Notiks diskusija “Plaušu vēzis - kā dzīvot tālāk?”
2021.gada 27.oktobrī no plkst. 14.00 līdz 15.00 Plaušu vēža pacientu un tuvinieku biedrības, Nacionālā veselības dienesta, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas speciālisti diskutēs par plaušu vēža pacientu ārstēšanas problemātiku Latvijā.
Diskusijas “Plaušu vēzis – kā dzīvot tālāk?” tiešraidi ikvienam interesentam būs iespēja vērot Plaušu vēža pacientu un tuvinieku biedrības Facebook kontā https://ej.uz/PlausuVezisDiskusija.
Plaušu vēzis ir viens no izplatītākajiem ļaundabīgajiem audzējiem pasaulē, kā arī galvenais nāves cēlonis onkoloģisku saslimšanu vidū. Latvijā katru gadu plaušu vēzi diagnosticē vairāk nekā 1000 pacientiem, no kuriem viena trešdaļa ir darbspējas vecumā. Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati, 2020. gadā no plaušu vēža mira 942 personas, bet 265 pacienti no tiem bija darbspējīgā vecumā. Līdz ar to plaušu vēzis kļūst par galveno priekšlaicīgas mirstības cēloni šo slimību grupā, radot vislielāko ekonomisko slogu no visiem ļaundabīgajiem audzējiem.
Plaušu vēža pacientiem Latvijā ir nepieciešams lielāks valsts atbalsts onkoloģiskās saslimšanas ārstēšanā, kas nodrošinātu līdzvērtīgas tiesības visiem saņemt ārstēšanu atbilstoši starptautiskām vadlīnijām un palielināt savas izredzes pagarināt dzīvildzi. Kā norāda onkoloģe-ķīmijterapeite daktere Sigita Hasnere, kura ir arī Eiropas Onkologu asociācijas (ESMO) un Latvijas Ķīmijterapeitu asociācijas biedre, Latvijā plaušu vēža ārstēšanā trūkst modernu kompensēto medikamentu. “Bieži vien pacientiem ar pierādītu konkrētu molekulāro marķieri valsts ir nodrošinājusi tikai pirmās līnijas medikamentus, bet, kad runa ir par otro līniju, tad – viss, vairs nav valsts apmaksāto inovatīvo medikamentu iespēju. Šādos gadījumos pacientam tiek nozīmēta ķīmijterapija vai jāmeklē iespēja par terapiju samaksāt pašam,” atklāj Sigita Hasnere.
Diskusijā plānots apspriest plaušu vēža diagnostikas, ārstēšanas un psihoemocionālā atbalsta iespējas, kā arī par valsts atbalstu plaušu vēža pacientiem Latvijā. Situācijas problemātiku aktualizēs Plaušu vēža pacientu un tuvinieku biedrības vadītājs Harijs Gals, onkoloģe-ķīmijterapeite profesore dr. med. Gunta Purkalne, onkoloģe-ķīmijterapeite daktere Sigita Hasnere, Nacionālā Veselības dienesta Ārstniecības pakalpojumu departamenta Pakalpojumu attīstības nodaļas vadītāja Anete Baškevica, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Laboratorijas dienesta attīstības projektu vadītājs dr. Ģirts Šķenders, Onkoloģisko pacientu psihoemocionālā atbalsta kabineta darbiniece un Pacientu organizācijas Dzīvības koks valdes locekle Kitija Janele.
Fona informācija:
Starptautiski atzītās plaušu vēža ārstēšanas vadlīnijas dzīvildzes rādītāju uzlabošanai plaušu vēža pacientiem, kuriem slimība ir izplatījusies ārpus plaušām, kas ir vairāk kā 70% gadījumos, iesaka lietot imūnterapiju.
Latvijā mūsdienīga terapija atbilstoši vadlīnijām ir pieejama ļoti ierobežotam plaušu vēža pacientu lokam. Savukārt, saņemt valsts apmaksātu 2. līnijas imūnterapiju vispār nav iespējams. Tā vietā tiek nodrošināta ķīmijterapija, kas neatbilst konkrētā pacienta vajadzībām, samazina dzīves kvalitāti un nenodrošina efektivitāti attiecībā uz dzīvildzi un slimības progresiju. Tikmēr Igaunijā un Lietuvā 2. terapijas līnijas imūnterapijas medikamenti ir iekļauti valsts budžeta kompensējamo zāļu sarakstā.
Imūnterapijas nodrošināšana pilnā apmērā samazina priekšlaicīgas mirstības rādītājus plaušu vēža pacientu vidū. Kas no valsts ekonomikas viedokļa varētu būt īpaši svarīgi, ņemot vērā plaušu vēža radīto ekonomisko slogu un slimības skarto pacientu skaitu. Taču pastāv arī citi aspekti, kas ir svarīgāki par ekonomiku, piemēram, humānais – metastātiska plaušu vēža pacientiem tieši medikamenti ir vitāli svarīgi dzīves funkciju saglabāšanai.
Raksts tapis sadarbībā ar Plaušu vēža pacientu un tuvinieku biedrību
