Nedzirdīgo bērnu iespēja lietot dzirdes aparātus joprojām ir atkarīga no vecāku finansiālajām spējām
Nedzirdīgo bērnu vecākiem ir jāizvēlas starp dzirdes aparātu baterijām vai audiologopēda nodarbībām, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē šodien atzina Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas "Sadzirdi.lv" valdes priekšsēdētājs Olafs Slūtiņš.
Sēdē izskatīja 10 183 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par pilnvērtīgu dzirdi, sevišķi bērniem ar dzirdes traucējumiem" turpmāko virzību.
Iniciatīvas pārstāvis Andris Bačkurs skaidroja, ka pašlaik nedzirdīgo cilvēku un bērnu labklājība ir atkarīga no viņu ekonomiskā stāvokļa. Viņš atzina, ka, lai gan dzirdes aparāti tiek apmaksāti, sākot ar trešās pakāpes dzirdes traucējumiem un bērniem līdz 18 gadu vecumam, joprojām dzirdes aparātu detaļu nomaiņa, remonts un audiologopēdijas vai citas terapijas pakalpojumi ir jāapmaksā pašām nedzirdīgajām personām.
Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja Sandra Kušķe piekrita Bačkura sacītajam, piebilstot, ka no 18 gadiem līdz 24 gadiem ir nepieciešams pagarināt vecumu, līdz kuram persona var saņemt bezmaksas pakalpojumus. Daktere skaidroja, ka arī bērniem ar vienpusējas dzirdes gadījumiem, kā arī pieaugušajiem ar otro vājdzirdības pakāpi pienākas bezmaksas dzirdes aparāti.
"Sadzirdi.lv" dibinātāja Baiba Bicēna pieminēja, ka ir nepieciešams samazināt laiku, pēc kura nomaina dzirdes implantus, kā arī ilgtermiņā ir nepieciešams izveidot dzirdes centru pieaugušajiem.
Veselības ministrijas pārstāve Ineta Būmane sēdē skaidroja, ka ministrija ir gatava pie tā strādāt un attīstīties, tomēr ir nepieciešams lielāks finansējums, lai spētu nodrošināt visas nedzirdīgo personu vajadzības. Nacionālā veselības dienesta pārstāve Anete Baskeviča piekrita Būmanes skaidrojumam, klāstot, ka veiksmīgai attīstībai ir nepieciešams finansiāls atbalsts 355 389 eiro apmērā.
Savukārt Latvijas nedzirdīgo savienības (LNS) prezidents Edgars Vorslovs skaidroja, ka, ja dzirdes aparātam ir konstatēta problēma, cilvēks var pieteikties rindā un saņemt jaunu, negaidot piecus gadus. Tas pats attiecas uz bērniem, turklāt viņiem nav jāgaida rindā.
LNS prezidents uzskata, ka lielākā problēma ir tieši audiologopēdu nepieejamība.
Sēdē nolemts sagatavot Veselības ministrijai un Labklājības ministrijai vēstuli ar aicinājumu aktualizēt šo problēmu ar cerību ilgtermiņā šīm problēmām atvēlēt noteiktu daļu no budžeta plānojuma.
