Kāpēc radās omikrons?
SARS-CoV-2 vīruss (Covid-19 infekcijas izraisītājs), līdzīgi citiem vīrusiem, ir dzīvs organisms, kas laika gaitā attīstās un pielāgojas jaunai videi. Vīruss dabiskas mutācijas procesa rezultātā mainās, tāpēc var parādīties jauni – bīstamāki un lipīgāki – tā varianti. Tā radies arī jaunatklātais Covid-19 paveids – Omikrons (B.1.1.529). Tam konstatēta virkne mutāciju, kas potenciāli varētu ietekmēt vīrusa darbību, piemēram, to, cik viegli tas izplatās vai tā izraisītās slimības smagumu. Vakcīnas pret Covid-19 var palīdzēt novērst jaunu vīrusa paveidu rašanos – proti, jo vīruss var brīvāk izplatīties, jo lielāka jaunu variantu parādīšanās iespēja. Savukārt augsta vakcinācijas aptvere populācijā samazina vīrusa izplatību un tādējādi palīdz novērst jaunu tā paveidu parādīšanos, saka Anda Ķīvīte-Urtāne, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras asociētā profesore, Sabiedrības veselības institūta direktore.
Kā var rasties vīrusa mutācijas?
Katrs vīruss satur gēnu kopumu, kas nosaka tā uzvedību, ietekmi uz cilvēku un izplatību. Vīruss organismā vairojas, pārkopējot savu ģenētisko kodu, taču šis process bieži vien ir nepilnīgs. Kā skaidro Pitsburgas Veselības zinātņu universitātes pētnieki, līdz šim veiktie pētījumi rāda, ka koronavīrusa, kas ir RNS vīruss, replikācijas rezultātā aptuveni 3% jauno vīrusa kopiju satur jaunu, nejaušu kļūdu, ko citādi sauc par mutāciju.
Taču šo mutāciju rašanās nenozīmē, ka ikviens cilvēks tālāk nodod jaunu vīrusa variantu – katrs inficēšanās gadījums cilvēka organismā rada miljoniem vīrusu, un tikai pavisam maza daļa no tiem satur mutācijas. Pie tam gandrīz visas mutācijas ir nekaitīgas kļūdas, kas nemaina vīrusa darbības principus. Daļa no tām var vīrusam pat kaitēt, kamēr citas – to padarīt lipīgāku.
Vīruss izplatās ar nelielu pilieniņu palīdzību, ar Covid-19 inficētam cilvēkam izelpojot, runājot vai klepojot. Nākamais cilvēks inficējas, šos pilienus tiešā veidā ieelpojot, vai arī ar rokām pieskaroties acīm, degunam un mutei pēc tam, kad aizskartas virsmas vai priekšmeti, uz kurām pilieni nosēdušies. Lai rastos jauns vīrusa variants, konkrētajam jaunajam vīrusam-mutantam jāspēj “pārlēkt” uz jaunu organismu un tur savairoties pietiekamā daudzumā. Lielākā daļa vīrusu inficētajā organismā ir identiski sākotnējam celmam, kas izraisījis inficēšanos, tāpēc iespēja, ka tālāk tiks nodots tieši retais, jaunais mutants, ir niecīga.
Nekontrolēta vīrusa izplatība nozīmē jaunu variantu rašanās risku
Lai gan jauno mutāciju pārnese tālāk ir reta parādība, tās iespējamība būtiski pieaug nekontrolētas vīrusa izplatības apstākļos. Kamēr lielākajai daļai mutāciju nav būtiskas ietekmes uz vīrusu, dažas var palielināt koronavīrusa lipīgumu. Ja lipīgākais vīrusa variants strauji un nekontrolēti izplatās, tas var izkonkurēt iepriekšējos mazāk lipīgos celmus (kā tas notika ar šobrīd labi zināmo SARS-CoV-2 Delta paveidu) un tālāk radīt atkal jaunus variantus.
Pasaulē ik dienu tiek reģistrēti miljoniem jaunu inficēšanās gaidījumu, turklāt liela daļa cilvēku joprojām nav vakcinēti – tātad ir uzņēmīgi pret vīrusu. Šādos apstākļos labākais veids, kā ierobežot koronavīrusa jaunu variantu attīstību, ir inficēšanās gadījumu skaita samazināšana, ko var panākt ar vakcinācijas palīdzību. Samazinot inficēšanās gadījumu skaitu, sarūk arī jaunu, iespējams, bīstamāku vīrusa variantu rašanās iespēja. Lai arī vakcinēti cilvēki var inficēties, tiem, salīdzinājumā ar nevakcinētiem indivīdiem, inficēšanās epizodes ir īsākas un vieglākas. Tas lielā mērā mazina iespēju jebkādam vīrusa mutantam ‘pārlēkt’ no vienas personas uz otru.
Līdzīgi kā SARS-CoV-2 Delta paveida gadījumā, šobrīd pētnieku satraukumu raisa arī jaunatklātais Covid-19 paveids – omikrons (B.1.1.529). Šis vīrusa paveids šobrīd strauji izplatās Dienvidāfrikas Republikā, un citās reģiona valstīs. Šobrīd daudzas valstis ir apturējušas gaisa satiksmi ar Dienvidāfriku, lai palēninātu omikrona izplatīšanos. Vīrusa paveids ir identificēts jau Beļģijā, Izraēlā un Apvienotajā Karalistē. Zinātnieki patlaban pēta gan tā potenciālo ietekmi uz paaugstinātu inficēšanās, atkārtotas inficēšanās un hospitalizācijas risku, gan vakcīnu efektivitāti pret jauno paveidu – šobrīd vēl nav pārliecinošas informācijas par šiem jautājumiem, tā sekos tuvāko dienu un nedēļu laikā. Tomēr līdzīgi kā citu SARS-CoV-2 variantu gadījumā būtiskākais pandēmijas kontroles līdzeklis joprojām ir vakcinācija, kas būtiski samazina smagas slimības gaitas un letāla iznākuma risku visiem šobrīd zināmajiem SARS-CoV-2 variantiem, tai skaitā dominējošajam Delta paveidam.
Arī Pasaules Veselības organizācijas speciālisti saistībā ar jaunā omikrona paveida izplatības kontroli aicina ievērot jau spēkā esošās drošības rekomendācijas, lai samazinātu COVID-19 izplatību kopumā, no kurām primārā ir vakcinācija, kā arī fiziska distancēšanās, mutes un deguna aizsega lietošana, telpu vēdināšana, izvairīšanās no slikti ventilētām vai pārpildītām telpām, roku mazgāšana un dezinficēšana, klepošanas un šķaudīšanas higiēna (darot to saliektā elkonī vai mutautā).
Vakcinācija pret Covid-19 joprojām ir efektīvākais infekcijas kontroles līdzeklis, kas ne vien mazina vīrusa tālāku mutācijas iespēju, bet arī novērš smagu slimības gaitu, hospitalizācijas gadījumu biežumu un mirstību. Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati rāda, ka 76,2% no Latvijā oktobrī no jauna atklāto Covid-19 gadījumu skaita konstatēti nevakcinētiem vai Covid-19 vakcinācijas kursu nepabeigušiem cilvēkiem un 87,4% no mirušajiem Covid-19 inficēto vidū bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši cilvēki. Analizējot nāves gadījumu biežumu, redzams, ka nevakcinētiem vai daļēji vakcinētiem cilvēkiem Covid-19 infekcijas gadījumā ir pat 6,1 reizi augstāks risks piedzīvot letālu slimības iznākumu nekā vakcinētiem cilvēkiem. Tādējādi vakcinācija ir drošākais un efektīvs veids, kā pasargāt sevi no smagām slimības formām un mazināt Covid-19 izplatību sabiedrībā.
