Covid-19 ietekmē cilvēka smadzenes pat tad, ja ar infekciju nav slimots? Ko saka neirozinātniece
foto: Shutterstock
Runā speciālists

Covid-19 ietekmē cilvēka smadzenes pat tad, ja ar infekciju nav slimots? Ko saka neirozinātniece

Jauns.lv

Atmiņas zudums, nogurums un koncentrēšanās problēmas var norādīt uz to, ka izslimots Covid-19. Taču zinātniekiem ir pamats domāt, ka arī cilvēki, kuri vēl nav slimojuši ar koronavīrusu, piedzīvo līdzīgas smadzeņu darbības problēmas, vēsta BBC. 

Pēc ekspertu domām tas saistīts ar Covid-19 pandēmijas nepārtraukto mainību un ikdienas rutīnas izjaukšanu, kas novedis pie fenomena “pandēmijas smadzenes”. 

“Cilvēki veido ieradumus – noteikta ikdienas kārtība, skola, darbs, bērnudārzs, draugu apciemojums brīvdienās, sporta nodarbības vakaros, bet te pēkšņi tas viss tiek izjaukts un nemitīgi mainīts. Šāds regularitātes trūkums var izraisīt diezgan sarežģītu situāciju, ar kuru jātiek galā cilvēka smadzenēm,” stāsta pētījuma vadošā neirozinātniece Emma Ihnella. 

“Nenoteiktība ietekmē mūsu smadzeņu darbību un, jo ilgāk tā pastāv, jo grūtāk mūsu smadzenēm tikt ar to galā,” viņa piebilst. 
“Lai gan daudzos pētījumos ir apzināta Covid-19 infekcijas ietekme uz cilvēka smadzenēm, tas, ko redzam tagad – pati dzīvošana pandēmijas apstākļos ir ietekmējusi mūsu smadzeņu veselību,” stāsta neirozinātniece. 

Zinātnieki un pētnieki visā pasaulē tiek aicināti vairāk pievērsties arī pandēmijas psiholoģiskajai ietekmei un tās atstātajām sekām. 

“Tas, ko mēs redzam izmeklējumos, piemēram, cilvēkiem, kuri piedzīvojuši hronisku stresu vai spriedzi, smadzenēs redzamas reālas izmaiņas tajās daļās, kas atbild par uzmanības noturēšanu un lēmumu pieņemšanu,” piebilst Emma.