Populārais "ezīša sindroms". Kas jaunietim īsti kaiš, ka viņš izturas tik neciešami?
Šobrīd daudz normālās jauniešu dzīves elementu ir iztrūkuši, tāpēc jauniešu psihiskās veselības uzraudzībā vajadzētu iesaistīties vēl aktīvāk. Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra struktūrvienības "Pārdaugava" ārste-psihiatre Liene Sīle intervijā portālam Jauns.lv teica, ka pieaugušajiem vajadzētu vērot jauniešu uzvedību un attieksmi, aizdomu gadījumos mudinot meklēt palīdzību.
Viņa norādīja, ka par jauniešu psihisko veselību šajā laikā būtu īpaši svarīgi runāt, jo par pieaugušo sarežģījumiem tagad spriež ļoti daudz, un dakterei ir sajūta, ka Covid-19 krīzē pieaugušie vairāk vēršas pēc palīdzības.
"Tas savā veidā ir kļuvis normālāk - iet pie psihologa, psihiatra, jo visi par to runā. Tādējādi mēs veiksmīgāk varam izķert saslimšanas gadījumus.
Jaunieši kļūst neredzami
Bet jaunieši, manuprāt, šobrīd ļoti cieš. Tas saistīts ar Covid-19 pandēmiju un normālās sociālas komunikācijas trūkumu. Tie jaunieši, kas saslimst ar depresiju vai kuriem ir depresijas pazīmes, kļūst neredzami.
Es strādāju ar cilvēkiem no 18 gadu vecuma, un manā praksē nāk pirmreizēji pacienti, kuriem ir 18, 19 gadi un kuri mācās 10. un 11. klasē. Kad jautāju, kāpēc tā, viņi atbild, ka attālināto mācību laikā gads ir palaists garām un neviens nav piefiksējis, ka cilvēkam jau gadu ir grūti un tāpēc viņš neslēdz iekšā datoru, nevar nodot mājasdarbus un nevar sekot līdzi mācībām."
Neviens nepamanīja, ka kaut kas nav kārtībā
Ārste atgādināja, ka ģimenes un to spējas palīdzēt bērnam un atbalstīt viņu ir dažādas. Ģimenēm, kurām nepieciešams atbalsts bērna sociālās vides un labklājības nodrošināšanai, pandēmijas laikā atbalsts strauji samazinājās, jo iztrūka kontakts skolās.
"Nebija neviena, kas pamana, ka varbūt kaut kas nav kārtībā, ka bērns jūtas nomāktāks, izolētāks, viņam pasliktinājušās sekmes. Tādā ziņā, man liekas, šis laiks ir ļoti liels izaicinājums jauniešiem," Sīle teica un piebilda, ka pirms pandēmijas jauniešiem bija pieejami vairāki pulciņi un dažādas kopējas interešu nodarbības.
Pat neieslēdz kameras
"Bija kāds, kurš varēja jaunietim paprasīt, vai viņam viss ir kārtībā un varbūt vajadzīga palīdzība." Pandēmijas laikā saslimušie jaunieši aiz ekrāniem paliek neredzami. Dažkārt viņi pat neieslēdz video kameras nodarbību laikā, un neviens pat nepamana, ka jaunietis ir ilgstoši neizgulējies, zaudējis svaru, vairs nerūpējas par sevi, kas varētu liecināt par veselības problēmām.
Tāpēc daktere uzskata, ka šobrīd jauniešu psihiskās veselības uzraudzībā vajadzētu iesaistīties vēl aktīvāk, jo daudz normālās dzīves elementu ir iztrūkuši. Pieaugušajiem vajadzētu sekot līdzi jauniešu pašsajūtai.
Kāds no pandēmijas iziet stiprāks, bet cits - vājāks
Jāatceras, ka ģimenes ir ļoti dažādas. Ir tādas, kas jau pirms pandēmijas bija stipras, bet tagad kļūst vēl stiprākas un pārdzīvo visas krīzes. "Bet ir ģimenes, kas cieš ļoti lielas grūtības: gan finansiālas, gan pielāgošanās iespēju dēļ.
Iedomājieties, ja mājās ir jābūt 4-5 datoriem. Vai tas vispār visiem ir iespējams? Labākajā gadījumā ģimenēs bērniem ir atsevišķas istabas, bet ko darīt, ja ir tikai viena istaba un visi visu dienu ir kopā? Tas ir ļoti liels izaicinājums arī ģimenes sistēmai. Cieš ne tikai bērni, bet arī vecāki!"
Bet kā vecāki varētu pamanīt bērna grūtības?
"Pavisam noteikti jāpavēro uzvedība. Otrkārt, jauniešiem var pilnībā izmainīties attieksme. Piemēram, ja vidusskolēns labi mācās, ir apzinīgs, bet pēkšņi sāk neēst, negulēt, uzturēties nezināmās kompānijās.
Vai iepriekš ir gājis dažādos pulciņos un sportojis, bet tagad vairs neiziet no savas istabas vai stūrīša. Tas ir rādītājs, ka kaut kas mainās. Kāpēc gan cilvēks, kuram iepriekš ir bijusi noteikta uzvedība, tagad kaut ko izmainītu?
Populārais "ezīša sindroms"
Sākas arī ezīša reakcija - uz vecāku teikto jaunietis uzreiz reaģē "ar adatām". Jūs jautājat un prasāt, bet pretī saņemat ļoti asu, protestējošu, opozicionāru reakciju. Pēc tam starp jums iestājas tāds kā ledus un sasalums.
Lai šis sasalums neiestātos, pavisam noteikti būtu jācenšas jaunieti mudināt (pamatojoties ar savām rūpēm par viņu) meklēt palīdzību," viņa teica un uzsvēra, ka mūsdienās Latvijā ir pieejamas ļoti plašas palīdzības iespējas.
Psihiskās veselības sarežģījumu gadījumos palīdzību iespējams saņemt gan jauniešiem, gan pieaugušiem cilvēkiem. Turklāt pieaugušajiem psihiatrs ir tiešās pieejamības speciālists - nav vajadzīgs nosūtījums, lai saņemtu palīdzību.
Ārste uzteica skolu psihologus, kas pamana jauniešu problēmas un aicina viņus doties pie speciālistiem. Tāpat brīnišķīga iniciatīva, kas nodrošina pirmo atbalstu psihoemocionālo traucējumu gadījumos, ir Pusaudžu Resursu centrs (pusaudzim.lv ).
Negaidīt, kamēr izaugs no depresijas
Strādājot ambulatori, Sīle ir neapmierināta ar to, ka vidusskolēniem, kuriem rodas grūtības, pieaugušie pasaka: "Kad tev paliks 18 gadi, tad arī aiziesi pēc palīdzības, jo ir garas rindas bērnu psihiatrijā. Šis jautājums tiek risināts, tāpēc palīdzības iespējas ir paplašinātas un bērnu psihiatrija Latvijā ir un strādā, piedāvājot mūsdienīgus pakalpojumus”.
Pamanot, ka jaunietim kaut kas nav kārtībā, nevajadzētu gaidīt gadu vai divus, līdz tikt pie speciālista. Labāk meklēt palīdzību pēc iespējas ātrāk.
Turklāt mūsdienu jaunieši ir ļoti atvērti savas mentālās veselības sakārtošanā, jo viņi apzinās tās vērtību. "Tikai dažreiz vajadzīgs iedrošinājums, ka ir normāli, ja arī tieši tu meklē palīdzību." Taču nevajadzētu gaidīt un cerēt, ka jaunietis izaugs no problēmām. "Nevajag gaidīt, ka cilvēks izaugs no depresijas!"
Jo ātrāk jaunieši un pieaugušie vērsīsies pēc palīdzības, jo ir lielāka iespēja, ka ārstēšanas metodes var apstāties tikai pie psiholoģiskas palīdzības. Protams, nepieciešamības gadījumā būs jālieto arī zāles. "Jo ātrāk cilvēks vēršas pēc palīdzības, jo ārstēšana būs raitāka un veiksmīgāka," ārste rezumēja.
