Iesnas varētu būt glābiņš no Covid-19

Zinātnieki no Glāzgovas universitātes Skotijā pieļauj, ka rinovīrusi, kas izraisa saaukstēšanos, var aizsargāt no Covid-19. Runa, protams, nav par pastāvīgu imunitāti, bet to laiku, kamēr rinovīruss atrodas šūnās.

Pētnieki to secinājuši pēc eksperimenta, kura gaitā mūsu elpceļu gļotainās virskārtas kopiju, izgatavotu no tā paša tipa šūnām, vienlaikus inficēja ar koronavīrusu un rinovīrusu.

Atklājās, ka, organismā iekļūstot uzreiz abiem iebrucējiem, virsroku gūst rinovīruss, kas neļauj konkurentam ielauzties šūnās. Turklāt tā notiek visos trīs izpētītajos scenārijos: ja rinovīruss iekļūst organismā 24 stundas pirms SARS-CoV-2; ja otrādi; ja abi reizē.

“Iznāk, ka rinovīruss nomāc koronavīrusu, un parastu saaukstēšanās slimību sezonā inficēšanās ar koronavīrusu būs daudz mazāk,” BBC norāda doktors Pablo Mursija.

Daži vīrusi uzvedas kā interventi, kas negrib dalīties ar citiem teritorijā, un tādējādi pasargā no vēl sliktākām infekcijām. Salīdzinājumam var iztēloties šūnas degunā, kaklā un plaušās kā namiņus. Kad vīruss tajos iekļūst, tas var atstāt durvis atvērtas, bet var arī cieši aizvērt un baudīt guvumu vientulībā. Šādi uzvedas, piemēram, gripas izraisītājs, ko varētu dēvēt par vienu no egoistiskākajiem vīrusiem.

Pētījumā noskaidrots, ka rinovīruss šūnas iekšienē iedarbina organisma imunitātes reakciju, kas neļauj vairoties koronavīrusam. Līdzīgi gadījumi novēroti arī ārpus laboratorijas, piemēram, liels rinovīrusu uzliesmojums varēja nobremzēt cūku gripas izplatību dažās Eiropas daļās.

Tomēr zinātnieki neiesaka apzināti saķert iesnas. Ar Covid-19 var saslimt arī pēc tam, kad rinovīruss ir prom. “Higiēnas ievērošana un arī vīrusu mijiedarbība var ievērojami mazināt saslimstību ar koronavīrusu, bet maksimālo efektu tomēr rada vakcinācija,” teic Mursija. Turklāt raizes rada iespējamais mājsēdes iespaids uz imunitāti, kas šajā laikā varētu būt mazinājusies arī pret banālām infekcijām.