"Onkonet" valdes locekle: onkoloģijas pacientiem nav vajadzīgs plāns, kas "nestrādā"
Veselības ministrija sabiedriskajai apspriešanai jūnijā nodevusi Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu 2022.-2024. gadam, kas paredz definēt onkoloģijas pacientu vajadzības.
Kā norāda Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības “Onkonet” valdes locekle Agnese Lielā-Kārkliņa, plānā paredzēts mazināt onkoloģisko slimību riska faktoru izplatību sabiedrībā, ik gadu palielināt vēža skrīninga aptveri, uzlabot onkoloģisko pacientu ārstniecību un spert citus soļus onkoloģijas pacientu stāvokļa uzlabošanai un saslimstības mazināšanai, kā arī “uz papīra” paredz miljonus attiecīgo pozīciju risināšanai.
“Plāns varbūt ir uzrakstīts labi un pareizi, taču no praktiskā izpildījuma, kad pacients tiek “ielikts” reālajā situācijā, diemžēl krasi atšķiras,” atzīst Lielā-Kārkliņa.
"Tā, piemēram, “zaļais koridors” darbojas tikai līdz pašam pirmajam posmam – kamēr pacients tiek pie onkologa. Pēc tam pie visiem pārējiem speciālistiem, kuru slēdzieni ir nepieciešami, lai turpinātu izmeklējumus un nonāktu pie problēmas risinājuma, jāgaida garās rindās. Uz šķietami vienkāršu ultrasonogrāfisko izmeklējumu klātienē jāgaida 40 cilvēku garā rindā, lai gan arī te un daudz kur citur būtu jādarbojas “zaļajam koridoram”.
Latvijas Onkoloģijas centrā atklāta jaunās paaudzes staru terapijas iekārtu
Šodien plkst.11.30 Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centrā svinīgi tika atklāta pirmā no trim jaunākās paaudzes staru terapijas ...
Tāpat pilnīgi nepieņemama ir ārstējošā personāla attieksme – trūkst elementāras empātijas, vēlēšanās un prasmes izskaidrot pacientam viņa situāciju. Labi, ka ir privātās klīnikas, kuras, ja vien pacientam ir pietiekama rocība, var nekavējoties veikt gan visus izmeklējumus, gan kvalitatīvu turpmāko ārstēšanos, tādējādi bieži vien “glābjot” pacienta dzīvību.
Nekāds papildu finansējums šobrīd nav piešķirts, vien atsevišķas pacientu grupas pēdējos gados saņēmušas papildu finansējumu un agrīno ārstēšanu. Protams, var priecāties, ka vispār kaut kāds finansējums tika piešķirts – trešdaļa (ap 15 miljoni) no medikamentiem nepieciešamajiem 42 miljoniem.
Kā zināms, vēzis ir tāda slimība, kurai izšķiroša ir agrīna diagnosticēšana un ārstēšana. Tādēļ finansējums vispirmām kārtām ir jānovirza agrīnai slimības identificēšanai un ārstēšanai. Jo vēlāk nauda tiek ieguldīta, jo mazāka efektivitāte un jēga no tās. Šobrīd portālā “manabalss.lv” sākta iniciatīva, aicinot Saeimu 2022.gada veselības budžetā piešķirt papildus 28 miljonus eiro mūsdienīgiem un efektīviem medikamentiem onkoloģisko slimību pacientu ārstēšanai," norāda "Onkonet" valdes locekle.
“Neraugoties uz līdzšinējām nepilnībām un neizdarībām, tomēr ļoti ceram uz pozitīvu notikumu pavērsienu un aicinām valdību apstiprināt gan plānu, gan piešķirt tam atbilstošu finansējumu,” pauž Lielā-Kārkliņa.
