foto: Pexels
Kādām veselības likstām var palīdzēt parastākā soda, un kāpēc tā jālieto ar piesardzību?
Soda.
Mājas aptieciņa
2022. gada 16. janvāris, 08:28

Kādām veselības likstām var palīdzēt parastākā soda, un kāpēc tā jālieto ar piesardzību?

"100 Labi padomi Par veselību"

Kurš gan nezina dzeramo sodu? Tā allaž bijusi veikalu plauktos, izmantota gan virtuvē, gan saimniecības un tīrīšanas darbos. Taču ne visi zina, ka soda ir dažāda! Tāpat ne visi zina, kā sodu izmantot veselības labā un kā nepārspīlēt, stāsta Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

1. Soda ir dažāda

Vai tad soda nav viena un tā pati viela, ko lieto uzturā, cepot kūkas, kuru iedzer, lai samazinātu kuņģa dedzināšanu, ar kuru berž zobus, un arī vannas un podus?

“Nē, soda ir dažāda, un to nevajadzētu jaukt! Soda, ko lietojam pārtikā, ir sārmaina viela nātrija hidrogēnkarbonāts (NaHCO3), to dēvē par dzeramo sodu. Cepamais pulveris ir nedaudz cita viela, kas lielākoties sastāv no trim vienādās daļās sajauktām sastāvdaļām – dzeramās sodas, citronskābes un cietes vai miltiem. Reizēs, kad saimniecei beidzies cepamais pulveris, viņa var pievienot mīklai arī dzeramo sodu un kādu skābi, piemēram, citronskābi. Vecākās pavārgrāmatās ir minēts briežraga sāls, kas ir amonija hidrogēnkarbonāts vai amonija karbonāts, kura molekulā nātrija jiona vietā ir amonija jons.

Soda “parastā” jeb kalcinētā soda ir nātrija karbonāts (Na2CO3) – salīdzinājumā ar dzeramo sodu stipri bāziskāka jeb sārmaināka viela, kas nav lietojama saskarsmē ar gļotādām, jo var izraisīt kairinājumu.

Vēl ir kaustiskā soda – tai ar parasto sodu nav nekāda sakara. Tas ir nātrija hidroksīds (NaOH) jeb nātrija sārms, un, ļoti atšķaidītu, šo sodu var izmantot mazgāšanai, bet jāievēro piesardzības pasākumi. Agrāk to lietoja īpaši netīras  veļas mērcēšanai un mazgāšanai, bet šobrīd, galvenokārt, lai izšķīdinātu taukus kanalizācijas caurulēs. Stipri bāziska, taukus šķīdina labi, bet nokļūšanu mutē vai acīs, vai uz citām ķermeņa daļām noteikti nedrīkst pieļaut, jo var iegūt nopietnus ķīmiskus apdegumus” skaidro Ivars Kalviņš.

2. Sārmainu vidi organismā tik vienkārši nepanākt

Ir dzirdēti apgalvojumi, ka dzeramā soda palīdz organisma iekšējo vidi padarīt sārmaināku. Ko par to saka ķīmiķis? “Tādas runas par un ap organisma paskābināšanu vai pasārmināšanu ir jau kādu laiku, taču jāsaka, ka to nevar tik vienkārši izdarīt ar kaut kā apēšanu vai neapēšanu vien. Dzirdēts, ka nieru slimniekiem iesaka palietot sodu, lai “pasārminātu” urīnu. Bet mūsu organismam ir daudz iespēju neitralizēt kā skābes, tā arī sārmus. Lietojot sodu, ir visai grūti panākt noturīgas izmaiņas sārmainās vides virzienā. Var, protams, mainīt urīna bāziskumu vai skābumu, ēdot noteiktus produktus, tostarp, lietojot dzeramo sodu. Tomēr jāatceras, ka soda vienlaikus ir arī nātrija jonu avots. Mūsu organisma šūnu membrānās atrodas kā nātrija, tā arī kālija kanāli, caur kuriem šie joni iekļūst šūnās un izkļūst no tām. To fizioloģiskā iedarbība mēdz būt atšķirīga. Piemēram, kālijs sirds un citu muskuļu darbību ietekmē pozitīvi, bet nātrijs – tieši otrādi. Tāpēc arī vārāmo sāli, kas satur nātrija jonus, nedrīkst lietot pārlieku daudz.

Redzat, organisma spēja uzturēt normālu pH ir ļoti liela, bet, mēģinot mainīt audu vai asins pH vienā vai otrā virzienā, sekas var būt arī katastrofālas. Ar vielām, kuras aktīvi piedalās vielmaiņā, nekad nevar droši zināt, kāds būs to iedarbības gala rezultāts. Ja šīm vielām ir ietekme uz fermentiem un citām vielmaiņas sistēmām, tad rezultātu paredzēt būs ļoti grūti.

Regulāri lietojot sodu, zarnu saturs kļūs sārmaināks jeb bāziskāks, bet vēders arī pūtīsies varen braši (ķīmiskās reakcijas procesā pastiprināti izdalīsies oglekļa dioksīds jeb ogļskābā gāze (CO2)), urīns kļūs sārmaināks, tāpat kuņģī samazināsies skābes līmenis. Tāpēc, pārspīlējot ar sodas lietošanu, var dabūt kārtīgu caureju, kā arī tādus nepatīkamus simptomus kā bieža urinēšana, galvassāpes, apetītes zudums, noskaņojuma maiņas, muskuļu sāpes, vemšana, nervozitāte, palielināta svīšana.”

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

3. Soda ziepes neaizvietos

Dzirdēts, ka cilvēki ieziežas ar sodu pirms iešanas pirtī, sodu kopā ar sāli ber vannā, jo soda palīdzot izsvīst un labi attīrot ādu. “Jā, tas ir mazgāšanas efekts, soda labi šķīdina taukus, tāpat kā jebkuras ziepes. Turklāt soda ir videi draudzīgs produkts, tā ir sodas priekšrocība,” atzīst Ivars Kalviņš.

Var rasties jautājums – ja reiz soda labi šķīdina taukus, tad kāpēc vispār vajadzīgas ziepes? “Jo ziepes, kas ķīmiski ir taukskābju nātrija sāls, ir ne tikai sārmainas, un  tāpēc tās labi tiek galā ar taukiem. Tā dēvētās veļas ziepes ir īpaši sārmainas, tās iegūst no taukiem un ziepjzālēm jeb kaustiskās sodas. Ne velti šis nosaukums “ziepjzāles”, jo agrākos laikos tā arī ieguva ziepes – sārmainā šķīdumā vārot taukus.

Atgriežoties pie ziepju priekšrocībām – ziepēm bez sārmainuma piemīt arī virsmas aktīvas īpašības, tās labāk noņem netīrumus, proti, virsmas aktīvās vielas samazina virsmas spraigumu starp ūdeni tām molekulām, kuras pie attiecīgās tīrāmās virsmas ir pieķērušās. Tāpēc ziepes strādā labāk, izņemot gadījumus, kad tās ir sarežģīti lietot, piemēram, nevar taču ieziepēt no iekšpuses kanalizācijas caurules.”

Kad soda patiešām varētu palīdzēt

  • Lai neitralizētu kuņģa skābi. Jā, soda var palīdzēt. Agrākos laikos, kad nebija citu iespēju, bet kuņģī bija paaugstināts skābes saturs, ūdenī izšķīdināja dzeramo sodu un izdzēra. Kuņģī soda ietekmē skābi, to neitralizējot, bet skābes samazināšana notiek īslaicīgi, tā atkal atjaunojas. Tāpēc sodas ūdeni ieteicams dzert kādu pusstundu pirms ēšanas, lai pēc tam skābes daudzums kuņģī paspēj atjaunoties. Nevajag pārspīlēt ar sodu – pietiek ar strīķētu pustējkaroti uz glāzi, kuru aplej ar siltu ūdeni, samaisa un izdzer.
  • Mutes dobuma skalošanai. Sodas ūdeni var lietot mutes skalošanai, lai samazinātu zobu bojāšanos. Sodu var pievienot arī zobu pulverim, lai padarītu to bāziskāku. Taču labākai aplikuma noņemšanai no zobu virsmas ieteicamāk būtu lietot kalcija karbonātu jeb krītu.
  • Ādas problēmām. Pie dažādiem dermatītiem mazgāšanās ar sodu var palīdzēt, bet pirms šādu procedūru sākšanas ieteicams konsultēties ar ārstu.
  • Vaginālām dušām. Skalojumi ar sodu var līdzēt uzlabot mikrovidi makstī, ja tur konstatēts paaugstināts skābums.
  • Pret sviedru smaku. Jā, šķipsna sodas, viegli ieberzēta tīrās, izmazgātās padusēs, var palīdzēt novērst sviedru smaku, ja izraisītājs, kas šo smaku rada, ir skābs. Tad soda reaģēs ar skābi, radīsies negaistošie sāļi, un smaka pazudīs. Bet tas nenozīmē, ka pazudīs pati skābe, tā tikai pārvērtīsies sāļos. Attiecīgi – svīšanas izraisītāju soda neiznīcinās.