Pārmērīga sportošana ir tikpat kaitīga kā gulšņāšana uz dīvāna
Attiecībā uz vingrošanu pētnieki iesaka ievērot zelta vidusceļu – ne par daudz, ne par maz.
Cilvēki, kuri intensīvi sporto, savai veselībai kaitē tikpat lielā mērā kā tie, kuri nevingro nemaz. Pētnieki no Kopenhāgenas Frederiksbergas slimnīcas saka – ja vēlaties saglabāt veselību un dzīvildzi, vislabākā izvēle ir vidējas intensitātes slodze.
Pētnieki 12 gadus novēroja vairāk nekā 1000 veselu cilvēku, kuri nodarbojās ar skriešanu, un teju 4000 veselu cilvēku, kuri neskrēja. Tiem, kuri ar fiziskajām aktivitātēm nepārspīlēja un skrēja pa cietu virsmu ne ilgāk kā 150 minūtes nedēļā, bija mazāks risks mirt pētījuma laikā. Savukārt tie, kuri azartiski sportoja ilgāk par 240 minūtēm (tātad sešas stundas) nedēļā vai nesportoja nemaz, bija vislielākajā riska grupā.
Pētnieki noteica, ka veselībai vēlamais skriešanas ātrums ir tikai astoņi kilometri stundā, turklāt skriet vēlams ne biežāk kā trīs reizes nedēļā un ne ilgāk kā 150 minūtes nedēļā. Attiecīgi – savu veselību riskam pakļāva gan intensīvi sportotāji, kuri skrēja 11 kilometrus stundā vai ātrāk, kā arī sporta noliedzēji.
Pētnieks Džeikobs Marots atgādina, lai labvēlīgi iespaidotu veselību, nav jādara nemaz tik daudz. Un pavisam noteikti nevajag darīt par daudz, jo intensīva sportošana var radīt patoloģiskas pārmaiņas sirdī un artērijās.
Žurnāls "Ko Ārsti Tev Nestāsta" / Foto: Shutterstock
