Atklāts negaidīts pavērsiens saistībā ar Covid-19 vakcīnām: onkologi ir pārsteigti
Vēža pacienti dzīvo ilgāk, ja pirms imunoterapijas vai tās laikā saņem mRNS vakcīnu pret koronavīrusu, secināts pētījumā. Vakcīna darbojas kā imūnsistēmas "pastiprinātājs" un padara audzējus jutīgākus pret ārstēšanu, ziņo Focus.de.
Covid-19 vakcīna bija paredzēta aizsardzībai pret nopietnu vīrusu slimību, nevis vēzi. Tomēr, kā liecina jauns pētījums, ko veicis MD Andersona vēža centrs Teksasā, dažos gadījumos tai var būt arī negaidīta ietekme. Cilvēki ar ādas vai plaušu vēzi, kuri pirms imunoterapijas vai tās laikā saņēma mRNS vakcīnu pret Covid-19, dzīvoja ievērojami ilgāk. Vidēji vakcinēti pacienti ar nesīkšūnu plaušu vēzi dzīvoja gandrīz 37 mēnešus, savukārt nevakcinēti pacienti dzīvoja aptuveni 21 mēnesi. Metastātiskas melanomas gadījumā trīs gadu izdzīvošanas rādītājs bija 67 procenti vakcinēto pacientu, salīdzinot ar 44 procentiem nevakcinēto pacientu vidū. Šis efekts tika novērots ar mRNS vakcīnām – Biontech/Pfizer un Moderna. Tradicionālās vakcīnas, piemēram, pret gripu vai pneimokoku, neietekmēja slimības gaitu.
Aktivizē imūnsistēmu cīņai pret vēzi
Onkologs Adams Gripins un viņa kolēģi atklāja, ka mRNS vakcīna izraisa īsu, bet ārkārtīgi spēcīgu imūnsistēmas “briesmu signālu”. 24 stundu laikā organisms sāk ražot lielu daudzumu I tipa interferona – signālvielas, kas parasti izdalās vīrusu infekcijas laikā. Šis signāls pamodina imūnsistēmas šūnas. “Covid-19 vakcīna darbojas kā sirēna – tā uzbudina imūnsistēmu visā organismā,” skaidro A. Gripins. “Pat audzējā tā sāk veidot reakciju, kas vērsta pret vēža šūnām.” Šī negaidītā blakusparādība ir īpaši noderīga pacientiem, kuru audzēji tiek uzskatīti par “imunoloģiski aukstiem” – kad imūnsistēma tos gandrīz neatpazīst. Pēc vakcinācijas mainās audzēja mikrovide: imūnās šūnas tiek piesaistītas tai, uz vēža šūnu virsmas parādās jauni mērķi, kas padara imunoterapiju efektīvāku.
Vakcinācijas laikam ir nozīme
Kā ziņots, efekts tika novērots vien tad, ja vakcīna tika ievadīta pirms imunoterapijas sākuma. Optimālais periods, saskaņā ar pētījumu, bija aptuveni 100 dienas pirms vai pēc ārstēšanas sākuma – tieši tad efekts bija visspēcīgākais. Šajā periodā vakcinēto plaušu vēža pacientu vidējā dzīvildze palielinājās no 20,6 līdz 37,3 mēnešiem. Melanomas gadījumā trīs gadu dzīvildze bija 67,6 procenti, salīdzinot ar 44,1 procentu bez vakcinācijas. Šis efekts saglabājās, arī ņemot vērā vecumu, blakusslimības un audzēja stadiju. Papildu vakcīnām – pret gripu vai pneimokokiem – nebija papildu efekta. Arī pacientiem, kuri saņēma ķīmijterapiju bez imunoterapijas, netika novērots ieguvums, kas norāda, ka efekts ir specifisks mRNS tehnoloģijai un tās mijiedarbībai ar imunoterapiju.
mRNS – kā imūnsistēmas pastiprinātājs
Pētnieki apstiprināja šo mehānismu, eksperimentējot ar dzīvniekiem un veseliem brīvprātīgajiem. Pēc mRNS vakcīnas interferona līmenis cilvēka organismā palielinājās vidēji 280 reizes dienā. Vienlaikus tika novērota ievērojama dendritisko šūnu, dabisko killeršūnu un T šūnu aktivācija – proti, to, kas atpazīst un iznīcina vēža šūnas. Peļu modeļos mRNS vakcīnas un imunoterapijas kombinācija izraisīja redzamu audzēju samazināšanos vai pat pilnīgu izzušanu. Tomēr, kad pētnieki bloķēja interferona signālu, efekts izzuda. Interesanti, ka vakcīnas ražotājam nebija nozīmes – gan Moderna, gan Pfizer/Biontech izraisīja vienādu efektu. Tomēr devai varēja būt ietekme: pēc Moderna vakcīnas (50 µg mRNS) imūnsistēmas aktivācija bija nedaudz spēcīgāka nekā pēc Biontech (30 µg mRNS).
Vairāk audzēju reaģēja uz ārstēšanu
Īpaši nozīmīgi ir tas, ka pat tie audzēji ar zemu PD-L1 proteīna līmeni un tie, kas vāji reaģē uz imunoterapiju, sāka labāk reaģēt pēc mRNS vakcinācijas. Plaušu vēža pacientu audu paraugos PD-L1 līmenis virs 50 procentiem bija daudz biežāks vakcinēto vidū. Šis rādītājs bieži vien nosaka, vai pacients vispār var saņemt imunoterapiju. Tāpēc mRNS vakcīna varētu netieši palielināt to pacientu skaitu, kuri no tās var gūt labumu. "Mūs pārsteidza šie rezultāti," saka A. Gripins.
Spēcīgs signāls
Pagaidām rezultāti ir retrospektīvi – t.i., balstīti uz jau apkopotajiem datiem. Tomēr pētnieki apgalvo, ka iespējamās nobīdes ir maksimāli novērstas – tika ņemts vērā pacientu veselības stāvoklis un ārstēšanas laiks. Datubāze ir diezgan plaša: pētījumā tika analizēti vairāk nekā 1000 plaušu vēža gadījumu un vairāk nekā 200 melanomas gadījumu.
