Veselīgās paipalu olas vislabāk ēst jēlā veidā - bez bažām par salmonelozi
Jau kopš seniem laikiem paipalu olas ieceltas īpašākā kārtā nekā vistu, pīļu vai zosu olas, jo, lai gan tās ir maziņas, tās satur daudz vairāk bioloģisko cilvēka organismam nepieciešamo vielu.
Paipalu olas var lietot vārītā, ceptā, marinētā veidā; tās var ēst arī termiski neapstrādātas. No paipalu olām var pagatavot omletes, salātus un majonēzi, ar tām var dekorēt karstos ēdienus. Paipalu olas ieteicams ēst katru dienu.
Izmalcinātas un gardas
Maza oliņa, vienalga, vesela vai uz pusēm pārgriezta, lieliski grezno visus tos ēdienus, kurus ir pieņemts pasniegt ar olu: dažādus salātus, zupas, uzkodas. Marinēta tā pārvēršas gandrīz par neaizstājamu kokteiļpārtijas uzkodu, kas it jauki izskatās un ar vienu reizi paņemama komplektā ar kādu citu gardu mazumiņu, uzspraustu uz iesmiņa vai ieliktu viena kumosa karotītē.
Vistu vai paipalu olas?
Paipalu olām ir augsta uzturvērtība, tās ir bagātas ar vitamīniem un minerālvielām. Ja salīdzina vistu olas un paipalu olas, vienā paipalu olas gramā ir 2,5 reizes vairāk A vitamīna, 2,8 reizes vairāk B1 un 2,2 reizes vairāk B2 vitamīna kā vienā vistas olas gramā. Piecās paipalu olās, kuru masa ir līdzērtīga vienai vistas olai ir 5 reizes augstāks fosfora un kālija daudzums, 4,5 reizes lielāks dzelzs daudzums. Paipalu olas ir bagātas arī ar aminoskābēm, kurām ir svarīga nozīme vielmaiņas procesā. Paipalu olās, salīdzinot ar vistu olām, ir vairāk tādu neaizvietojamu aminoskābju kā tirozīns, treonīns, lizīns, glicīns un histidīns.
Lai gan paipalu olās ir holesterīns, taču tās daudz mazāk satur slikto holesterīnu, un tās droši var lietot tie, kam ārsts ieteicis izvairīties no holesterīnu saturošiem ēdieniem.
Profilaksei
Paipalu olās esošās bioloģiski aktīvās vielas paaugstina organisma tonusu, nostiprina kaulus, regulē prostatas dziedzera darbību, nostiprina kaulus, sirdi, aknas, nieres, kuņģi, aizkuņģa dziedzeri un citus orgānus.
Paipalu olu lietošana uzturā palīdz aizsargāt cilvēka organismu pret radioaktīvā starojuma izraisītām sekām.
Regulāri ēdot paipalu olas, vērtīgās minerālvielas, neaizvietojamās aminoskābes un vitamīni stiprina imunitāti un aizsargā organismu un pieaug pretestība augšējo elpošanas ceļu saslimšanām.
Koncentrētā B vitamīna deva paipalu olās palīdz stabilizēties nervu sistēmai, cilvēks kļūst mierīgāks un līdzsvarotāks. Augstā fosfora, kālija un dzelzs koncentrācija uzlabo atmiņu, palīdz grūtniecēm saglabāt veselus zobus.
Savukārt vīriešiem regulāra svaigu paipalu olu lietošana uzturā palīdz paaugstināt dzimumtieksmi un potenci.
Muskuļu audzētājiem
Kultūristiem paipalu olu lietošana uzturā ir brīnišķīgs olbaltumvielu avots, jo tās labi asimilējas organismā un, lietotas lielākos daudzumos (vairāk nekā desmit olas), neizraisa diatēzi.
Cik un kā ēst?
Paipalu olas sver 10–12 gramus. Ja vēlies ar tām aizstāt receptē nepieciešamās vistu olas, aptuvena proporcija ir 5 paipalu olas pret vienu vistas olu.
Paipalu olas vēsumā var glabāt 60 dienas. Par to, kuras olas veselībai ir vislabākās – pilnīgi svaigas vai jau mirkli pastāvējušas –, viedokļi atšķiras. Lieliski, ja olu vari baudīt pavisam svaigu, un tikpat lieliski, ja ola ir pastāvējusi 2–3 dienas, jo tad vērtīgais saturs ir fermentējies līdz ideālajai fāzei.
Tūlītējai ēšanai vāri paipalas oliņu 2–3 minūtes, ūdenim pievienojot nedaudz etiķa vai šķipsnu sāls, lai nesaplaisātu čaumala. Taču ir cilvēki, kas paipalas olas ēd ar visām čaumalām, kas nav nekas kaitīgs, drīzāk gan veselīgs.
Ieteicamās paipalu olu devas dienā:
bērniem no gada līdz trīs gadu vecumam: 1–2 olas dienā
bērniem no trīs līdz 10 gadu vecumam: 3 olas
pusaudžiem no 10 līdz 18 gadiem: 4 olas
pieaugušajiem no 18 līdz 50 gadiem: 5–6 olas
pieaugušajiem pēc 50 gadu vecuma: 4–5 olas.
Visveselīgāk paipalu olas ir lietot jēlā veidā, pusstundu pirms ēšanas, uzdzerot ūdeni vai sulu. Jau pēc divu nedēļu kursa organisms sajutīs paipalu olu dziedinošo spēku, bet vislabākos rezultātus var sasniegt, turpinot paipalu olas bez pārtraukuma lietot 3–4 mēnešus. Ja nepatīk lietot olas jēlā veidā, ieteicams tās sakult un pievienot biezputrām, kartupeļu biezenim vai zupām.Var arī pagatavot tā dēvēto vēršaci, tomēr pēc termiskas apstrādes daudzas bioloģiski aktīvas vielas iet zudumā.
Var ēst jēlas, nebaidoties no salmonelozes
Vistu olas (labas kvalitātes un tikai svaigas) ēst jēlas ir pilnīgi normāli, savukārt lielo putnu olas salmonelozes riska dēļ ēst jēlas ir neprāts. Ar paipalu olām ir citādi – tās pat ieteicams ēst jēlas. No salmonellozes nav jābaidās, jo salīdzinājumā ar vistām paipalām ir daudz augstāka ķermeņa temperatūra (42 grādi) un salmonelozes izraisītājam nav izredžu izdzīvot. Olās ir paaugstināts lizocīma sastāvs, kas nogalina sliktās baktērijas un padara olas daudz drošākas ēšanai jēlas.
Piemērotas bērniem
Paipalu olas ieteicams iekļaut bērnu ēdienkartē. Turklāt bērni labprāt ēd paipalu olas – viņiem patīk olu neparastās, krāsainās čaumalas un miniatūrais izmērs. Olas ir gardas un sātīgas, un kas ir īpaši svarīgi – nekad neizraisa alerģiju. Pētījumi apliecina to labvēlīgo ietekmi uz bērnu intelektuālo spēju attīstību. Paipalu olas un gaļa ir diētisks produkts, ko īpaši iesaka lietot strauji augošiem bērniem – Japānā bērniem skolā brokastīs jāapēd divas papalu oliņas. Ir pētījumi, ka paipalu olas ēdušajiem skolēniem ir labāka atmiņa, nervu sistēma un redze.
It īpaši paipalu olas tiek ieteiktas fiziski vāji attīstītiem bērniem. Jēlas olas iekļauj slimu un novājinātu bērnu ēdienkartē.
Lieliskus rezultātus guva paipalu olu iekļaušana to bērnu ēdienkartē, kuri cieta no Černobiļas atomreaktora avārijā izraisītās radiācijas noplūdes. Pēc regulāras paipalu olu lietošanas, uzlabojās bērnu vispārējais veselības stāvoklis, paaugstinājās hemoglobīna līmenis, izzuda galvas sāpes un pastāvīgā noguruma sajūta.
Kalcija avots
Olu čaumalā ir 90% kalcija karbonāta, tās satur arī visus organismam nepieciešamos mikroelementus. No olu čaumalām mājas apstākļos var pagatavot dabīgu kalcija preparātu.
Vispirms olu čaumalas izmērcē sodas ūdenī un, ja ir salabājusies plēvīte, tā jāizplēš. Tad čaumalas jāizkarsē – to var darīt 5 minūtes vārot vai karsējot cepeškrāsnī. Ja izmanto cepeškrāsni, jāraugās, lai čaumalas karstumā nesāktu sabrūnēt.
Ja čaumalas vārītas, tās nožāvē un pēc tam maļ. Jo smalkāk, jo labāk. Arī aptiekās pieejamie kalcija pretparāti visbiežāk ir kalcija karbonāts, bet to biopieejamību nosaka tas, cik smalki samaltas daļiņas ir tabletē.
Nedaudz labāk kā kalcija karbonāts uzsūcas kalcija citrāts, tāpēc pirms ēšanas samaltās olu čaumalas vēlams pārliet ar citronu sulu. Tas sevišķi svarīgi, ja cilvēkam pietrūkst kuņģa skābes. Jebkurā gadījumā čaumalu pulveri ieteicams lietot tukšā dūšā un tam var uzdzert skābu sulu – citronu, apelsīnu vai ābolu. Nevajag lietot čaumalu pulveri kopā ar saldumiem vai treknu ēdienu – tas kalcija uzsūkšanās bremzēsies. Vienā lietošanas reizē nevajag lietot vairāk kā naža galu čaumalu pulvera – kuņģa zarnu traktā kalcijs uzsūcas tikai noteiktā daudzumā: 300–500 miligrami vienā lietošanas reizē. Ja lietosiet vairāk, tas veicinās aizcietējumu rašanos.
Tavam skaistumam
Tiem, kas rūpējas par labu izskatu, noderīgs būs šāda skaistumkopšanas recepte – laika posmā no novembra līdz martam ik vakaru pirms miega lietojiet 1/3 tējkaroti paipalu čaumalu pulvera un divas kapsulas zivju eļļas, un jūsu mati un nagi būs stipri, veseli un skaisti.
Interesanti:
1990. gada 22. aprīlī orbitālā stacijā Mir no paipalu oliņām inkubatorā izšķīlās paipalu cālītis. Tā bija pirmā Zemes radība, kas nākusi pasaulē kosmosā.
Anda Leiškalne, "Tautas Veselības Avīze" / Foto: Shutterstock
