"Domāju, ka redzam tikai aisberga virsotni!" - Žanete Korde par astroloģijas izvēli un to, kas mūs sagaida šajā gadā

Jums tādas tomēr neparastas intereses – astroloģija, tagad arī mākslas terapija. Kāds bija jūsu ceļš līdz tam?

It kā nejaušība. Astroloģija manā dzīvē ienāca caur draugiem. Kādā brīdī tā kļuva ļoti populāra sabiedrībā, vismaz manā redzeslokā. Vairāki draugi mācījās astroloģiju, un sanākšanās piefiksēju, ka vairs nesaprotu to valodu, kādā viņi runā.

Jāatzīstas gan, ka man bija noliedzoša attieksme pret astroloģiju, vienkārši tāpēc, ka neredzēju tai pierādījumus un dižu jēgu. Kas arī nav pārsteidzoši, jo man taču tā bija tumša bilde. Kā kaut cik inteliģents cilvēks – vismaz tā man pašai šķiet – domāju ar to iepazīties vismaz priekšstatam. Tolaik dzīvoju burtiski piecu minūšu attālumā no Andra Rača astroloģijas skolas un aizgāju uz pirmo nodarbību “tikai paklausīties”. Bet man iepatikās un ieinteresēja. Sapratu, ka tā nav primitīva notikumu pareģošana.

Pamazām atklājās visaptveroša, pat filozofisku uzskatu sistēma, kā paraudzīties uz norisēm dabā un cilvēka dzīvē, uz to mijiedarbību. Laikam jau katram laimes garša ir citādāka – man tā ķīmija rodas, kad atklāju kādu jaunu skatījumu uz realitāti, dzīves likumsakarībām. Tāpēc teikšu tā: man tie bija laimes meklējumi. Iepatikās man tā lieta. Tolaik strādāju astoņas stundas piecas dienas nedēļā un brīvajā laikā pamazām sāku konsultēt draugus un paziņas. Paralēli sāku mācīties arī Jyotish (vēdiskā astroloģija) un ājurvēdu pie Vladimira Golubicka.

Skolotājs man atļāva piedalīties viņa konsultācijās, un tā es iepazinos arī ar minerālu pasauli. Kādā brīdī sapratu, ka manā diennaktī paliek par maz stundu un no kaut kā jāatsakās. Intuitīvai izjūtai par to, ka man neder vienveidība un “5x8” darba grafiks, jau bija arī astroloģisks apliecinājums. Tā arī šobrīd esmu brīvmākslinieces statusā, apvienojot tikai tās nodarbes, kas sagādā prieku pašai un noder citiem. Par hobiju palikusi draudzība ar akmeņiem, reizēm uzmezgloju kādu talismanu klientiem. Mazliet palīdzu vīram slēpošanas trasē, vasarā ir darbs pie ezera, jānopļauj zāle un augustā jau ierasts rosīties pa ekseļa tabulām, gatavojot nākamā gada kalendārus. Nu jau būs laikam desmit gadi arī kā astroloģijas pasniedzējai. Laikam izklausās samērā raibi.

Vai profesionālais kretīnisms.

Visādi to var nosaukt. Ar to es gribēju pateikt: jo daudzpusīgāki mēs būsim, jo vairāk pieturēsimies pie dabiskā dzīvesveida, kurā katrs pats par sevi spēsim parūpēties visādos veidos, jo labāk veselībai, nevis darot šauri tikai ko vienu un visu pārējo pērkot. Protams, zināmā mērā tas veicina specifisku iemaņu izkopšanu un kopējo progresu. Uz to pasaule lieliem soļiem iet, tomēr reizēm aizdomājos – kāds ir tā virsmērķis, piemēram, straujā digitalizācijas attīstība.

Ar laiku, strādājot režīmā “pati sev priekšniece un padotā”, jutu arī kādu negatīvu faktoru – sajutos vientuļa, man sāka pietrūkt kolektīva, kolēģu, ar kuriem pačalot kafijas pauzēs, pārrunāt kopīgas darba tēmas. Laikam jau esmu kolektīva cilvēks. Tāpēc iesaistījos Latvijas Astrologu asociācijas darbā. Ieraudzīju, ka tur ir daudz, ko uzlabot. Šogad pavisam negaidīti mani ievēlēja par valdes priekšsēdētāju, un nu man ir vēl viena darbības joma ar pavisam cita veida izaicinājumiem.

Latvijas astroloģijā ir pavisam svaigs pētījums. Citēju tās autoru Jāni Bēniķi: “Pētījums ar vairāk nekā 1300 kosmogrammām ir skaidri parādījis, ka eksistē potenciāla sakarība starp cilvēka dzīves ilgumu un kosmogrammā ietverto informāciju, kuru var interpretēt kā fenomenu. Attiecīgi šāda tipa pētījumu ir vērts turpināt tālāk, ar vēl lielākiem datu apjomiem, kā arī pilnveidot dažādus prognožu algoritmus tā precizēšanai.” Pētījums tiks prezentēts Latvijas Astrologu asociācijas kongresā 2022. gada 12. februārī. Mūs neviens nefinansē, tāpēc ir liels prieks par šādām kolēģu iniciatīvām.

Cik mūsu valstī ir astrologu?

Asociācijā esam ap simtu, taču ir arī liela daļa biedrībā nesastāvošu un nesertificētu praktizējošu astrologu, kuru skaitu grūti apzināt. Viens no biedrības mērķiem ir profesionālās kompetences novērtēšana, organizējot sertifikāciju, un tālākizglītība, tādējādi uzturot augstu profesionalitātes latiņu.

Tālab mēs aicinām gan jaunos astrologus, gan tos, kas šajā nozarē strādā jau ilgus gadus, nokārtot sertifikācijas eksāmenu. Arī skolas izsniedz dažāda formāta izglītības dokumentus, un mums nepieder monopols, tomēr LastrA sertifikāts viennozīmīgi ir uzticamāks, jo sertifikācijas komisijā ir pārstāvji no vairākām skolām. Likums astrologiem nepieprasa ne izglītību, ne sertifikātu, tāpēc klientu pašu rokās izvērtēt, kādas kvalitātes pakalpojumu viņi pērk, un LastrA sertifikāts ir zināms garants kvalitātei.  Aicinām izvērtēt arī medijos publicēto informāciju – vai ir minēts rakstu autors un kāda ir viņa kompetence.

Teicāt – tā bija nejaušība, ka nokļuvāt astroloģijā. Bet vai nejaušības vispār ir?

Ir likumsakarīgas nejaušības. Šeit vietā būtu pasmaidīt.

Kā tas ir?

Šis jautājums ir vecs kā pasaule. Nebūšu gudrāka par tādiem prātiem kā Adlers, kurš tic brīvības faktoram cilvēka liktenī, un pretējam – determinisma piekritējam Freidam, kurš uzskatīja, ka pasaule ir izzināma. Tajā pašā laikā tieši viņa idejas nav zinātniski izpētāmas. Katram skaidrs, ka pasaule ir organizēta pēc noteiktām likumsakarībām, kuras, cik ilgi vien pastāv cilvēce, tiek pētītas. Ārpus šīm likumsakarībām mēs nevaram izkāpt. Tomēr mums patīk brīnumi, un reizēm tie notiek. Tikai es tos saucu par neizpētīto, neizzināto, nenomērīto un nepierādīto pasaules daļu. Mums vēl daudz kas ir priekšā!

Jaunākie zinātniskie pētījumi liek aizdomāties. Piemēram, prognostiskās kognīcijas modelis – pirms mēs kaut ko ieraugām, mēs gaidām to, ko ieraudzīsim. Un astroloģisko prognožu loma šai kontekstā. Ir, par ko padomāt, vai ne? Kā vēsta zinātne, ja 40 % ir iedzimtība, 40 % ir vide, atliek 20 %, kuru robežās mēs varam kaut ko mainīt. Tomēr jaunākie pētījumi neirozinātnēs apliecina, ka arī tā ir ilūzija, – lēmumi tiek pieņemti, pirms mēs to apzināmies.

Man vienmēr šķitis, ka pie astrologa vērts iet, ja grib uzzināt savus dzīves aicinājumus. Ieraudzīt to savu potenciālu, nevis visu dzīvi izmisīgi meklēt, ar ko nodarboties. Protams, ja pieņemam un ticam, ka astrologs to redz. Bet jūs pati nosaucāt vairākas jomas, kurās darbojaties, tātad aicinājumi vienam cilvēkam var būt vairāki?

Karjera vai profesionālā ievirze astroloģijas kontekstā nav domāta kā profesija pēc klasifikatora, bet gan personības iezīmes, talanti, spējas, uz kurām balstoties cilvēkam ir piemērotāka kāda nodarbošanās. Tas ir arī pašnovērtējums un darba vides īpatnības, kas varētu būt raksturotas kā brīvs darba grafiks vai konkrēts darba laiks. Spēja būt līderim, radošums, komunikabilitāte, empātija, analītiskums, māka vienoties, gaume, personības harisma, stratēģa talants, mērķtiecība, oriģinalitāte un daudzas citas personības šķautnes var veidot dzīves aicinājuma raksturojumu.

Jūs tagad Stradiņos studējat mākslas terapiju. Kāpēc jums to vajadzēja?

Godīgi sakot, tas ir liels izaicinājums – dzīves otrajā pusē vēlreiz sākt studēt un vēl Stradiņos. Iepriekšējās studijas biznesa vadībā bija pirms 20 gadiem, un tas bija pavisam cits studiju modelis, turklāt man ir vājas angļu valodas zināšanas. Tagad paralēli studiju materiālam man ir jāapgūst arī divas valodas: angļu un zinātniskā jeb akadēmiskā. Tas man ir neierasti, jo ikdienā vairāk lietoju tēlu, zīmju, simbolu un metaforu valodu. Tieši šī studiju programma sintezē šīs it kā nesavienojamās lietas. Jāteic, arī jaunībā nebija viegli apvienot rūpes par bērniem, darbu un mācības. Manuprāt, uzreiz pēc pamatizglītības vislabāk kādu laiku pastrādāt dažādās jomās, iemācīties darbu kolektīvā, un, kad jau ir uzkrāta pietiekama dzīves pieredze, ir vieglāk izvērtēt, vai un ko studēt.

Kādas ir jūsu stiprās puses astroloģijā un konsultēšanā?

Zināšanas un dzīves pieredze ļauj labāk atpazīt un saprast klienta īstos jautājumus. Spēju pieņemt ļoti dažādus cilvēkus un viedokļus. To laikam var just, esmu uzklausījusi visneiedomājamākos dzīves līkločus. Man pašai izdevusies konsultācija ir tā, kurā jūtu, ka klients pats atpazinis sevi un aiziet ar saviem lēmumiem, nevis ar manām interpretācijām. Skan paradoksāli, bet tā notiek.

Jums bijusi sarežģīta dzīve?

Pietiekami, lai būtu gandarījums par to, ka spēju ar daudz ko tikt galā. Lai varētu ar sapratni uzlūkot klientu grūtības. Protams, uz to var paraudzīties dažādi. Kādam no malas var izskatīties, ka man nekad nekas nav trūcis un vienmēr veicies. Taču tikai es pati vien zinu savus dzīves pārbaudījumus.

Jūsu astrologa darba aprakstā pirmā pozīcija skan “konsultēt dzīves grūtībās”. Kas, jūsuprāt, ir dzīves grūtības? Un kādas ir to cilvēku, kas pie jums nāk, lielākās problēmas?

Pamatā tie ir attiecību un karjeras jautājumi. Vai nu cilvēks īsti nesaprot, ko grib, vai zina, ko grib, taču nespēj to realizēt. Manas grūtības ir klienta realitātes izzināšana. Jo, redzat, mēs jau paši izdomājam par sevi stāstus, bet, cik tie atbilst realitātei, tā ir cita lieta. Un vēl ir interesanti, ka reizēm mēs atceramies to, kas pat nav bijis! Piepušķojam savus stāstus, tie apaug, apaug, līdz iesakņojas kā patiesība. Jautājums vienmēr ir: cik ļoti mums to realitāti vispār vajag? Varbūt mēs nemaz to negribam? Un es kā astroloģe redzu, ka reizēm cilvēkam tiešām nevajag realitāti. Viņš ir atnācis pēc sapņa vai pasakas.

Un kā tad vārdos nosaukt to potenciālu, kas cilvēkam kartē rakstīts?

Temperaments, galvenās motivācijas, kognitīvais raksturojums, attiecību veidošanas īpatnības un partnera tipāžs, spēja pielāgoties vai dominēt, atbildības, optimisma rādītāji, intravertums vai ekstravertums, emocionalitāte, izturēšanās veidi. Katra planēta var atrasties kādā no 12 zīmēm, 12 mājām, aspektos ar kādu no planētām, tas vien jau dod ap 1300 variācijām, nav vērts pat rēķināt. Es šos skaitļus minēju, lai rastos priekšstats par to, cik precīzi ir horoskopi un prognozes 12 zodiaka zīmēm un cik nopietni tie būtu uztverami. 

Jūs pati sev kalendāru nedēļai vai mēnesim sastādāt un dzīvojat pēc tā?

Gada tendences paskatos gan, īsi pirms dzimšanas dienas. Līdzīgi kā pirms kāda ceļojuma, ar jautājumu – kāds laiks gaidāms, ko paņemt līdzi? Skatos kalendārā, pierakstoties pie zobārsta vai friziera. Lielākus projektus plānojot. Es astroloģiskās prognozes varu salīdzināt ar sinoptiķa darbu. Tās ir tikai prognozes. Tomēr reizēm tas ir izšķirīgi. Tā pirms gada prognozēju pati sev studiju laiku, tas bija pietiekami skaidri redzams. Pilnīgi pretēji intuīcijai par iespējām izturēt lielo konkursu. Tomēr turpināju soli pa solim darīt labāko, ko spēju, lai savu sapni īstenotu. Nezinu, kas man palīdzēja, – pašas uzcītība vai debesis.

Par operācijām skaidrs: svarīgi noskaidrot, vai datums piemērots, lai labi dzīst un veiksmīgi izdodas. Bet mati? Viens grib, lai tie aug lēni, otrs – lai ātri. Kāda starpība, kad tos griezt?

Ja atrasts labs griezums, izdevīgāk izvēlēties dilstoša mēness fāzi, nevajadzēs tik bieži iet pie friziera, mati augs biezāki un stiprāki. Ja gribam ataudzēt matus, izvēlamies augošā mēnesī. Jāpielāgo vajadzība. Nevar pateikt, piemēram, vai pie manikīra jāiet dilstošā vai augošā mēnesī, ja darām to reizi mēnesī. Jo kutikulas lēnāk ataugs dilstošā mēnesī, bet noturīgāka lakas saķere ar nagu ir augošā mēnesī. Tās “nagu vajadzības” ir pretējas, tāpēc var iet jebkurā fāzē, bet nu labāk Zemes zīmēs darboties ap tiem. Tieši tāpat ir ar citām skaistumkopšanas rekomendācijām – tās ir interpretējamas.

Kādi būtu neētiski astrologa izteikumi?

Jebkas, ko cilvēks nav gatavs dzirdēt un tikt galā. Ja tiek identificēti šķēršļi vai riski, jāsameklē arī resursi un iespējas, ko ar to darīt. Jāspēj salāgot izaicinājumus ar atbalstu. Nebiedēt – ar ko grēko mediji. Esmu mācījusies arī mārketingu un saprotu, ka uzmanību piesaista sensācijas. Tomēr tas ir lēti un aroda brāļiem godu nedara.

Kas ir tas, ko pati sev nebeidzat atgādināt?

Ka es esmu darījusi un turpinu darīt labāko no sev iespējamā. Cenšos būt pret sevi iecietīga un laipna. Ticu, ka rīt būs jauna diena ar jaunu perspektīvu un iespējām. Piedodu sev, ja izdodas kļūdīties. Mēģinu izvairīties no melnbaltā pasaules redzējuma. Ja jūtu, ka šodien nekas nesanāk un palieku neproduktīva, vienkārši daru kaut ko citu vai eju gulēt. Mēģinu ķert iedvesmas mirkļus un darīt darbus tajos. Un vēl es ļoti cenšos nekavēt, jo laiks ir visvērtīgākais resurss šajā dzīvē ne tikai man, bet arī citiem. Tas man nāk grūti, bet es cenšos. To atgādinājumu daudz sakrājies dzīves laikā, bet es par to nedomāju, tie ir jau ieradumi. Kādā no kolektīviem mani reiz nosauca par staigājošo jautājuma zīmi. Man ir izzinoša dzīves pozīcija.

Pie jums cilvēki atnāk īstāki, bez maskām. Kādu jūs jūtat šodienas noskaņojumu. Cilvēku ilgas, bailes?

Jā, cilvēki ir noguruši no maskām un testiem. Pārmaiņu laiks nesaudzīgi atklāj cilvēku īsto seju, daudziem jūk ilgstošas draudzības, ģimenes.

Kā jūs praktiski ar sevi strādājat, lai justos laimīga?

Ja tā aizdomājas, es īsti nezinu atbildi. Pārsvarā jūtos labi, ar katru gadu arvien labāk. Ir bijuši arī depresīvi posmi dzīvē, tos iemeslus esmu apzinājusies un cenšos no tiem izvairīties, arī tas izdodas arvien labāk. Tas “arvien labāk” saistās arī ar piedzīvotajām dzīves krīzēm, katrā no tām atvadoties no kādas ilūzijas saistībā ar to, kas man pienākas no šīs pasaules, arī dažādu cilvēku veidolā. Kaut kādā brīdī nonākot pie atziņas (nu tādas līdz kaulam), ka nekas jau īsti man nepienākas, iestājas miers un pateicība par jebko. Ja nu tomēr par laimi, tad nebūšu oriģināla. Hārvarda Universitātes pētījums par dzīves kvalitāti, kurā cilvēki tika pētīti visā dzīves garumā un pētījumā iesaistītas vairākas zinātnieku paaudzes, meklēja atbildi uz jautājumu, kas cilvēku padara laimīgāku un veselīgāku. Zināt atbildi? Mīlestība! Tam veltīti vairāku paaudžu zinātnieku mūžs un miljardi līdzekļu! Tiesa, tur gan atklājās arī tas, kas padara cilvēkus visnelaimīgākos, – alkohols un nikotīns. Par to nepiedodami maz runā un diemžēl šo vielu lietošanu pat veicina un reklamē.

Mīlestība ir tik grūti definējama.

Man tas ir vienkārši. Cieņa un labvēlība kā attieksme. Pret sevi pirmkārt, un tad arī pret līdzcilvēkiem tas notiek tikpat dabiski. Sarežģītāk ir pāra attiecībās. Bībelē definētā ideja par beznosacījumu mīlestību – “tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu…” – ir kā skaists sapnis, kurš var padarīt cilvēku nelaimīgu, jo ļauj noticēt, ka tā tam jābūt, tikai jāsameklē īstais. Tādas beznosacījumu jūtas dabiski veidojas pret bērniem, taču romantiskas attiecības balstās uz līdzvērtīgumu, savstarpējām simpātijām un veidojas pamazām. To pamatā ir savstarpēja uzticēšanās un empātija, kas palēnām attiecības veido arvien tuvākas. Un arī te mēdz būt klupšanas akmeņi – nav iespējams tuvināties bezgalīgi. Pazaudējot savu identitāti otrā, pazūd arī vilkme pret otru. Ugunij nepieciešams gaiss – tā ir brīva telpa otra izaugsmei un spēja mierīgi pieņemt otra periodisku attālināšanos. Kaisles daudzums ir tieši proporcionāls spējai pieņemt nedrošību. Nu re, man sanāca vēl kāda no neskaitāmajām mīlestības definīcijām.

Jūs ticat, ka ar astrologa konsultācijām cilvēka dzīvi iespējams padarīt labāku?

Ja es tam neticētu, es nebūtu astrologs. Ja tas tā nebūtu, šī profesija sen būtu pazudusi no zemes virsas.

Kāpēc dažiem par to interese ir, bet citiem nav?

Izraēlas psiholoģijas doktors Mooli Lahads ir izveidojis sešas pieredžu      kategorijas tam, kā cilvēks mēdz pārvarēt stresa situācijas. Viena no tām ir ticība kādai vērtību sistēmai, caur kuru notiek sevis izpausme un pašrealizācija. Un tā var būt arī astroloģija. Ja runājam līdzībās, to var uzlūkot kā brilles, caur kurām lūkoties pasaulē. Katram savas brilles. Kādam varbūt nevajag brilles.

Ir kāds speciālists, ko pati regulāri apmeklējat?

Mācoties psiholoģiju Sanktpēterburgas psihologu, psihoterapeitu un treneru ģildes skolā, tā bija obligāta prasība, esmu ņēmusi dalību apmēram 500 stundu grupas darbā un aptuveni 300 individuālajās konsultācijās. Uzskatu, ka tas ir labākais, ko dzīvē savā labā esmu izdarījusi. Reizi mēnesī piedalos supervīzijās, tā ir iespēja dalīties ar savu pieredzi un gūt atbalstu no kolēģiem.

Jums, pateicoties astroloģijas zināšanām, ir izdevies izvairīties no kāda nepatīkama notikuma savā dzīvē?

Teorētiski to nav iespējams noteikt, jo nevar jau zināt, kā būtu, ja izvairītos. Taču kādu gadījumu neaizmirsīšu. Neilgi pirms ikgadējās laivošanas, meita pajautāja, kāds ir mans viedoklis par to, ka laivosim Mēness aptumsuma laikā. Pasākums izvērtās bezmaz kā šausmu filmas scenārijā, ar četrām pēdu traumām un divām neatliekamās medicīnas palīdzības mašīnām. Aptumsums notika Zivju zīmē un pārvalda pēdas.

Ja es ietu pie astrologa, mani laikam visvairāk interesētu manu bērnu potenciāls, lai zinātu, kur viņus virzīt.

Es citādi formulētu jautājumu – kam pievērst uzmanību? Bērns nav jāvirza, būtu labi ievērot viņa intereses un atbalstīt centienus.

Ko astrologs redz vislabāk un visvieglāk?

Katrs gadījums ir unikāls, reizēm tieši prognožu tehnikas izgaismo iedzimtības potenciālu. Tomēr katrā kartē ir kas īpašs, kas “lec ārā”, reizēm īpašais ir tas, ka nav nekā īpaša, kas ir retums. Mēdz būt reizes, kad tieši partnera karte izgaismo kādas spilgtas rakstura iezīmes. 

Mākslas darbs, kas ļoti konkrēti jums palīdz?

Pēdējais no daiļdarbiem, kurā esmu, tēlaini izsakoties, “izkususi”, piedzīvojot spēcīgu garīgu, emocionālu un pat ķermenisku katarsi, ir komponista Jēkaba Jančevska un Ineses Zanderes skaņdarbs “Koki”. Paspējām to nodziedāt ar kori uz skatuves dienu pirms ārkārtas situācijas. Vēl ilgi manī tā mūzika skanēja. Iesaku noklausīties, ļoti dziedinošs darbs.

Cik atbalstoša ir jūsu ģimene attiecībā pret to, ko darāt?

Ar vīru abi nodarbojamies katrs ar savu sirdslietu, viņš pieņem manas aktivitātes, un domāju, ka viņam ar mani nav garlaicīgi. Meita gan ir teikusi: “Mammu, tu esi riktīgs frīks!” Es necenšos tuviniekus un draugus pievērst “savai ticībai”, zinot, ka katram ir sava uztvere par realitāti.

Jūs kovidu prognozējāt?

Varēja prognozēt to, kas šobrīd notiek pasaulē. Visu 2020. gadu abas sociālos procesus uzturošās planētas Jupiters un Saturns mijiedarbojās ar kolektīvo energoresursu un transformācijas procesu pārvaldītāju Plūtonu. To mēdz dēvēt par debesu buldozeru, un mitoloģijā tas pārvalda pazemi.

Un tomēr, tomēr – kas vēl mūs gaida 2022. gadā?

Gribas ticēt, ka Jupitera un Neptūna savienojums savā pārvaldījumā Zivju zīmē 2022. gada aprīlī mūs neapplūdinās, neizplatīs dažādas nozīmes vīrusus un narkodīleri netiks pie lielās naudas. Māksla glābs pasauli, dažādie viedokļi saplūdīs kopējā gleznā, tiksim pie liela plosta, un cilvēce tiks izglābta – ļauties sapņiem ir Neptūna un Jupitera stilā. Maijā, Jupiteram pārejot Auna zīmē, varam cerēt uz drosmi cīnīties par vienkāršām un nepārprotamām dzīves patiesībām un gaidīt jaunu perspektīvu ideju dzimšanu.