Kā noturēties uz "labās enerģijas" viļņa

Mēs varam labi justies un moži darboties pateicoties tam, ka mūsu ķermenī plūst enerģija, un runas par to, ka tā var būt gan laba, gan slikta, nav nekāds joks. Ne velti psihologi saka – ja vēlaties būt priecīgi, nedraudzējaties ar nīgriem cilvēkiem, kam viss ir slikti. Aizvien vairāk pētījumu apstiprina, ka mūsu emocijas tiešām ir lipīgas. Tā, piemēram, pētījumā, ko veica Nīderlandē, par pamatu tika ņemti ķīmiskie signāli, ko raidīja cilvēki, kas izjūt bailes. Tika pierādīts, ka brīvprātīgie, kas šajā pētījumā piedalījās, pašiem negribot, arī sāka izjust bailes. Vēl vairāk – virkne pētījumu pierādījuši, ka mūsu emocijas var pat ilgāku laiku planēt apkārtējā vidē kā tāds neredzams mākonis, vai nu inficējot ar negatīvo vai padarot apkārtējos gaišākus brīdī, kad pats slikto emociju radītājs ir fiziski pārcēlies uz citu vietu. Precīzs ceļš, kā šie ķīmiskie signāli tiek apstrādāti cilvēka smadzenēs, vēl nav noteikts. Lai gan pētījumi liecina, ka reakcija notiek ātri, līdz galam nav izdevies arī noskaidrot, cik ilgstoša ir šo ķīmisko signālu ietekme. Tāpēc ir tik svarīgi parūpēties par savām emocijām, jo tās ietekmē ne tikai mūs pašus, bet arī apkārtējos cilvēkus. Un viens no biežākajiem faktoriem, kas sliktās emocijas palaiž gluži vai pa ķēdīti, ir tieši stress.

Stress un nemiers. Vai ir atšķirība?

Dzīve kādos atsevišķos posmos pilnīgi objektīvu iemeslu dēļ mēdz būt saspringta. Pilnīgi pietiek ar kādu svarīgu pārbaudījumu darbā, konfliktu vai pārmaiņām dzīvē, nerunājot nemaz par tiešām tik traumatiskiem notikumiem, kā pandēmija, slimība, agresijas akts vai dabas katastrofa. Ikviens no mums laiku pa laikam izjūt stresu, jo tā ir normāla organisma reakcija. Taču nav normāli, ja stresu izjūtam ilgstoši.  Nacionālais garīgās veselības institūts vērš uzmanību, ka pastāvīgs, hronisks stresa un augsts negatīvu emociju līmenis var būt par iemeslu augstam asinsspiedienam, sirds slimībām, bezmiegam, pazeminātai imunitātei, dehidratācijai, diabētam un gremošanas sistēmas darbības traucējumiem. Turklāt stress var izraisīt muskuļu sasprindzinājumu un sāpes, apgrūtināt ķermeņa augšanu, paildzināt atlabšanas laiku pēc gūtas traumas, kā arī, samazinoties apetītei, izraisīt uzturvielu badu organismā. Tas viss ne tikai kaitē veselībai, bet arī ievērojami pasliktina dzīves kvalitāti.

Savukārt nemiers un trauksme, ko izjūtam, ir vistiešākā ķermeņa reakcija uz stresu. Dzīvot ilgstošā trauksmē un spriedzē ir ne vien apgrūtinoši, bet arī ļoti neveselīgi, jo tā novājina imūnsistēmu, rada augsni sirds un asinsvadu slimībām, ietekmē gremošanas un reproduktīvo sistēmu, kā arī rada miega problēmas un risku saslimt ar garīga rakstura slimībām, piemēram, depresiju.

Kā pārvaldīt savu stresu?

Visticamāk mēs katrs tomēr zinām, kura situācija, notikums ikdienā liek mums saspringt un sākt stresot. Ja, piemēram, ir bailes no publiskas uzstāšanās, rūpīgi pirms tam sagatavojam savu runu, pārdomājam, ko vilksim mugurā, pirms pašas uzstāšanās vēl parūpējamies, lai smadzenes kārtīgi dabū skābekli un mēs varētu skaidrāk domāt un runāt... Mēs veicam virkni pasākumu, lai sevi nomierinātu un vairotu pārliecību par savu varēšanu. Tieši tādi paši pašpalīdzības pasākumi būtu jāveic arī tad, ja secinām, ka trauksme un nemiers dzen mūs dizkomfortā. Lūk, daži, ieteikumi, kā sev palīdzēt. 

• Lejupielādē savā mobilajā telefonā lietotni, kas piedāvā relaksējošus vingrinājumus (piemēram, dziļu elpošanu vai vizualizāciju) vai padomus apzinātības praktizēšanai, kas palīdz būt šeit un tagad, neļaujot nemiera pilnajām domām šaudīties uz visām pusēm.
• Ieaicini savā dzīvē fiziskās aktivitātes, kaut vai pavisam vienkāršus, mājās viegli veicamus vingrinājumus, kā arī centies ievērot regulāras un pēc iespējas veselīgākas maltītes, lai ķermenis saņem vajadzīgās uzturvielas.
• Parūpējies par miega higiēnu, jo ikvienam cilvēkam ir svarīgi labi izgulēties.
• Izvērtē savas attiecības ar kafiju un citiem kofeīnu saturošiem dzērieniem. Ja māc nogurums, labāk izej nelielā pastaigā, nekā dzer kārtējo kafijas krūzi.
• Nepaliec viens. Ja draugi vai radi aicina ciemos vai kopīgā pārgājienā, dodies! Tas arī atvairīs negatīvās un trauksmainās domas.
• Visbeidzot, meklē palīdzību! Ja ilgstoši neizdodas tikt galā ar stresa vai trauksmes radītajiem simptomiem, pienācis laiks doties pie psihoterapeita un atrast patiesos nemiera iemeslus.

Palīdzi savam ķermenim!

Brīžos, kad esam stresa varā, ļoti svarīgi ir ne tikai spēt nomierināt satraukto prātu, bet sniegt atbalstu arī savam organismam. Lai stresa un trauksmes procesus vadītu, ķermenim nepieciešamas barības vielas.  Kanādiešu zinātnieks Brūss Ames pierādīja, ka atbildot uz fizisku vai psihisku stresu, organisms visus ar uzturu uzņemtos vitamīnus vispirms nosūta stresa hormonu – adrenalīna, noradrenalīna, aldosterona un kortizola – ražošanai. Lai šo procesu nodrošinātu, ķermenī tūlītēji tiek uzsāktas vismaz 1400 bioķīmiskas reakcijas. Pastiprināti lielā daudzumā tiek izmantots C vitamīns, B grupas vitamīni, arī magnijs, cinks, varš un dzelzs. Taču vienlaikus šajā procesā kā nevēlams blakusprodukts lielā daudzumā tiek saražots arī homocisteīns – proteīns, ko kardiologi izmanto sirds slimību riska noteikšanai. Līdz ar to: jo lielāks stress, jo vairāk vitamīnu nepieciešams gan hormonu ražošanai, gan kaitīgo blakusproduktu neitralizēšanai. Bet tas nozīmē, ka cilvēka organisms darbojas pārslodzē un to nekādā gadījumā nedrīkst atstāt vēl arī uzturvielu badā. Diemžēl ne vienmēr to iespējams nodrošināt tikai ar uzturu. Iemesls tam var būt saistāms ar dažādām ģenētiski noteiktām izmaiņām organismā, kuru korekcijai būtu jāmeklē uzturmedicīnā zinoša ārsta palīdzība. Tāpat var būt arī dažādi garīgās veselības stāvokļi (piemēram, depresija), kas, nelabvēlīgi ietekmējot dzīvesveidu, arī rada vitamīnu trūkumu organismā.

Paši svarīgākie cīņu biedri

* B1 vitamīns, kas rūpējas par normālu smadzeņu darbību.  

Garīgās veselības problēmas, piemēram, atmiņas zudums, trauksme, depresija, aizkaitināmība un bezmiegs bieži ir saistītas ar B1 vitamīna deficītu. Smadzenes izmanto šo vitamīnu, lai palīdzētu pārvērst enerģijā glikozi vai cukura līmeni asinīs. Bez B1 vitamīna var nepietikt enerģijas normālai smadzeņu darbībai.

* B12 vitamīns – pati svarīgākā sarkano asins šūnu veidošanās sastāvdaļa.

Tā trūkums neļauj asinis pietiekamā daudzumā apgādāt ar skābekli, un tas var izraisīt tādas problēmas kā garastāvokļa svārstības, paranoju, aizkaitināmību, apjukumu, demenci un halucinācijas (vai māniju). B12 vitamīns apvienojumā ar folātu uzlabo serotonīna un dopamīna veidošanos, līdz ar to tiem svarīga loma arī labas garīgās veselības uzturēšanā.

* D vitamīns – labam garastāvoklim.

Tā deficīts rada mainīgu garastāvokli un depresīvas izjūtas. Pētījumi liecina, ka D vitamīns ir svarīgs arī smadzeņu attīstības laikā.

* Omega-3 taukskābe – pret depresiju.

Pērn randomizēto kontroles pētījumu analīzē, kurā piedalījās 638 sievietes, atklājās, ka omega-3taukskābju piedevas ievērojami mazina depresijas simptomus grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā. Vēl citā pārskatā par 26 pētījumiem, kuros piedalījās 2160 dalībnieki, atklājās, ka omega-3 uztura bagātinātāji kopumā pozitīvi ietekmē depresijas simptomu ārstēšanu.

* Cinks – minerāls, kas būtiska smadzeņu veselībai un neirotransmitera ceļu regulēšanai.

Cinka deficīts ir cieši saistīts ar paaugstinātu depresijas risku un depresijas simptomu smagumu. Tam piemīt antioksidanta un pretiekaisuma īpašības.

* Magnijs – minerāls pret grūtsirdību.

Magnija deficīts visai bieži novērojams cilvēkiem ar depresiju, Pētījumi liecina, ka tā papildus uzņemšana tiešām var mazināt depresijas simptomus.

Reklāmas raksts tapis sadarbībā ar Orthomol