Kādi ir jauno Covid-19 zāļu ieguvumi un riski

“Sasper pērkons to kovidu!” – apmēram tā domāja jauno zāļu izstrādātāji, liekot tam nepatentēto nosaukumu – molnupiravirs. Tajā ietverts vārds Mjelnirs (sennorvēģu valodā Mjöllnir), latviskā Pērkona skandināvu dubultnieka Tora kaujas veseris, kas, viņa mests, vienmēr trāpa mērķī un atgriežas pie metēja. Zāles gan vīrusiem dod pamatīgus spērienus, taču šie triecieni var trāpīt arī citur.

Straujais ceļš pie pacientiem

Molnupiraviru jeb Lagevrio izstrādājusi kompānija Merck Sharp & Dohme sadarbībā ar Ridgeback Biotherapeutics un paātrinātā tempā to virza uz reģistrāciju.

Molnupiravirs jau apstiprināts lietošanai medicīnā Apvienotajā Karalistē 2021. gada novembrī. Arī Latvijas Zāļu valsts aģentūra 24. novembrī paziņoja, ka Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) sākusi vērtēt pieteikumu iekšķīgi lietojamo pretvīrusu zāļu Lagevrio (molnupiravira) reģistrēšanai.

Tas gan nenozīmē, ka izmēģinājumu veikts mazāk un rezultāti izskatīti paviršāk. Tāpat kā reģistrējot vakcīnas, klīniskie pētījumi un iepriekšējo pētījumu izvērtēšana notika līdztekus. EZA jau izvērtējusi būtisku daļu datu par šīm zālēm paātrinātās vērtēšanas procedūras laikā. 19. novembrī EZA sniegusi ieteikumu Eiropas Savienības dalībvalstīm šo zāļu izmantošanai kovida pacientu ārstēšanai pirms to reģistrācijas.

700 dolāru par kursu

Jau šā gada jūnijā ASV Veselības un cilvēkresursu departaments apņēmās no Merck iepirkt molnupiraviru 1,2 miljardu dolāru vērtībā (aptuveni 1,7 miljoni desmit kapsulu kursu), ja tas saņemtu ārkārtas lietošanas atļauju (EUA) vai apstiprinājumu no ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes (FDA).

Patlaban ar ASV līgumi ir par pieciem miljoniem kursu, par katru apņemoties maksāt 700 ASV dolāru. Austrālija iegādājās 300 000 kursiem paredzētu zāļu apjomu. Oktobrī Jaunzēlandes farmācijas piegādātājs Pharmac iegādājās 60 000 devu. Novembrī Bangladešas Zāļu pārvaldes ģenerāldirektorāts apstiprināja tirdzniecības atļauju molnupiraviram, ko ražo attiecīgi Beximco Pharmaceuticals un Eskayef Pharmaceuticals ar zīmolu Emorivir un Monuvir.

Palīdz trijiem no desmit

Molnupiravirs ir iekšķīgi lietojamas zāles – kapsulas, ko lieto piecas dienas pa divām dienā. Kursu sāk pie pirmajiem kovida simptomiem. Vienam kursam paredzētās zāles maksā apmēram 700 ASV dolāru (620 eiro).

Zāles samazina vīrusa spēju vairoties un tādējādi novērš smagu kovida gaitu un nokļūšanu slimnīcā. Laboratorijas apstākļos molnupiravirs ļoti pārliecinoši apstādināja vīrusa vairošanos in vitro (laboratorijas traukos), bet klīniskajos izmēģinājumos tik spoži Tora veserim gan negāja.

Merc apņēmies līdz šā gada beigām saražot molnupiraviru desmit miljoniem ārstniecības kursu un nākamgad vēl divdesmit miljoniem.

Sākotnējos klīniskajos pētījumos vēl oktobrī rezultāti rādīja, ka zāles par 50% samazina iespēju slimot smagi. Proti, katram otrajam pacientam medikaments tomēr neattaisnoja cerības. Atkārtots pētījums tās vēl vairāk samazināja no 50% uz 30% procentiem. Tātad no desmit sirdzējiem smagu slimības gaitu zāles novērsīs trijiem. Protams, ikviens cilvēks, ko iespējams ar jaunajām zālēm pasargāt, ir svarīgs.

Blaknes un riski

Ieteicams saprast šo zāļu iespējamās blaknes. Medikamenta pamācībā kategoriski to neiesaka grūtniecēm un abu dzimumu cilvēkiem iesaka izsargāties no bērnu radīšanas lietošanas laikā.

Šīs zāles aptur vīrusa vairošanos, nobrucinot vīrusa iedzimtības materiāla RNS kopēšanu. Radot jaunas RNS kopijas, rodas tik daudz kļūdu, ka šīs mutācijas padara vīrusu vairoties nespējīgu. Zinātnieki šo efektu sauc par vīrusu kļūdu katastrofu vai letālu mutaģenēzi. Diemžēl Tora veseris stipri sit ne tikai pa vīrusiem, bet var bojāt arī cilvēka iedzimtības materiālu.

Nav tā, ka šīs zāles atpazītu specifiski tikai vīrusus. Tās var raisīt pamatīgas kļūdas arī cilvēku RNS. Protams, iedzimtības materiāls pasargātā veidā cilvēkiem atrodas šūnu kodolos, hromosomās, kas sastāv no DNS dubultspirālēm. Tomēr nav izslēgts risks, ka jaunās zāles var radīt mutācijas, kas būtu onkoloģisko slimību sākums, jo var veicināt somatisko mutaģenēzi. Mutāciju slodze var veicināt audzēju attīstību.

Ir jāsaprot katrā gadījumā ieguvumi un zaudējumi, ko var nest šis medikaments. Ja ir kāda iespēja, ka 20 gadus pēc šo zāļu lietošanas šodien no kovida izglābtam cilvēkam attīstīsies audzējs, tad jāskatās pacienta vecums. Diez vai 90 gadus vecam cilvēkam tas radītu uztraukumu. Tomēr pat piecdesmitgadīgs cilvēks diez vai gribēs šādu risku, nemaz nerunājot par jaunākiem.

Lūdz stingri vērtēt riskus

Vispārīgā sajūsmā par jauno medikamentu ieskanas arī brīdinošas skeptiķu balsis. FDA darbinieki lūdza apspriest, vai zāļu ieguvumi ir lielāki par riskiem un vai ir jāierobežo iedzīvotāju skaits, kuriem zāles būtu jāreģistrē.

Viņi arī lūdza komiteju izvērtēt bažas par to, vai zāles varētu veicināt vīrusa mutāciju. Proti, ja zāles liek vīrusam mutēt, bet nenogalina visus mutantus, jābūt drošiem, lai tās neradītu jaunus bīstamus kovida variantus.

Merck apgalvo – dati liecinot, ka molnupiravirs nespēj izraisīt ģenētiskas izmaiņas cilvēka šūnās, bet pētījumu dalībniekiem bija jāatturas no bērnu radīšanas.

Viena no bažām par molnupiraviru ir pētījums, kas liecina, ka zāļu mehānisms varētu veicināt mutācijas cilvēka DNS. Arī saskaņā ar Apvienotās Karalistes zāļu regulatora teikto, pamatojoties uz in vivo testiem, “molnupiraviram ir zems genotoksicitātes vai mutagenitātes risks klīniskā lietošanā”.

Pagātnē zirgu zāles

Molnupiraviru izstrādāja ASV Emorijas universitātes zāļu inovāciju uzņēmums Drug Innovation Ventures at Emory (DRIVE). 2014. gadā DRIVE uzsāka skrīninga projektu, ko finansēja Aizsardzības draudu samazināšanas aģentūra, lai atrastu zāles pret Venecuēlas zirgu encefalīta vīrusu (VEEV).

Savienojums uzrādīja aktivitāti arī pret citiem RNS vīrusiem, tostarp gripas, Ebolas, čikungunjas un dažādiem koronavīrusiem, tomēr bažas par pētāmās vielas spēju radīt kaitīgas mutācijas bremzēja tā pārtapšanu par cilvēkiem domātu medikamentu.

Džordžijas štata universitātes profesors Ričards Plempers pētīja molnupiravira lietošanu pret gripu. 2019. gada beigās Nacionālais alerģiju un infekcijas slimību institūts apstiprināja molnupiravira iekļaušanu gripas pirmās fāzes klīniskajos pētījumos.

2020. gada martā pētnieku grupa pievērsās SARS-CoV-2 izpētei un veiksmīgi izmantoja šīs zāles, lai laboratorijas apstākļos in vitro ārstētu cilvēka šūnas, kas inficētas ar jauno koronavīrusu. Profesora Plempera grupa žurnālā Nature Microbiology publicēja pirmo pierādījumu tam, ka molnupiravirs ir iekšķīgi lietots aktīvs pret SARS-CoV-2 dzīvnieku modelī, un izveidoja koncepcijas pierādījumu, ka ārstēšana pilnībā nomāc vīrusa pārnešanu uz neārstētām kontaktpersonām 24 stundu laikā.

Pēc tam DRIVE licencēja molnupiraviru cilvēku klīniskajiem pētījumiem Maiami uzņēmumam Ridgeback Biotherapeutics, kas vēlāk sadarbojās ar Merck & Co, lai turpinātu zāļu izstrādi.

Vai labāks par vakcīnu?

Noteikti – nē. Pirmkārt, tāpēc, ka vakcīnu efektivitāte pret smagu slimības gaitu ir daudz augstāka. Otrkārt, vakcīnas nerada tādus veselības riskus kā molnupiravirs. Ja vakcīnu pretinieki izvēlējās nepotēties bailēs no vakcīnu ilgtermiņa sekām, ietekmes uz pēcnācējiem un genomu, tad šajā ziņā vakcīnām nav pat tūkstošā daļa to iespējamo ietekmju, kas piemīt šīm jaunajām zālēm.