazgā, nogriež virszemes daļas, žāvē labi vēdināmā vietā vai kaltēs 50–60 grādos.
Ko satur, kā iedarbojas
Leizeja ir adaptogēns. Tā ir viena no sastāvdaļām dzērienā Sajāni. Bija veikts pētījums ar cilvēkiem, kura laikā viņiem regulāri bija jādzer šis dzēriens. Izrādījās, ka leizejas ietekmē normalizējās veģetatīvā nervu sistēma un asinsvadu sistēmas adaptācija, paaugstinājās nervu – psihiskais tonuss. Mazinājās depresijas, palielinājās darbaspējas, uzlabojās atmiņa. Palielinājās izturība un atjaunošanās pēc fiziskām slodzēm. Leizeja arī palīdz pie sirds nepietiekamības. Vairo organisma aizsardzības spējas.
Leizejas aktīvo vielu ekdisteroīdu koncentrācija ir daudz lielāka nekā citos augos. Nelielām leizejas devām ir stimulējoša, pretiekaisuma iedarbība. Augsta adaptogēnā aktivitāte ir fitoekdisteroīdu kombinācijai ar flavonoīdiem, antioksidantiem un vitamīniem. Leizejas ķīmiskais sastāvs ir sarežģīts un satur līdz 65 fitoekdisteroīdiem – tieši šis ļoti plašais augu steroīdu klāsts nodrošina maigu un harmonizējošu ietekmi uz organismu.
