Sētložņa - nezāle, tomēr ar dziedniecisku spēku
Sētložņa (Glechoma hederacea L.) ir daudzgadīgs augs, kas sastopams daudzviet Latvijā. Tai raksturīgas gliemežnīcas formas lapas ar robainu maliņu. Lapas tumši zaļā krāsā ar sārtu vai bālganu nokrāsu, ziedi violeti zilgani. Sētložņa zied no maija līdz pat jūlija beigām. Kaut arī uzskatāma par nezāli, tai ir dziedniecisks spēks.
Sētložņa aktīvi vairojas gan ar ložņājošajām saknēm, gan sēklām, tāpēc iznīdēt to no zālāja vai dārza ir grūti. Pirms pavisam izravē sētložņu, novērtē tās ārstnieciskās īpašības un to, ka citās valstīs šo, mūsuprāt, nezāli, audzē speciāli, lai izmantotu tautas medicīnā.
Dziednieciskās īpašības
Sētložņu jau gadsimtiem ilgi izmanto veselības uzlabošanā. Tā spēj uzlabot zarnu trakta, aknu un nieru darbību, rosināt apetīti, regulēt vielmaiņu. Augam piemīt pretiekaisuma īpašības, ar tā uzlējumu var ārstēt elpceļu iekaisumus, skalot kaklu, mazināt klepu. Ārīgi sētložņu lieto pret sastrutojumiem, audu atjaunošanai pēc lūzumiem un traumām, kā arī pret locītavu sāpēm.
Lai spēcinātu organismu, jaunās sētložņas lapiņas var piegriezt zaļajiem salātiem vai likt zupā.
Zināšanai
● Lietota lielās devās, sētložņa mēdz izraisīt vēdersāpes, vemšanu un caureju.
Sētložņa dobēs un zālājā
Sētložņa ir agresīva pret citiem augiem, tā izstiepj savas garās, ložņājošās saknes uz visām pusēm un nekautrējoties iekaro sev arvien jaunas teritorijas, izspiežot citus augus.
Lai ierobežotu sētložņu, tā regulāri jāizravē, cenšoties izplēst pēc iespējas garākas sakņu daļas no augsnes. Neļauj sētložņai izsēties – nogriez vai nopļauj, pirms tā paspējusi nobriedināt sēklas. Tikai auga virszemes daļas sistemātiska nogriešana un sakņu izraušana palīdzēs ierobežot sētložņu. Bet neiznīcini visu, atstāj pāris augu arī zāļu tiesai!
