Pētījumos noskaidrots, ka ticība Dievam spēj ietekmēt fizisko veselību
Ja jums patīk piedalīties derībās, kurās īsti nemaz nevar zaudēt, vai drīkstu jūs iepazīstināt ar “Paskāla derībām”? Arguments, ko formulēja franču matemātiķis un filozofs Blēzs Paskāls, skan aptuveni šādi: Dievs vai nu eksistē, vai ne, mēs to nevaram uzzināt. Taču varam izvēlēties – ticēt Dievam vai ne. Ja ticēsim, dzīvosim laimīgāku dzīvi. Ja Dievs eksistē, mēs nokļūsim debesīs; ja Dievs neeksistē, mēs tāpat būsim nodzīvojuši laimīgāku mūžu.
Ateisti ir kritizējuši Paskāla pieņēmumu, ka, tikai ticot Dievam, mēs dzīvosim laimīgāk, tomēr kāds jauns pētījums apliecina, ka Paskālam bija taisnība. Cilvēki, kas tic Dievam vai augstākam spēkam, ir laimīgāki, turklāt viņi ir veselīgāki.
Lielbritānijas Nacionālais statistikas birojs ir izpētījis, ka cilvēki ar reliģisku pārliecību biežāk nekā ateisti bija apmierinātāki ar savu veselību un retāk smēķēja.
Komentējot pētījuma rezultātus, Londonas ekumeniskā centra Coexist House programmu vadītājs Maikls Veiklins teica: “Tas ir saistīts ar attieksmi pret pateicību. Ja ticat domai, ka Dievs jūs mīl un viņš jūs ir radījis, jums ir lielāka iespēja būt pateicīgiem par to, kas jums ir. Tāpat, ja esat ticīgi, jūs biežāk nekā ateisti cerēsiet uz labāku nākotni un ticēsiet – lai arī tagad dzīve nav viegla, ar laiku viss uzlabosies.”
Bet svarīga ir ne tikai pateicība. Citi pētnieki, kas analizējuši saistību starp ticību un labsajūtu, ir ievērojuši arī divus citus faktorus: kopīguma un piederības izjūtu un nojautu, ka eksistē kaut kas augstāks par mums.
Vienā pētījumā Kentas Universitātes zinātnieki secināja, ka ticība ir tas, kas nodrošina “pozitīvu novecošanu” jeb gara, veselīga un jēgpilna mūža nodzīvošanu.
Reliģiska ticība dod dzīvei veidolu un jēgu, turklāt grūtos brīžos nodrošina sociālo atbalstu un kopienu.
Djūka Universitātes psihiatrs Harolds Kēnigs ir veltījis savu karjeru reliģijas un garīguma ietekmes pētniecībai, lai noskaidrotu, kādu iespaidu tā atstāj uz mūsu garīgo un fizisko veselību. Viņš atsaucas uz Djūka Universitātes pētījumiem, kas liecina, kā reliģiska ticība palīdz uzveikt depresiju un ka ticīgi slimnieku kopēji paši nodzīvo garāku mūžu.
Beidzamajā pētījumā Kēnigs secināja, ka piederība reliģijai palēnina novecošanas procesu. Šis fenomens ir novērojams fiziski, jo pagarinās telomēru dzīves ilgums. Telomēri ir veidojumi hromosomu galos, un tie ir saistīti ar novecošanu.
Telomēru noturību visskaidrāk varēja novērot dalībniekiem ar visstiprāko ticību.
“Ticība sniedz mums jēgu, un, kad kalpojam, mēs to darām ar nojausmu par augstāku spēku,” stāsta Kristīna Pučalski no Džordža Vašingtona garīguma un veselības institūta. Sapratne par šo kopīgo saikni mums ļauj būt iecietīgiem pret citu ciešanām, jeb, kā teicis psihiatrs Viktors Frankls, cilvēku nesagrauj ciešanas. Viņu sagrauj bezjēdzīgas ciešanas.
Savos pētījumos Pučalski ievēroja, ka ticīgi cilvēki dzīvoja ilgāk, turklāt viņiem bija zemāks interleikīna-6 līmenis. Šis proteīns ir hronisku slimību bioloģiskais marķieris. Reliģiozi cilvēki arī bija garīgi noturīgāki slimībās, sāpēs un stresā. Un, kā atklāja Hārvarda Universitātes kardiologs Herberts Bensons un citi, kas pētījušo ticības ietekmi uz mūsu veselību, ticīgi cilvēki ātrāk atlaba no slimībām un operācijām.
Tomēr ir arī sliktas ziņas. Reliģiska ticība var veicināt garīgo veselību un palīdzēt cilvēkiem grūtībās, īpaši tad, ja viņiem ir grupas vai draudzes atbalsts, taču šādai ticībai var būt arī negatīva ietekme. Priekšstats par elli vai grēku var bojāt cilvēka garīgo labsajūtu, tāpat kā ticība debesīm un piedošanai var šķietami uzlabot psihisko pašsajūtu.
Iespējams, psihologs vai psihiatrs, kam ar pacientu ir kopīga ticība, varētu sniegt labu padomu un akcentēt reliģijas labvēlīgos aspektus. Nelaime tā, ka šādu speciālistu nav daudz. Kādā pētījumā atklāts, ka, jautāti par svarīgiem faktoriem viņu dzīvē, pacienti reliģiju minēja divreiz biežāk nekā psihiatri. Varbūt psihiatri nebija dzirdējuši par Paskāla derībām.
