Vai tiešām COVID-19 izplatības turpināšanās liecina par vakcinācijas efektivitāti?
Redzot COVID-19 pandēmijas trešā viļņa vairāk vai mazāk traģiskās turbulences dažādos pasaules reģionos, neraugoties uz vakcinācijas aptveres pakāpenisko un stabilo kāpumu vai pat teju tās maksimumu vairākās valstīs, ir izskanējis jautājums – vai vakcīnas vispār ir efektīvas, ja cilvēki turpina inficēties. Vēl vairāk – tiek izplatīta apzināti kļūdaina vai neprecīza informācija par COVID-19 infekcijas izplatības un vakcinācijas aptveres rādītāju korelāciju, lai apgalvotu – vakcīnas nav efektīvas, reālajā pasaulē tās nedarbojas. Tie ir maldīgi secinājumi un pieņēmumi, saka Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras asociētā profesore, Sabiedrības veselības institūta direktore Anda Ķīvīte-Urtāne.
Atcerēsimies, ka COVID-19 vakcīnu primārais mērķis nav pilnībā novērst infekcijas izplatību, bet gan iespējami efektīvi mazināt smagas slimības gaitas un nāves risku. Objektīvi un vispusīgi novērtēt COVID-19 vakcīnu efektivitāti, balstoties tikai uz jauno inficēšanās gadījumu skaitu, nav korekti. Tā, piemēram, Izraēlā valstī, kas viena no pirmajām pasaulē sasniedza augstākos vakcinācijas aptveres rādītājus, pandēmijas trešā viļņa laikā šā gada septembrī bija vērojams būtisks jauno inficēšanās gadījumu skaita pieaugums, taču nāves gadījumu skaits, salīdzinājumā ar iepriekšējiem uzliesmojumiem, – ievērojami mazāks. Tātad svarīgi saprast, ka kopējie inficēšanās gadījumu skaita rādītāji neliecina par COVID-19 vakcīnu neefektivitāti nopietnu slimības un nāves gadījumu novēršanā.
Turklāt COVID-19 jauno gadījumu skaita atšķirība dažādās valstīs, kā arī infekcijas izplatības kāpums valstīs ar augstu vakcinācijas aptveres līmeni (piemēram, tajā pašā Izraēlā) var tikt skaidrots ar dažādiem iemesliem, t.sk., ierobežojumu mīkstināšanu, daudz lipīgākā Delta varianta izplatību un vakcīnu sniegtās imunitātes kritumu tiem cilvēkiem, kuri vakcīnas saņēma pirmie Tātad korelācija starp vakcinācijas aptveri un SARS-CoV-2 vīrusa infekcijas izplatību dažādas valstīs un/vai to reģionos nevar tikt uzskatīta par vakcinācijas neefektivitātes pierādījumu.
Vakcīnas, protams, nesniedz 100% aizsardzību, un neviens nekad to arī nav solījis. Kamēr vīruss intensīvi cirkulēs, neliela vakcinēto cilvēku daļa vienalga inficēsies un saslims, un kāds no viņiem , lai cik skumji tas arī būtu, mirs. Un tomēr uz pierādījumiem balstīti dati apstiprina, ka vakcinētiem cilvēkiem, salīdzinājumā ar nevakcinētiem indivīdiem, ir mazāks risks inficēties pat daudz lipīgākā Delta vīrusa ‘uzvaras gājiena’ apstākļos.
Pētījumi rāda – vakcīnas darbojas efektīvi
Daudzi pētījumi pierāda, ka vakcīnas pret COVID-19 samazina inficēšanās iespēju un efektīvi pasargā cilvēkus no smagām slimības formām un nāves.
Tā, piemēram, Kalifornijā (ASV) veiktajā pētījumā, kas tika īstenots laikā, kad dominējošo pozīciju jau bija ieņēmis vīrusa Delta paveids, tika secināts, ka pilnībā vakcinētajiem iedzīvotājiem, salīdzinājumā ar nevakcinētajiem, ir 4,9 reizes mazāka iespēja inficēties un 29,2 reizes mazāka iespēja tikt hospitalizētiem.
Vakcīnas pret COVID-19 saglabā savu augsto efektivitāti smagas slimības gaitas un nāves riska novēršanā, neraugoties uz to, ka laika gaitā to sniegtā aizsardzība var mazināties un atšķirties atkarībā no vīrusa varianta. Tā, piemēram, nesen prestižajā zinātniskajā žurnālā “New England Journal of Medicine” bija publicēti dati no pētījuma, kurā tika izvērtēta Pfizer/BioNTech COVID-19 vakcīnas efektivitāte sešus mēnešus pēc vakcinācijas kursa pabeigšanas. Lai arī vakcīnas efektivitāte pret simptomātisku slimības gaitu bija samazinājusies līdz 84%, tās efektivitāte pret smagu slimības gaitu arī pēc pusgada bija 96,7%, proti, tāda pati, kā sākotnējos klīniskajos pētījumos.
Arī Francijā šogad veikta pētījuma rezultāti apliecina, ka vakcīnas Delta vīrusa gadījumā samazina smagas slimības gaitas un nāves risku – par 84% 75 gadus un vecāku respondentu grupā un par 92% 50-74 gadus vecu respondentu grupā.
Piemērs, kā aplami interpretē datus par vakcīnu efektivitāti
Diemžēl pēdējā laikā ir parādījies arī pētījums, kas ievērojamu metodoloģijas un citu trūkumu dēļ nav uzskatāms par drošticamu, un, iespējams, tieši tādēļ ļoti veiksmīgi lej ūdeni uz vakcīnu efektivitātes noliedzēju dzirnavām. Runa ir par publikāciju “COVID-19 pieaugums nav saistīts ar vakcinācijas aptveri 68 valstīs un 2947 ASV apgabalos”, kas 30. septembrī parādījās žurnālā “European Journal of Epidemiology”.
Pētījumā analizēta saistība starp pilnībā vakcinēto iedzīvotāju īpatsvaru procentos un jauno COVID-19 gadījumu relatīvo skaitu, par kuru ziņots pēdējo septiņu dienu laikā 68 valstīs un 2947 ASV apgabalos. Pētījumā konstatēta korelācija, ka valstīs ar augstāku vakcinācijas līmeni uz 1 miljonu iedzīvotāju ir lielāks jauno COVID-19 gadījumu skaits. Šī ziņa tad arī tika vakcinācijas noliedzēju kāri pārtverta, tendenciozi interpretējot pētījuma virsrakstā pausto domu, proti, ka vakcinācija neierobežo infekcijas izplatību.
Pētījumā nav atrodamas respektējamas atsauces uz līdzbiedru pārskatītām zinātniskām publikācijām par raksta tēmu, tam ir būtiski dizaina un metodoloģiskie ierobežojumi – piemēram, tajā nav ņemta vērā virkne faktoru, kas, papildus vakcinācijas aptverei, var ietekmēt pandēmijas atšķirīgo gaitu dažādos reģionos, proti, demogrāfiskie un sociāli ekonomiskie rādītāji, iedzīvotāju blīvums, veselības aprūpes kvalitāte un vispārējais iedzīvotāju veselības stāvoklis. Bez tam pētījumā aplūkotās valstis vakcinācijas kampaņu uzsāka dažādā laikā, ar atšķirīgām vakcīnām, vakcināciju papildinot ar atšķirīgu epidemioloģisko ierobežojumu klāstu u.tml..
Balstoties uz šī pētījuma datiem, ir kļūdaini izdarīt secinājumus, ka COVID-19 vakcīnas neizsargā pret šo infekciju. Pamatojums tam – autori ir veikuši ekoloģisku jeb korelācijas pētījumu, kas paredz datu analīzi populācijas, nevis indivīdu līmenī. Ekoloģiskie pētījumi ir ātri un viegli īstenojami, un šāda dizaina pētījumos faktiski vienmēr ir sastopamas sistemātiskās kļūdas, kā arī jaucējfaktoru ietekme (situācija, kad pētīto gala iznākumu izskaidro kādi citi, pētījumā neaplūkoti faktori). Ja šie jaucējfaktori netiek ņemti vērā, pētnieki var izdarīt kļūdainus secinājumus. Viens no šāda tipa pētījumu specifiskajiem klupšanas akmeņiem ir tā saucamie ekoloģiskie maldi, proti, tas ir kļūdains pieņēmums, ka populācijas līmenī novērojamas sakarības ir patiesas arī indivīda līmenī. Tas protams, nenozīmē, ka, balstoties uz sabiedrības līmeņa datiem, nav iespējams izdarīt nekādus secinājumus, bet šīs korelācijas ir kompleksas, tāpēc zinātniekiem jāizvairās no maldīgu apgalvojumu izteikšanas.
Korelācijas trūkums starp vakcinācijas aptveri un infekcijas izplatību sabiedrībā nenorāda uz to, ka COVID-19 vakcīnas neaizsargā pret COVID-19. Pat valstīs ar augstu vakcinācijas aptveri būtiska sabiedrības daļa tomēr nav vakcinēta, un tieši šiem cilvēkiem ir vislielākā iespēja inficēties un tādējādi veidot jauno COVID-19 gadījumu skaitu. Tātad vakcinācijas aptvere, kas tiek mērīta populācijas līmenī, nevar tikt izmantota, lai izteiktu pieņēmumus par katra inficētā indivīda vakcinācijas statusu, bet pētījuma secinājumi – lai raksturotu vakcīnas efektivitāti.
Ekoloģiskie maldi nav vienīgā pētījuma problemātika, tajā nav ņemta vērā arī virkne faktoru, piemēram, demogrāfiskie un sociāli ekonomiskie rādītāji, iedzīvotāju blīvums, veselības aprūpes kvalitāte un vispārējais iedzīvotāju veselības stāvoklis, kas, papildus vakcinācijas aptverei, var ietekmēt pandēmijas atšķirīgo gaitu dažādos reģionos. Bez tam pētījumā aplūkotās valstis vakcinācijas kampaņu uzsāka dažādā laikā, ar atšķirīgām vakcīnām, vakcināciju papildinot ar atšķirīgu epidemioloģisko ierobežojumu klāstu u.tml..
Patiesībā augstākminētajā pētījumā nemaz netika secināts, ka vakcinācijas aptverei nav saistības ar infekcijas ierobežošanu, bet gan, ka epidēmijas ierobežošanā līdz ar vakcināciju nepieciešams izmantot arī citas metodes, piemēram, mutes un deguna aizsega nēsāšanu un distancēšanos. To vietnē PolitiFact atzinis arī pētījuma vadošais pētnieks S.V. Subramanians (S.V. Subramanian): “Izdarīt secinājumus no šī pētījuma, ka vakcīnas ir nederīgas, ir maldinoši un kļūdaini. Datu analīze apstiprina vakcināciju kā svarīgu infekcijas ierobežošanas un pārneses mazināšanas stratēģiju, kas tiek izmantota vienlaikus ar roku mazgāšanu, masku nēsāšanu, atbilstošu ventilāciju un fizisko distancēšanos.”
Svarīgākais secinājums
Nav ne mazākā iemesla apšaubīt vakcīnu lomu COVD-19 profilaksē un smagu slimības gadījumu, kā arī letālu iznākumu novēršanā. Vakcinācijas nozīmi būtu ļoti svarīgi beidzot saprast arī mums Latvijā, kur zemās vakcinācijas aptveres dēļ nāves gadījumu strauji skaits pieaug, ievērojami pārsniedzot iepriekšējo pandēmijas viļņu statistiku. Mēs pieredzam to traģisko situāciju, ko citas valstis piedzīvoja pērn, kad vakcīnas vēl nebija pieejamas. Itālijā, Spānijā un citviet 2020. gadā pieredzētais ir loģiski izskaidrojams. Tagad, 2021. gada novembrī, situācija ir gluži cita – vakcīnas pie mums Latvijā jau ir pieejamas visu šo gadu (nu, labi – gada sākumā primāri tikai riska grupām), tāpēc apgalvojums ‘nepaspēju’, nav adekvāts. Šobrīd ir jāpaspēj, jādod vakcīnām iespēja darīt savu efektīvo darbu smagu saslimšanu un nāves gadījumu novēršanā. Lūdzu vairs negaidīt un vakcinēties!
