Ar vienu Saeimas lēmumu varētu glābt simtiem dzīvību
Vēl nesen daudzi ar aizturētu elpu vēroja, kā Eiropas futbola čempionātā Dānijas un Somijas spēles laikā mediķi glāba dzīvību dāņu futbolistam Kristianam Eriksenam. Apstājoties sirdij, viņš pēkšņi saļima uz laukuma. Šis gadījums raisa diskusiju, ka Latvijā publiskās vietās jāuzstāda automātiskie defibrilatori (AD).
Vidēji gada laikā Latvijā sirds darbība pēkšņi apstājas vairāk nekā 1000 cilvēku, un vairāk nekā 200 šādu gadījumu notiek publiskās vietās. Izglābt izdodas tikai 8%, taču AD pieejamība un izmantošana izglābto dzīvību skaitu varētu krietni palielināt.
Palielinās iespēja izdzīvot
Pēc statistikas datiem, 95% cilvēku pēc sirds apstāšanās neatgriezeniski mirst dažu minūšu laikā. Turpretim, operatīvi izmantojot AD, izdzīvošanas iespēja palielinās par aptuveni 40 procentiem. Pasaules mērogā par neatliekamās medicīniskās palīdzības ierašanās vidējo laiku uzskata vidēji 10 līdz 12 minūtes, kas sirds apstāšanās gadījumā ir kritiski.
Ārsts reanimatologs Roberts Fūrmanis pēc futbola laukumā redzētā nekavējās nākt klajā ar aicinājumu Ministru kabinetam un Saeimai – steidzamības kārtā virzīt likumprojektu par automātisko defibrilatoru obligātu izvietošanu sabiedriskās ēkās un sporta zālēs.
Ierīce visu izdarīs pati
Uzreiz jāatzīmē, ka AD atšķiras no tiem elektrošokiem, ko parasti redzam filmās, kad cilvēkus glābj ar kārtīgu strāvas triecienu no diviem gludekļa lieluma elektrodiem. Ar tādu var rīkoties tikai speciāli apmācīti mediķi, kuri skaidri saprot, kas ar pacientu notiek un cik stipra strāvas izlāde konkrētajā gadījumā nepieciešama.
AD ir izveidoti tā, lai tos varētu izmantot cilvēki bez medicīniskās izglītības, un uz nelielās ierīces ir vienkārši grafiski attēli ar pamācību pareizai lietošanai. Ierīce pēc elektrodu uzlīmēšanas norādītajās ķermeņa vietās pēc ieslēgšanas veiks elektrokardiogrammu un noteiks, cik stipra izlāde ir nepieciešama. Arī pēc tam ierīce turpinās analizēt sirdsdarbību un vajadzības gadījumā strāvas impulsu atkārtos.
Lielveikalu labā griba
Atšķirībā no daudzām valstīm Latvijas pašreizējā likumdošana publisko un sabiedrisko vietu pārvaldītājiem nenosaka par pienākumu tās nodrošināt ar AD ierīcēm. Tāpat likumā nav paredzēta iespēja attiecīgajām valsts institūcijām to pieprasīt, tāpēc šobrīd tas atkarīgs tikai no konkrētā objekta apsaimniekotāja labās gribas.
Tikmēr daudzās valstīs AD objektos ar konkrētu apmeklētības skaitu ir obligāts – sākot ar lielveikaliem un stadioniem un beidzot ar pasažieru lidmašīnām.
Pērn labo gribu parādīja lielveikalu ķēde "Rimi", kur 37 veikalos šādas ierīces tagad ir pieejamas un vismaz vairāki darbinieki ir arī apmācīti.
Saeimā sola ķerties pie darba
Pirmā saruna par šo jautājumu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijā bijusi teju pirms gada, bet rezultāta pagaidām nav.
Komentējot šo situāciju, komisijas priekšsēdētājs, medicīnas doktors Andris Skride atbild: “Jautājumu par defibrilatoru uzstādīšanu publiskās vietās aktualizēju jau pirms kāda laika. Šobrīd pēc ilgākām diskusijām ar Veselības ministriju esam saņēmuši ziņu, ka grozījumi saistībā ar šo jautājumu tiks nodoti apspriešanai pēc svētkiem. Ja viss virzīsies raiti uz priekšu, vasaras otrajā pusē, iespējams, jau varētu virzīt attiecīgos grozījumus tālāk, lai jau drīzumā defibrilatori būtu pieejami publiskās vietās.”
Nedrīkst riskēt ar lētumu
Vēl gan nav zināms, kam noteiks par pienākumu ierīces nodrošināt – uzņēmējiem vai valstij, jo tas nav lēts prieks.
Pēc ārsta reanimatologa Roberta Fūrmaņa pārliecības, labi darbojas pazīstamu zīmolu ražojumi un lētāk par 1500 eiro pirkt noteikti nevajadzētu.
Fūrmanis arī uzskata, ka ar laiku obligāti veidojams publiskajās vietās pieejamo AD ierīču vienots reģistrs: “Situācijā, kad ir izsaukums, bet prognozējamais neatliekamās palīdzības brigādes ierašanās laiks nav visai optimāls, dispečers varētu informēt konkrēto vietu par notikušo, un tās darbinieki uzreiz varētu iesaistīties dzīvības glābšanā.”
Kā rīkoties ekstremālā situācijā
Latvijas Dzīvības glābšanas asociācijas prezidents Roberts Fūrmanis, kurš līdzīgos gadījumos ir glābis desmitiem dzīvību, iesaka, kā rīkoties situācijā, ja pēkšņi kāds zaudē samaņu publiskā vietā.
“Vispirms cilvēks ir skaļi jāuzrunā vai jāpakustina, lai pārliecinātos par bezsamaņas stāvokli, ja tā ir, tad skaļi jāsauc pēc palīdzības, jo lielajos objektos ir jābūt pirmās palīdzības sniegšanā apmācītiem cilvēkiem. Pēc tam jāpārliecinās par elpošanu un sirdsdarbību – to var izdarīt, pataustot pulsu un pieliecoties mutes tuvumā,” stāsta Fūrmanis.
Ja ir pieejams AD aparāts, instrukcija pateiks priekšā, kas darāms tālāk. “Baidīties nevajag, jo neko sliktāku defibrilators izdarīt nevar, arī situācijās, ja noģībšanas cēlonis nav sirds darbības apstāšanās. Tas neko sliktu neizdarīs arī sirdij, kurā ir implantēti tās darbību uzturoši elementi – labs aparāts ir pietiekami gudrs, lai ātri noteiktu diagnozi. Ja AD nav pieejams, tad jāveic sirds ārējā masāža un mākslīgā elpināšana un jāgaida mediķu ierašanās,” teic Fūrmanis.
