Nākamā e-veselības kārta izmaksās vēl 10 miljonus, bet sistēmas uzturēšanai vajagot trīsreiz vairāk

Kasjauns.lv/LETA

Nākamā e-veselības sistēmas projekta kārta izmaksās vēl 10 miljonus eiro, atzina veselības ministres Andas Čakšas padomniece e-veselības projekta jautājumos Ilze Āboliņa. Bet jau izstrādātās e-veselības sistēmas uzturēšanai vajadzētu teju trīsreiz vairāk finansējuma nekā tas ir paredzēts nākamā gada Veselības ministrijas (VM) budžetā.

Viņa norāda, ka sistēmas uzturēšanas izmaksas nav aprēķinātas pietiekamā apjomā, "jo tas, kas ir saražots ir arī jāuztur, jānovērš kļūdas un jāveic pielāgojumi". Nacionālajam veselības dienestam (NVD) nākamā gada budžetā esošas e-veselības sistēmas uzturēšanai ir piešķirti 170 000 eiro. Tomēr pēc padomnieces domām sistēmas uzturēšanai nepieciešami 400 000 līdz 500 000 eiro.

Āboliņa norāda, ka budžets jau ir sastādīts, tāpēc šobrīd tiek vērtēts, kā uzlabot dažādus procesus, lai e-veselības uzturēšanai paliktu vairāk naudas. Viņa arī pauda, ka par 170 000 eiro sistēmu formāli ir iespējams uzturēt, tomēr uzlabojumiem un kļūdu novēršanai ar šādu finansējumu ir par maz.

Nākamā kārta ir sadalīta divos projektos, kuri tiks iesniegti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) izskatīšanai un apstiprināšanai, lai pretendētu uz Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu.

Viņa arī atzīmēja, ka finansējumu trešās kārtas ietvaros var saņemt tikai jaunu sistēmas pakalpojumu izstrādei un ieviešanai, to nedrīkst izmantot, lai finansētu iepriekš izstrādātās un ieviestās funkcionalitātes. Esošās funkcionalitātes uzlabojumus ir jāsedz no uzturēšanas budžeta.

Runājot par trešajā projekta kārtā paredzētajiem pakalpojumiem, Āboliņa norādīja, ka sistēmā ārstam būs iespēja ar iedzīvotāju strādāt proaktīvi, lai pacients aizietu uz onkoloģiskajiem izmeklējumiem. Ģimenes ārsts varēs redzēt vai cilvēks ir vai nav aizgājis uz konkrētu vēža skrīningu. Šādi ģimenes ārstam būs lielāka iespēja mudināt un stāstīt par skrīninga nepieciešamību.

Tāpat paredzēts, ka ārsts varēs paskatīties, kādas rindas ir uz konkrētiem pakalpojumiem, lai zinātu, kur pacients var aiziet un visātrāk nodot analīzes. "Tas nav sarežģīti, vienkārši ir jāsadodas visiem rokās un jāļauj savā starpā apmainīties ar datiem," skaidroja Āboliņa.