Latvijā pēta pirmos aizdomīgos Covid-19 paraugus ar omikrona variantam līdzīgām mutācijām
Laboratorijā Latvijā sākta astoņu aizdomīgu Covid-19 paraugu sekvenēšana, kam ir jaunajam omikrona variantam raksturīgas mutācijas, šovakar vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Nacionālo references laboratorijas vadītājs Sergejs Ņikišins uzsvēra, ka vēl nevar pateikt, vai tiešām jaunais variants Latvijā nonācis, jo tādas pašas mutācijas ir arī iepriekš izplatītajam vīrusa Lielbritānijas jeb alfa variantam.
To, vai paraugos ir omikrona variants, varētu uzzināt pēc četrām, piecām dienām.
Dažas no omikrona varianta mutācijām Covid-19 vīrusā ar reaģentiem spēj noteikt arī laboratorijas, kuras ikdienā veic polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) testus. Pārbaudot pozitīvos gadījumus, "Centrālā laboratorija" atklājusi astoņus aizdomīgus paraugus, un tie ceturtdien sekvencēšanai nosūtīti uz RAKUS Nacionālo references laboratoriju.
Ņikišins informēja, ka šajos astoņos paraugos bažas rada divas līdz trīs mutācijas, kas ir raksturīgas omikrona variantam, tomēr tādas pašas mutācijas ir arī pirms gada Lielbritānijā atklātajam alfa variantam, kurš Latvijā izplatījās gada vidū.
Viņš pieļāva, ka tikpat labi tie var būt arī alfa vai citi paveidi, bet, ņemot vērā, ka Latvijā faktiski pēdējā laikā bija konstatēts tikai delta paveids, tad šie paraugi jau uzskatāmi par aizdomīgiem.
Pēc viņa paustā, kopš omikrona varianta atklāšanas pirms nedēļas aizvien nav pietiekami daudz informācijas, lai izdarītu secinājumus par būtiskāko - vai jaunais vīrusa variants ir bīstamāks un lipīgāks. Novērots, ka Dienvidāfrikā tas ātri kļuvis dominējošs, taču nevar apgalvot, ka tas pats notiks Eiropā, piebilda Ņikišins.
No viņa teiktā izriet, ka vēl nav iespējams pateikt, kādu efektu omikrona paveids atstās Eiropā, kā arī viņam ir bažas par lielo mutāciju skaitu jaunajā variantā, kas varot nozīmēt arī atšķirības slimības gaitā un vakcīnu efektivitātē.
