Šokējošs eksperiments: ko mūsu veselībai nodara "slēptais cukurs"

Līdz 2008. gadam Deimons ēda tāpat kā lielākā daļa no mums – uzkoda, kur un kad pagadījās, dienā izdzēra vismaz divas skārdenes gāzēto dzērienu un izpīpēja paciņu cigarešu. Taču viss mainījās, kad viņš iemīlējās.

Mīļotās sievietes dēļ Gamo mainīja savu dzīvesveidu un sāka ēst veselīgāk. Saldumus viņa ēdienkartē nomainīja ekoloģiski audzēti dārzeņi un viņš pilnībā atteicās no cukura, kuru pirms tam ar pārtiku uzņēma apmēram 30 tējkarotes dienā.

Savā jaunā veselīgajā dzīvē Gamo atstāja tikai vienu vienīgu kārumu – melno šokolādi.

„Es jau pēc dažiem mēnešiem redzēju atšķirību,” viņš teica, „cilvēki sāka mani slavēt, ka āda kļuvusi labāka, acu skatiens spožāks, taču visvairāk mani izbrīnīja tas, ka mainījās arī mana domāšana.”

Nolēma noskaidrot pats

Pēc trim gadiem viņš sāka ievērot, ka parādās arvien vairāk publikāciju par cukuru, taču tās bija ļoti atšķirīgas. Daži rakstīja, ka cukurs ir teju vai inde, bet citi – ka cukurs ir jālieto, jo sniedz enerģiju.

Gamo saprata, ka vienīgais veids, kā tik pie skaidrības, ir veikt eksperimentu pašam. Tad nu viņš vienlaikus sāka veidot arī dokumentālo filmu.

Deimons saaicināja ārstu, zinātnieku un uztura speciālistu komandu, kuriem vajadzēja viņa pieredzi fiksēt un vērot izmaiņas. Viņš apņēmās ik dienu uzņemt 40 tējkarotes cukura – tieši šādu cukura daudzumu ar savu dienišķo pārtiku uzņem vairākums 19-30 gadu veco austrāliešu.

Taču eksperiments nebija tik vienkāršs, kā varētu šķist pirmajā mirklī. Puisis apņēmās visu šo cukura apjomu ēst nevis vienkārši ar tējkarotēm, bet gan, uzņemot produktus, kas tiek uzskatīti par veselīgiem (vai arī cilvēkiem pat prātā nenāk, ka tajos ir daudz cukura).

60 dienas Gamo turpināja apmeklēt sporta klubu un tāpat kā agrāk neēda saldējumu, tortes un citus saldumus, nedzēra arī gāzētos atspirdzinošos dzērienus.

40 karotītes cukura dienā viņš uzņēma ar tādiem produktiem kā beztauku jogurts, auzu pārslu batoniņi, brokastu pārslas, sulas, sporta dzērieni un mērces.

Sākot veidot šo dokumentālo filmu, neviens no Gamo komandas nezināja, kas varētu būt gaidāms. Viņš ēda tāpat kā lielākā daļa jaunu cilvēku, tā ka viņa novērotāji pat īpaši nerēķinājās ar lieliem un drīziem rezultātiem.

„Viņu interese par manu eksperimentu pieauga, kad 12 dienu laikā pieņēmos svarā par 3 kilogramiem,” viņš stāsta, „pēc 18 dienām jau man sākās problēmas ar aknām – tās bija aptaukojušās. No klīnikas zvanīju producentam un ziņoju, kas ar mani noticis. Bet viņš bija sajūsmā, ka būs lieliska filma – jā, uz producentu līdzjūtību laikam velti cerēt.

Eksperimenta rezultāti apstiprināja pieņēmumu, ka daļa cukura - fruktoze – gremošanas procesa laikā aknās pārvēršas par taukiem. Tieši tāpēc manas aknas aptaukojās jau mazāk nekā triju nedēļu laikā.”

Eksperimenta beigās Gamo jau bija pieņēmies svarā par 8,5 kg, viņam tika konstatēts pirmsdiabēta stāvoklis, palielinājies sirds slimību risks un uz vēdera izveidojies tauku slānis. Turklāt bija acīmredzami pasliktinājies garastāvoklis un smadzeņu darbība.

 „Tā es uz savas ādas pārliecinājos, kā mūsu sabiedrību ietekmē cukurs. Konstatēju, ka tas aktivizē tās pašas smadzeņu daļas, ko nikotīns, kokaīns un sekss – tāpēc ir tik grūti pretoties tā iedarbībai,” saka Deimons, „un mūsu mērķis, taisot šo filmu, bija cilvēkiem parādīt patiesību – īpaši tiem, kuriem to visvairāk vajag.”