Nagu sēnīti var uzveikt arī ar lokāli lietojamiem līdzekļiem
Nagu sēnīte ir viena no visvairāk izplatītajām sēnīšu infekcijām. Lai izārstētu nagu sēnīti, par efektīvākiem uzskata iekšķīgi lietojamus līdzekļus, tomēr tiem ir izteikti blakusefekti.
Neatkarīgās pētniecības organizācijas Cochrane pētnieki nesen salīdzināja ārīgi lietojamu līdzekļu efektivitāti ar placebo un neaktīvu vielu.
Pētnieki pārskatīja 56 pētījumus, kuros bija iesaistīti vairāk nekā 12 tūkstoši 27–68 gadus vecu cilvēku, kam bija nagu sēnīte vieglā vai vidēji smagā slimības formā un slimība ilga no dažiem mēnešiem līdz vairākiem gadiem. Pētnieki secināja, ka aplūkotie lokāli lietojamie līdzekļi bija efektīvi un blakusefekti, kādus tie radīja, īpaši neatšķīrās.
Rietumu valstīs apmēram 10% pieaugušo, kas ir vecāki par 60 gadiem, slimo ar nagu sēnīti. Pēc 60 gadu vecuma sasniegšanas, kā liecina "Health Alert Network" dati, nagu sēnīte ir piektajai daļai cilvēku.
Apstākļi, kas veicina infekcijas izplatību, ir strādāšana mitrā, siltā vidē, slēgtu apavu valkāšana ikdienā, staigāšana basām kājām publiskās koplietošanas telpās, piemēram, peldbaseinos un sporta zālēs, kā arī dzīvošana kopā ar ģimenes locekļiem, kam ir nagu sēnīte.
Tās izplatību veicina arī citu slimību esamība un noteiktu medikamentu lietošana. Piemēram, cilvēkiem ar hroniskām slimībām kā cukura diabēts un perifēro asinsvadu slimības vai ādas problēmām kā ekzēma, psoriāze un citas, kas samazina organisma spēju pretoties infekcijām, ir lielāks risks saslimt ar nagu sēnīti. Inficēšanos var sekmēt arī zāļu lietošana, kas novājina imūnsistēmu, piemēram, kortikosteroīdi, ko izmanto, lai ārstētos no artrīta, astmas, alerģiskām reakcijām un iekaisīgo zarnu slimības, un audzēja nekrozes faktora inhibitori, kurus lieto reimatoīdā artrīta, iekaisīgo zarnu slimības un psoriāzes ārstēšanā.
