Kā zināt, kad hemoroīdi jau kļuvuši patoloģiski un steidzami nepieciešama ārsta iejaukšanās?
foto: Shutterstock
Runā speciālists

Kā zināt, kad hemoroīdi jau kļuvuši patoloģiski un steidzami nepieciešama ārsta iejaukšanās?

100 Latvijas Noslēpumi

Hemoroīdi ir absolūti normāli fizioloģiski veidojumi, labi apasiņoti audu spilventiņi, kuriem ir noteikta funkcija. Par patoloģiju tie kļūst, kad palielinās un rada diskomfortu, skaidro Veselības centrs 4 ķirurģe, fleboloģe un proktoloģe Anastasija Vaļuka.

Hemoroīdu funkcija, mezgliem uzpildoties ar asinīm, ir nodrošināt taisnās zarnas hermētismu – gādāt par kontinenci jeb saturēšanas spēju klepošanas, spiešanas un šķaudīšanas laikā, kontrolēt šķidruma, zarnu satura un gāžu evakuāciju, kā arī pasargāt zem tiem esošo anālo sfinkteru tieši defekācijas laikā.

Hemoroidālās slimības stadijas

Ir gan iekšējie, gan ārējie hemoroidālie mezgli. Ārējos, kas veidojas pie anālās atveres, parasti pamana, bet par iekšējo esamību taisnajā zarnā var pat nenojaust. Dažreiz hemoroīdi var veidoties tikai ārpusē un iekšējo mezglu vispār nav; tad tas vairāk ir kā kosmētisks defekts, kas apgrūtina higiēnu.

Hemoroidālās slimības klasifikācija parāda prolapsa pakāpi un slimības stadiju.

Pirmā – mezgli anālajā kanālā; biežākā sūdzība – nesāpīga asiņošana.

Otrajā pakāpē hemoroīds vēdera izejas laikā izslīd ārā, bet pats atiet atpakaļ; var būt nelieli izdalījumi, nieze, diskomforts.

Trešajā pakāpē hemoroīdu mezgls parādās ne tikai vēdera izejas laikā, bet arī jebkuras fiziskas piepūles laikā, piemēram, ceļot smagumus, un atpakaļ taisnajā zarnā neatgriežas, bet jāiebīda atpakaļ ar roku; šajā stadijā tie rada sāpes, diskomfortu, asiņošanu.

Ceturtajā pakāpē hemoroīdi pastāvīgi atrodas ārpus anālā kanāla un tos nav iespējams iebīdīt atpakaļ.

Ar zālēm vai operēt?

70 gadu vecumā 70 procentiem cilvēku vismaz reizi mūžā ir bijis hemoroidālās slimības paasinājums, taču ne vienmēr paasinājums nonāk līdz ceturtajai pakāpei. Ja jau pirmajā pakāpē slimība paasinās, ir asiņošana, jādomā, kā tikt ar hemoroīdiem galā ar radikālākām metodēm, ne tikai konservatīvi ārstējot.

Pasaulē ir ļoti daudz ārstēšanas metožu, bet katram pacientam jābūt individuālai pieejai; tā ir atkarīga ne tikai no stadijas, bet arī no pacienta vecuma un kopējā veselības stāvokļa. Pēc būtības nav svarīgi, kāda ārstēšanas metode tiks piedāvāta pacientam, bet ir svarīgi apzināties, ka viens no galvenajiem faktoriem hemoroidālās slimības profilaksē ir normāla, regulāra, netraucēta vēdera izeja.

Tas ir labākais efekts gan pēc konservatīvas, gan pēc ķirurģiskas ārstēšanas. Atgādināšu, ka šīs sūdzības nav raksturīgas tikai hemoroīdu gadījumā; tādas pašas pazīmes var liecināt par citām taisnās zarnas slimībām – plīsumiem, polipiem, arī ļaundabīgu audzēju. Ja ir šādas izpausmes, dodies pie proktologa, kurš nozīmēs nepieciešamos izmeklējumus un piemēros atbilstīgāko terapiju.

Hemoroīdi topošajai māmiņai

Grūtniecības laikā palielinās dzemdes izmēri, kas mēdz daļēji nospiest mazā iegurņa asinsvadus, īpaši vēnās, kurās palielinās asinsspiediens, un tās paplašinās, jo asiņu atplūde samazinās.

Šajā laikā sievietes organismā mainās hormonu līdzsvars, paaugstinātais progesterona līmenis asinīs veicina vēnu paplašināšanos, asins atplūdes traucējumus, kas izraisa tūsku.

Rezultātā palēninās arī zarnu kustība (peristaltika), tāpēc var rasties aizcietējumi. Arī dzemdību procesā asins pieplūde un spiediens uz vēnām rada nopietnu papildu slodzi mazā iegurņa orgāniem un bieži provocē hemoroidālās slimības paasinājumus uzreiz pēc dzemdībām – nereti izkrīt (prolabē) iekšējie mezgli, kā arī var iekast ārējie vai piemeklēt tromboze. Tāpēc grūtniecības laikā nevajadzētu ilgstoši sēdēt vai stāvēt, bet gan kustēties. Taču svarīgākā profilakse ir normāla, mīksta vēdera izeja, kā arī izvairīšanās no pārmērīgas spiešanas un nevajadzīgi ilgas uzturēšanās tualetē, proti, sēdēšanas uz poda ar telefonu vai žurnālu.

Hemoroidālās slimībai paasinoties grūtniecības laikā, ārstēšanas principi nemainās; parasti ārsts rekomendē medikamentus, ķirurģiskas manipulācijas veic tikai galējas nepieciešamības gadījumā. Ja situācija ir akūta – pēc dzemdībām grūti nokārtoties, sāp, asiņo, pietūkst –, noteikti jāvēršas pie proktologa. Ja situācija nav akūta, proktologu var apmeklēt 2–3 mēnešus pēc dzemdībām, jo, samazinoties dzemdei, lēnām var mazināties arī venozā stāze, un situācija uzlabojas.

Nebaidies apmeklēt proktologu – viņš vienmēr centīsies darīt tā, lai paciente vizītes laikā justos ērti!