Cerības uz dabīgo Covid-19 imunitāti izgāžas

Ārsti lielu gripas epidēmiju laikā ir devušies pie pacientiem, un reti kurš no mediķiem slimoja smagi, jo pamazām bija izveidojusies imunitāte. Tomēr Covid-19 lieku reizi parādījis, ka tā nav ne viegla, ne smaga gripa, un kolektīvās imunitātes radīšana, dabīgi izslimojot, nav laba ideja.

Antivielas viesa cerību

Pasaulē prestižākais zinātniskais medicīnas žurnāls "The Lancet apraksta pieredzi, kas gūta Manausā – pilsētā tropu joslā Brazīlijas vidienē Amazones upes baseinā, kur mīt ap diviem miljoniem iedzīvotāju un atrodas arī pētniecības centri.

Pirms gada Manausā slimoja ļoti daudzi, maksimums bija aprīļa vidū un beigās, epidemiologi to salīdzināja ar eksploziju. Daļa nomira, daļa slimoja viegli, un tāpēc viņu organismā antivielas pret Covid-19 neveidojās, bet daļai tās neradās kāda cita iemesla dēļ.

Kā daudzās valstīs, arī Manausā pētīja donoru asinis, nosakot antivielu līmeni. Pētījuma dati bija cerību pilni – 76% donoru asinīs atrada pietiekami daudz antivielu. Dažādi faktori ļāva domāt, ka arī pārējie pilsētnieki būs lielā mērā pasargāti no atkārtotas saslimšanas. Piemēram, Ikitosā Peru antivielas atrastas apmēram 70% cilvēku asinīs.

Kolektīvajai imunitātei pret Covid-19 nepieciešams, lai vismaz 67% būtu imūni, un Manausā bija pat vairāk. No maija līdz novembrim, neraugoties uz epidemioloģisko pasākumu atvieglošanu, saslimstība saglabājās diezgan stabila un zema. Tiesa gan, arī maijā katru dienu mira ap 80 cilvēku, un Manausa pirmā Brazīlijā sāka rakt masu kapus.

Slimība atgriežas ar jaunu sparu

Tomēr šķita, ka Manausa ir tikusi pāri vissliktākajai pandēmijai savā vēsturē un smagie upuri pasargās no atkārtota slimības uzliesmojuma. Velti – šā gada janvārī slimnīcu uzņemšanas nodaļas atkal sāka pārpludināt smagi slimi kovidpacienti, mirušo skaits dienā sasniedza simtu. Turklāt smago gadījumu skaits bija lielāks nekā pirms gada aprīļa pašās sliktākajās dienās, slimoja arī ar Ķīnā radīto vakcīnu "CoronaVac" potētie. Zinātniekus un ārstus šāds scenārijs ļoti mulsināja.

Ir vairāki iemesli, kas varēja raisīt atkārtotu saslimšanas eksploziju. Pirmkārt – imunitāte, kas veidojas pēc dabīgi izslimotas Covid-19, ir zemāka un darbojas īsāku laiku, apmēram trīs līdz sešus mēnešus. Otrkārt – dabīgi slimojot izveidotā imunitāte neatpazīst un nav aktīva pret jaunajiem koronavīrusa celmiem.

Treškārt – vakcīna, ar kuru bija potēti brazīlieši, salīdzinot ar citām vakcīnām, ir ražota pēc vecām tehnoloģijām – tā ir inaktivētā, nonāvēta vīrusa vakcīna un darbojas ļoti līdzīgi kā dabīgi izslimojot. Piedevām Brazīlijā atklāts jauns Covid-19 celms P.1, kas iemācījies apiet gan dabīgas slimošanas radīto, gan ķīniešu vakcīnas veidoto imunitāti.

Vai palīdzēs vakcinācija?

Jaunais koronavīruss gan nav čempions mainības ziņā, gripas vīrusam ir daudz lielāka tieksme uz variācijām. Tomēr, ņemot vērā, ka ar Covid-19 slimo ārkārtīgi daudz cilvēku visā pasaulē, mutantu uzkrājas pietiekami daudz. Daudzi nav īpaši dzīvotspējīgi un iznīkst, daudzi pēc būtības neatšķiras no sākotnējā vīrusa, bet daži ir nepatīkamāki par pirmo Uhaņā atklāto variantu. Piemēram, tie ātrāk un plašāk izplatās, saslimdina jaunākus cilvēkus, ilgāk slēpjas no imūnsistēmas.

Vairums jauno variantu arī veiksmīgi piemāna pēc dabīgas izslimošanas radušos imunitāti. Pagaidām nav saražots pietiekams vakcīnu skaits, un tieši nevakcinētajos cilvēkos rodas aizvien jaunas mutācijas. Turpretim vakcinētajos mutāciju rašanās ir tuvu nullei, jo vīruss nepagūst ieskrieties, kad to nokauj pat neliela līmeņa imunitāte.

Ir pierādīts, ka Eiropas Savienībā šobrīd reģistrētās vakcīnas ir pietiekami efektīvas pret pašreizējiem celmiem. Ja radīsies kāds variants, pret kuru esošās vakcīnas nav pietiekami efektīvas, ātrā laikā var radīt vakcīnas, kas darbosies arī pret tiem.

m-RNS vakcīnu pārveidē ir nepieciešams vien datorprogrammā nomainīt nukleotīdu secību atbilstoši jaunajai mutācijai un uz esošām līnijām sākt ražošanu. Ilgākais šajā procesā ir saskaņot atļaujas un vajadzības gadījumā veikt jau krietni īsāku pētījumu.