Vīrusa ceļš un mērķis. Ko darīt mums?
Koronavīrusi ir plašas vīrusu dzimtes pārstāvji, kas var izraisīt dažāda smaguma pakāpes slimības, sākot no vieglas saaukstēšanās līdz smagam respiratoram sindromam, tātad saistītam ar elpošanu, elpošanas orgāniem. Vīrusa mērķis ir iekļūt tā dēvētā saimniekorganisma šūnā, bet mums jācenšas šo brīdi nepieļaut.
Trīs svarīgās robežas
Var teikt, ka ir trīs robežlīnijas jeb stadijas, kas saistītas ar vīrusu organismā.
Pirmā stadija. Kamēr vīruss nav iekļuvis organismā un šūnās, iespējams veikt profilaktiskus pasākumus, gan lietojot sejas masku, gan mazgājot rokas un distancējoties no citiem, kā arī nodrošinot, lai organismā būtu pietiekami daudz C vitamīna un P vitamīna jeb kvercetīna.
Otrā stadija. Vīruss, nonākot organismā, piesaistās receptoriem uz šūnas virsmas un ar to palīdzību iekļūst pašā šūnā. Šūnas iekšienē vīrusa ribonukleīnskābes daļiņa izjūk un atbrīvojas tajā esošais genoms. Šūnas mašinērija vīrusa genomu atpazīst gluži kā savējo un no tā uzģenerē lielu skaitu jaunu vīrusa daļiņu, kas izkļūst no šūnas, un vīrusa dzīves cikls sākas no jauna,” skaidro Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra studiju direktors un vadošais pētnieks, profesors Kaspars Tārs.
Šeit būtiski ir stiprināt organisma vispārējo imunitāti un kavēt vīrusa iekļūšanu šūnās. Masīva, pieaugoša Covid –19 vīrusa replikācija novērojama, jo organisma iedzimtā imunitāte vēl pilnībā neatpazīst vīrusu, un imūnās atbildes reakcijas nav aktivētas.
Ja vīrusam tomēr izdevies iekļūt šūnā, ir svarīgi darīt visu, lai apturētu vai vismaz ierobežotu vīrusa vairošanos. Var palīdzēt, piemēram, pietiekamā daudzumā uzņemts C vitamīns, kvercetīns un cinks, tādejādi neļaut veidot gēnu replikācijas, līdz ar to mēs tiekam labāk pasargāti.
Jārūpējas, lai organismā būtu pietiekami daudz elementu, kuriem piemīt antioksidanta un pretiekaisuma īpašības, piemēram, D vitamīns, kvercetīns un melatonīns. Šīs vielas neļauj vīrusam un tā radītajiem toksīniem pārmērīgi ietekmēt mūsu organismu. Jo vairāk toksīnu izdodas absorbēt, jo mazāk ietekmēta tiek cilvēka pašsajūta.
Trešā stadija. Vīrusa izraisīts iekaisums. Iespējama arī tā dēvētās “citokīnu vētras” norise – vīrusi izraisa pārmērīgu imūnās sistēmas atbildes reakciju, kas rada iekaisuma reakciju audos un orgānu bojājumu.
Tāpēc svarīgi pietiekošā daudzumā uzņemt elementus ar oksidatīvām un pretiekaisuma īpašībām, kādas ir kvercetīnam, D vitamīnam un melatonīnam, lai neļautu pārmērīgi ietekmēt imūnās sistēmas atbildes reakcijas.
Ko saka pētnieki?
Zinātniski pētījumi liecina1, ka ir vairāki elementi, kas kopā veido visaptverošu un unikālu kompleksu organisma stiprināšanai un aizsardzībai. Lūk, šis stiprais piecinieks: C vitamīns, D vitamīns, kvercetīns jeb P vitamīns, melatonīns un cinks.
Spēcīgs antioksidants ir melatonīns. “Veselības Centra 4” ģimenes ārste Karīna Vernere skaidro: “Daudziem melatonīns asociējas tikai ar miega traucējumiem, bet pētnieki noskaidrojuši, ka tas palīdz mazināt oksidatīvo stresu ne tikai nervu šūnās, bet vispār organismā. Tas spēj mazināt iespējamo komplikāciju risku.” Pētnieki ir atklājuši, ka mūsu šūnās, kas atbild par imunitāti, ir melatonīna receptori. Ja melatonīna trūkst, imūnās šūnas “neieslēdzas” un pilnvērtīgi neveic savas funkcijas2. Turklāt melatonīns (tāpat kā kvercetīns jeb P vitamīns) palīdz arī vakcinētam cilvēkam iesaistīties imūnās aktivitātes atbildes veidošanā antivielu veidā – antivielas veidojas labāk un aizsardzība pret vīrusu ir efektīvāka.
Stājas pretī brīvajiem radikāļiem
Neirologs Ainārs Vecvagars skaidro: “Profilaktiskos nolūkos var lietot mākslīgo melatonīnu, īpaši pašreizējos pandēmijas apstākļos, tas veicina arī miegu. Melatonīns samazina vīrusu izraisītās iekaisuma reakcijas, darbojoties ritmiski kopā ar imūnsistēmu.”
Vēl svarīgi, ka melatonīns palīdz stiprināt imūnsistēmu, stājoties pretim brīvajiem radikāļiem. Augsta brīvo radikāļu koncentrācija rada augstāku oksidatīvās slodzes līmeni, tas bojā vērtīgās imūnās šūnas, zūd spēja aizsargāt no vīrusiem vai citiem kaitīgiem patogēniem. Melatonīns pievelk brīvo radikāļu molekulas, neitralizē to darbību3.
Ja mums ir zināšanas par vīrusu dabu, ja ņemam talkā “stipros ieročus” un palīdzam sev, lielāka iespēja, ka saglabāsim organismu noturīgāku pret kaitēm, paliksim veseli.
1. Iddir M et al. Nutrients 2020, 12, 1562; doi:10.3390/nu12061562
2.Anderson G&Reiter RJ Melatonin: Roles in influenza, Covid-19, and other viral infections. Rev Med Virol. 2020;30:e2109. https://doi.org/10.1002/rmv.2109
3. Tan DX eta al. J. Pineal Res. 2007; 42:28–42 Doi:10.1111/j.1600-079X.2006.00407.x
Raksts tapis sadarbībā ar Lotos-Pharma
