Piesārņojums mencu aknu konservos. Vai bažām ir pamats?
Dažādās publikācijās bieži tiekam brīdināti par iespējamo piesārņojumu mencu aknu konservos. Kāda Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma “Pārtikas revidents” skatītāja interesējās, cik bieži drīkst lietot uzturā šo produktu un vai bažām par piesārņojumu ir pamats.
Vides inženierzinātņu doktore Jana Simanovska stāsta, ka bažām tomēr ir pamats. “Mencas dzīvo vienā no piesārņotākajām jūrām pasaulē – Baltijas jūrā. Tajā ir sakrājies vēsturiskais piesārņojums, kas ir stabils un nenoārdās. Tam ir arī tādas īpašības, ka tas mēdz uzkrāties dzīvnieku taukos,” skaidro speciāliste. Tas nozīmē, ka, ja reiz esam jūru piesārņojuši, tad šis piesārņojums paliek un samazinās tikai ļoti ilgā periodā.
Smagie metāli dažādos orgānos uzkrājas atšķirīgi, un tas ir atkarīgs no dzīvnieku un zivju vielmaiņas procesiem, orgāna funkcijas un tauku satura. Daudzas kaitīgās vielas mencu aknās uzkrājas vides piesārņojuma rezultātā, nevis mencu aknu rūpnieciskās apstrādes procesā.
“Ir vairākas vielas, kas šādos mencu aknu konservos var parādīties, piemēram, dzīvsudrabs, dioksīni un pesticīds DDT. Ēst, protams, var šādus konservus.
Nekāda akūta saindēšanās no tā neradīsies, bet šādi konservi arī nebūtu tas ēdiens, ko es ieteiktu lietot bieži,” ierosina Jana Simanovska.
Slimību profilakses un kontroles centra veselīga uztura ieteikumos īpaši akcentēts, ka no mencu aknu lietošanas uzturā īpaši jāizvairās tieši sievietēm grūtniecības laikā.
