Lietas, ko nevajadzētu darīt pēc 60 gadu vecuma
foto: Pexels
Esi vesels

Lietas, ko nevajadzētu darīt pēc 60 gadu vecuma

Jauns.lv

Lai saglabātu labu veselību arī pēc 60 gadu vecuma, rūpīgi jāseko līdzi dzīvesveidam, iekļaujot tajā gan fiziskās aktivitātes, gan padomājot par ēdienu, kāds tiek patērēts. Cilvēkam novecojot, veselības likstas ir realitāte, taču pozitīvu pārmaiņu praktizēšana var palīdzēt saglabāt labu garīgo un fizisko veselību. Kā saglabāt labu veselību pēc 60 gadu vecuma un ko noteikti nedarīt?

1. Mest mieru fiziskajām aktivitātēm

Anesteziologs Teilors Grēbers uzsver, ka, cilvēkam kļūstot vecākam, gluži dabiski samazinās arī enerģijas līmenis var rasties dabiska tieksme samazināt fiziskās aktivitātes  un dzīvot mazkustīgāku dzīvesveidu. Tomēr ir ļoti svarīgi cīnīties ar šīm vēlmēm un turpināt būt fiziski aktīviem. Tam ir vairākas priekšrocības, tostarp sociālā mijiedarbība, fiziskā sagatavotība un sirds, asinsvadu veselības uzlabošana.

2. Izlaist regulāras veselības pārbaudes

Šajā vecumā ir īpaši ir svarīgi sekot līdzi savam veselības stāvoklim, regulāri apmeklējot ģimenes ārstu un citus speciālistus, ja tā noteicis ārsts. Svarīgi ir arī regulāri sekot līdzi asinsspiedienam, holesterīna līmenim un piedalīties profilaktiskajos vēža skrīningos. 

3. Neveselīgi ēst

“Ēdiens ir zāles, tāpēc uzturvielām bagāta diēta būtu jāievēro jebkurā vecumā,” stāsta Filadelfijas Pretnovecošanas un ilgmūžības centra dibinātāja un medicīnas direktore Sema Bonija. Sabalansēts un veselīgs ēdiens nodrošinās enerģiju, uzlabos imunitāti, kaulu, acu un asinsvadu veselību, mazinās iekaisumu, palīdzēs novērst hroniskas veselības problēmas un kontrolēt svaru. 

4. Sociāli izolēties

Sociālā izolācija var radīt nopietnu risku turpmākai kognitīvai lejupslīdei un emocionālam stresam. Kādā pētījumā secināts, ka aptuveni trešdaļa pieaugušo vecumā virs 45 gadiem jūtas vientuļi, un ceturtdaļa cilvēku vecumā virs 65 gadiem jūtas sociāli izolēti. Veselības riski, kas saistīti ar mazāku sociālo saikni: mazāka fiziskā aktivitāte, paaugstināts demences risks, lielāks sirds slimību risks, emocionāls stress, piemēram, depresija un trauksme.