VIDEO: eksperiments - vai ar apelsīnu var “uzmeistarot” pozitīvu Covid-19 testu?
Līdz ar Covid-19 eksprestestu parādīšanos tirgū, izplatījās arī pieredzes stāsti un instrukcijas to apmuļķošanā. Viens no tādiem – apgalvojums, ka pozitīvu rezultātu var panākt, ēdot apelsīnus. Tā kā šobrīd īpaši bieži testus veic tieši skolēni un mānīšanās ar testiem dažu papildu brīvdienu dēļ jau ir visnotaļ ierasta prakse, Jauns.lv nolēma noskaidrot, vai ar citrusa augļiem tik tiešām ir viegli “uzmeistarot” pozitīvu Covid-19 testu.
Jauns.lv metās mobilizēt ekspertus, lai noskaidrotu, vai pirms Covid-19 paštesta veikšanas – īpaši ja tas tiek darīts nevis bažās par simptomiem, bet sekojot noteikumiem, kas regulē socializēšanos – ir ieteicams ēst apelsīnus.
Uz aicinājumu skaidrot stāstus par apelsīniem un Covid-19 eksprestestiem atsaucās Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras docētājs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Apvienotās laboratorijas atbildīgais ārsts Aigars Reinis.
Eksprestests “nesaprot” citrusa augļus
“Tiešām vienā brīdī rietumu mediji, piemēram, BBC, ziņoja, ka ar citrusa augļu palīdzību ir iespējams panākt pozitīvu rezultātu. Paštestu jeb eksprestestu, jeb laterālās plūsmas imūnhromatogrāfijas testu princips balstās uz seroloģisko reakciju principa, proti, mijiedarbību starp antigēnu un tam atbilstošu (specifisku) antivielu. Ja viens ir zināms, tad otru var noteikt – pozitīvā gadījumā tie savienojas, un tad tie tiek noteikti ar speciālu krāsu reakciju. Covid-19 infekcijas diagnostikas gadījumā šie testi ir validēti un līdz ar to paredzēti antigēnu noteikšanai iztriepēs no deguna dobuma, rīkles mugurējas sienas vai siekalām. Šie testi nav paredzēti darbībām ar jebkuru citu materiālu, tai skaitā tik dīvainu kā citrusa augļi un tamlīdzīgi,” testu darbības principus paskaidro RSU eksperts.
Reinis min, ka šo augļu sastāvā esošās organiskās skābes sagrauj testā esošos komponentus, atbrīvo krāsvielas, kas citādi atbrīvojas tikai tad, ja meklējamais antigēns ir savienojies ar zināmo antivielu, attiecīgi izsaucot viltus pozitīvu reakciju: “Lai siekalu tests būtu maksimāli pareizs, ir precīzi jāievēro ar ražotāja vai laboratorijas publicētās norādes siekalu savākšanai. Piemēram, ne ātrāk kā 30 minūtes pēc zobu tīrīšanas, ēšanas, dzeršanas, lai novērstu dažādu ķīmisku vielu mijiedarbību ar siekalu testa komponentiem.”
Tikmēr antigēnu testi un polimerāzes ķēdes reakcija (PĶR) tiek izmantoti tieši vīrusa noteikšanai slimnieka materiālā.
“Ko mēs saucam par antigēnu? Termins radies no nosaukuma angļu valodā: “antibodies generating aģents” – tātad, mūsu organismam ģenētiski sveša viela, ko atpazīst imūnā sistēma un sāk pret to veidot specifiskas antivielas, T-šūnas un imūno atbildi. Tie ir dažādi mikroorganismu (arī vīrusu) struktūrelementi, kurus mūsu imunitāte atpazīst un kas ir šiem aģentiem specifiskas, unikālas. Piemēram, SARS-CoV-2 vīrusa virsmas jeb pīķa proteīni, serdes jeb nukleokapsīda proteīni. Līdz ar to varam teikt, ka ar antigēna testu palīdzību mēs slimnieka materiālā [piemēram, siekalās] meklējam un identificējam vīrusam raksturīgos proteīnus. Savukārt ar PĶR palīdzību mēs meklējam tieši šim vai citam vīrusam unikālu RNS vai DNS fragmentu – tādā veidā pierādot tā klātbūtni,” atšķirību starp testiem paskaidro RSU eksperts.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras docētājs Aigars Reinis komentē stāstus par Covi-19 eksprestestiem un citrusa augļiem.
