Vasaras saulgrieži - ārstniecības augu ziedēšanas un ievākšanas laiks. Kā tos pareizi pagatavot

Par šobrīd aktuālajiem ārstniecības augiem, to vākšanu un piesardzību lietošanā stāsta "BENU Aptiekas" klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Jūnijā ievācamie ārstniecības augi

Jūnijā no ārstniecības augu drogām var ievākt pelašķa un raskrēsliņa lakstus, aveņu lapas, liepas ziedus, sarkanā āboliņa ziedus un lakstus, rudzupuķu ziedus, ceļtekas lapas, māllēpes lapas, ugunspuķes lakstus, gaiļbiksītes ziedus un lapas, vīgriezes un vērmeles lakstus. Savukārt dārzā ievācami kumelīšu, kliņģerīšu un deviņvīruspēka ziedi, kā arī piparmētras, salvijas un melisas lapas, arī upeņu lapas.

• Pelašķa laksti palīdz pret iekaisumu, mazina drudzi un temperatūru, aptur asiņošanu un veicina brūču dzīšanu. Noder arī pret gastrītu, vēdera pūšanos un rosina apetīti.
• Raskrēsliņa laksti noder sievietes veselībai.
• Liepziedi iedarbojas sviedrējoši, mazina drudzi un temperatūru, un nomierina. Izmanto saaukstēšanās, angīnas, augšējo elpceļu iekaisumu, bronhīta un klepus ārstēšanai. Palīdz arī pret galvassāpēm.
• Āboliņa ziedus un lakstus lieto pie saaukstēšanās, aterosklerozes profilaksei un menopauzes laikā.
• Aveņu drogām izmanto ne tikai aveņu lapas, bet arī augļus. Tām piemīt sviedrējoša, temperatūru pazeminoša, pretiekaisuma un sāpju remdējoša iedarbība. Izmanto saaukstēšanās un elpošanas sistēmas saslimšanu gadījumā.
• Rudzupuķēm piemīt pretiekaisuma iedarbība, tās lieto ārīgi ādas slimību gadījumā.
• Ceļtekas lapas veicina atkrēpošanu, labvēlīgi ietekmē gludās muskulatūras tonusu un palīdz mazināt iekaisumu. Tās lieto klepus ārstēšanai un arī brūču dziedēšanai.
• Māllēpes lapas noder klepus ārstēšanai, lai veicinātu atkrēpošanu.
• Ugunspuķei piemīt relaksējoša un organismu stiprinoša iedarbība.
• Vīgriezes izmanto saaukstēšanās gadījumā, jo tām piemīt pretiekaisuma un sviedrējoša iedarbība, arī kā nomierinošu līdzekli satraukuma un miega traucējumu gadījumā.
• Vērmeles izmanto apetītes veicināšanai, uzlabo gremošanu, tām ir pretparazītu darbība.
• Kumelītes izmanto gan saaukstēšanās, gan kuņģa un zarnu trakta veselībai, arī kā nomierinošu un miegu veicinošu līdzekli. Ārīgi izmanto mutes un kakla skalošanai.
• Kliņģerītēm piemīt pretiekaisuma, spazmolītiska, antibakteriāla darbība un brūces dziedējošas īpašības. Ārīgai lietošanai izmanto kompresēm, arī skalošanai – kakla un mutes gļotādas iekaisuma gadījumā.
• Deviņvīruspēka ziedus izmanto klepus gadījumā, lai veicinātu atkrēpošanu. Tiem piemīt pretiekaisuma darbība, noder pie saaukstēšanās un gripas.
• Piparmētras lapām ir nomierinoša un spazmas mazinoša darbība, noder kuņģa un zarnu trakta veselībai, izmanto arī pie galvassāpēm, pazemina asinsspiedienu.
• Melisas lapām piemīt nomierinoša un spazmolītiska darbība, palīdz pret vēdera pūšanos un uzlabo gremošanu, kā arī pazemina asinsspiedienu.
• Salvijas lapas ir labs līdzeklis sāpoša kakla skalošanai. Izmanto arī mutes skalošanai, jo salvijai ir pretiekaisuma un savelkoša iedarbība. Taču salvijas tēju nevajadzētu lietot māmiņām, kas baro bērnu ar krūti, jo droga samazina piena veidošanos.
• Upeņu lapas var lietot saaukstēšanās gadījumā. Tām piemīt sviedrējoša un pretiekaisuma darbība.

Kā ievākt?

Ārstniecības augi ir jāvāc sausā un saulainā laikā, kad rasa nožuvusi. Vasaras saulgriežu laiks ir piemērots daudzu ārstniecības augu vākšanai, stāsta farmaceite. No ārstniecības augiem izmanto noteiktas daļas – lakstus, augļus, lapas, sēklas, ziedus, pumpurus, mizas vai saknes. Katram drogu veidam ir savs noteikts laiks, kad droga vācama.

Svarīgi ņemt vērā, ka drogām ievāc tikai tos ārstniecības augus, kurus pazīst! Tādēļ ir jāpazīst indīgie un aizsargājamie augi. Augus ievāc tīrās vietās, neievāc ceļmalās, pilsētā vai citādi piesārņotās vietās.  Jāatceras, ka daba jāsaudzē un nav pieļaujama augu audžu postīšana. Piemēram, ja paredzēts ievākt ārstniecības auga lapas vai ziedus, nedrīkst izraut augus ar visām saknēm.

Ārstniecības augu uzglabāšana

Derīguma termiņš dažādām ārstniecības augu drogām atšķirsies, piemēram, saknēm tas būs ilgāks nekā ziediem un lapām. Uzglabāšanas laiku nosaka arī ārstniecības augu aktīvo vielu sastāvs. Vislabāk ievākt drogas, lai pietiek patēriņam līdz nākamajai vasarai, kad atkal tiks ievāktas jaunas drogas. Izžāvētās ārstniecības augu drogas mājās glabā sausā un tumšā vietā, sargājot no mitruma. Uzglabāšanai izmanto papīra vai auduma maisiņus, var izmantot arī kārbas vai burkas no stikla un metāla.

Pareiza pagatavošana

Tāpat svarīgi ievērot ārstniecisko tēju pagatavošanas nosacījumus, uzsver Priedniece. Savukārt, ja zāļu tēju izvēlieties slāpju remdēšanai, tad to negatavo pārāk stipru.

Uzlējumi jāgatavo no ziediem, lapām, lakstiem, bet novārījumi – no saknēm un mizām.

Ja tiek gatavots uzlējumus, drogu aplej ar verdošu ūdeni, atstāj ievilkties 15–30 minūtes. Nokāš un lieto pēc norādījumiem. Savukārt gatavojot novārījumu, drogu aplej ar verdošu ūdeni, lēni vāra ūdens peldē 15–30 minūtes, tad ļauj 15–30 minūtes ievilkties, nokāš. Lieto pēc norādījumiem.

Ikdienas lietošanai noderēs kumelīšu, piparmētru, melisas, ugunspuķes tējas, arī ar C vitamīnu bagātas drogas – rožu un upeņu augļi. Savukārt Līgo svētku pārmērīga mielasta gadījumā palīdzēs drogas gremošanas veicināšanai, piemēram, piparmētras lapas, raudenes, pelašķa laksti, ķimenes augļi un pienenes saknes.

Lietojiet atbildīgi!

Ārstniecības augu iedarbību nosaka tas, kāda veida bioloģiski aktīvās vielas tie satur. No ārstniecības augu drogām mājās var pagatavot novārījumus, uzlējumus, tējas, spirta un eļļas izvilkumus. Drogas var lietot atsevišķi vai maisījumos, kas noder imunitātes stiprināšanai, klepus, saaukstēšanās un urīnceļu saslimšanu, ka arī bezmiega un satraukumu gadījumā.

Tomēr, izvēloties ārstniecības augus, ir svarīgi ņemt vērā dažas būtiskas nianses, lai tēja sniegtu vēlamo iedarbību.

Tāpat urīndzenošus līdzekļus nevajadzētu lietot uz nakti. Ja ir augsts trombožu risks, vajadzētu izvairīties no augiem, kas veicina brūču dzīšanu un asins recēšanu. Šāda iedarbība ir, piemēram, nātrēm un pīlādžogām.

Īpaši apdomīgām, izvēloties zāļu tēju, jābūt grūtniecēm, un pirms to lietošanas noteikti jākonsultējas ar speciālistu. Grūtniecības laikā nedrīkst lietot noteiktus ārstniecības augus, piemēram, pelašķus, vērmeles, kliņģerītes, salvijas, āboliņu, raudeni un citus augus. Ja tiek lietoti medikamenti, tad par ārstniecības augu pielietojumu labāk konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, jo daži ārstniecības augi pastiprina vai pavājina noteiktu zāļu iedarbību.

Ārstniecības augi ir pieminēti arī tautas folklorā, kas saistīta ar Jāņiem – gan tautas dziesmās, gan ticējumos. Piemēram, tautasdziesmās par jāņuzāļu vākšanu un vainagu pīšanu, vai ticējumos, piemēram: “Jāņu vakarā jālasa vībotņu ziedi, jāiesien kabatlakatiņā un naktī jābrien pa ūdeni vai rasu – tad ziedi pārvēršas zeltā vai sudrabā.”