“Strādājam kā klauni!” Ģimenes ārstus pārņem izmisums, jo cilvēki atsakās vakcinēties
Parādoties aizvien lielākam vakcīnu skaitam, ģimenes ārstiem bieži nākas saskarties ar neieplānotu izmisuma situāciju – cilvēki, kuri bija pierakstījušies Covid-19 vakcinācijas rindā pēkšņi atsakās no potes un ārstiem jāveic teju vai neiespējamā misija – atrast vakcinēties gribētājus ārpus savas prakses, pat kaimiņpagastā vai pilsētā. Daudzviet ārstiem vai viņu palīgiem, lai pierunātu vakcinēties, lielāko daļu darba laika nākas tērēt vakcinēties gribētāja meklējumos.
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska, kura strādā Balvos, pirms divām nedēļām, kad uz laiku bija apturēta “AstraZeneca” vakcīnu izmantošana, Jauns.lv atzina, ka gan mediķi, gan pacienti ir nobažījušies, satraukti un
neapmierināti. Mediķiem bija jāvelta papildus darbs, lai apzvanītu pacientus.
Pārliecināšana ir grūta un smaga
“Daļa pacientu uzreiz saka, ka viņi vairāk nevakcinēšoties.
Diemžēl. Valstij, valdībai būs diezgan daudz jāstrādā, lai
uzticību atjaunotu. Domāju, ka patlaban gandrīz vienīgā iespēja
būtu par katru cenu dabūt “Pfizer” un “Moderna” vakcīnas.
Kamēr tiks atjaunota uzticība šī vārda labākajā nozīmē
“AstraZeneca” vakcīnām, noteikti paies laiks, jo cilvēki jau
tagad saka: “Tikai ne ar to!” Attiecībā uz šo vakcīnu
pārliecināšanas darbs būs ļoti grūts un smags”.
“Pirms tam (vakcinācijas lēnā tempa) galvenais iemesls bija tas, ka nebija piegādātas vakcīnas laikā un pietiekošā daudzumā, bet
tagad iemesls ir cits. Tagad galvenais iemesls ir nedrošība,” marta vidū teica Kozlovska: “Ja būtu “Pfizer”un “Moderna”
vakcīnas, mūsu vakcinācija labi aizietu. Politiskie lēmumi, kas
netika izdarīti gada nogalē, diemžēl tagad atsaucas uz mūsu
iedzīvotāju veselību un drošību”.
Brīdī, kad bija apturēta vakcinēšana ar “AstraZeneca”
vakcīnām, sanāca tā, ka ar katru senioru vairākas reizes
jāpārrunā vakcinācijas jautājums: “Katrapārliecināšana ir
laiks, kas tiek atņemts kādam citam pacientam uz jebkuru citu
konsultāciju,” sacīja ārste.
Kā klauni ar maziem bērniem
Arī Saldus novada Druvas doktorāta ārsta palīdze Baiba Šmite
sarunā ar Jauns.lv pirms divām nedēļām uzsvēra, ka ar vakcināciju iet pagrūti: “Tas process īstenībā ir ļoti pagrūts. Drukājām ārā sarakstus, ņēmām un katru senioru apzvanījām. Ar senioriem pēc 70 gadu vecuma nav viegli runāt, cilvēkiem ir jāizskaidro, viņi ir saskatījušies televizoru, viņi visi ir šokā”.
Šmite tobrīd atzina, ka daļa cilvēku ir ļoti noraidoši pret
“AstraZeneca” vakcīnām un saka: “Jūs to draņķību gribat mums
potēt”. Dzirdot ziņas par “AstraZeneca”vakcīnu saistību ar
veselības sarežģījumiem, cilvēki ir negatīvi noskaņoti.
"Cilvēki ir ļoti, ļoti sabijušies. Līdzko izdzird “AstraZeneca”
vārdu, viņi ir šokā un panikā,” sacīja ārsta palīdze,
uzsverot, ka negāciju radot arī pretrunīgā informācija par vakcīnu plašsaziņas līdzekļos.
Lai seniorus nomierinātu, katram pacientam tiek paredzētas 20
minūtes. Ar viņu aprunājas, nomierina un dažkārtpajoko, lai
cilvēks nav tik satraucies. Mediķi jau smejas, ka viņu darbs ir
līdzīgs kā klauniem, kas darbojas ar maziem bērniem slimnīcās.
Kopumā saziņa ar pacientiem ir “diezgan liels psiholoģisks
darbs”: “Cilvēki ir ļoti sabijušies, trīcoši. “AstraZeneca”
vakcīnas atzīst par drošām un vakcināciju atsāk, bet pacienti to
nevēlas. Kopumā cilvēki vēlas vakcinēties, bet ne ar
“AstraZeneca” vakcīnām, jo ir lielas bailes”.
Izmisuma risinājumi
Sava veida izmisuma saucienu sociālajā tīklā “Twitter” publicējusi arī ģimenes ārste Linda Šīrone no Liepājas: “Manas prakses pacienti aktīvi lec nost no pieraksta. Jau rīt paliek vairākas devas neizmantotas. Ko darīt?” Uz viņas ierakstu atsaucās cilvēki, kuri bija gatavi doties vakcinēties arī no attālākām pilsētām – Rīgas un pat no Rūjienas. Viņus nebaidīja ne attālums, ne iespējamās blaknes. Vakcinācijas rinda nākamajai dienai piepildījās zibenīgi.
Viņa atzina, ka pieņemt vakcinēties gribētājus “ārpus sava rajona” bija vienīgā izeja, jo, atverot desmit vakcīnu iepakojumu, ir tikai dažas stundas, lai to izmantotu un vakcīnas nenonāktu atkritumos.
Tomēr ģimenes ārstiem pieņemt vakcinēties gribētāju “ārpus rindas un ne no sava rajona” var radīt arī problēmas. Tā bijis Saldus novada Ezeres doktorāta ārstei Valda Berga, kura stāsta:
“Kāds 80 gadus vecs pacients, lai gan bijis pierakstīts uz vakcināciju, no tās atteicās. Vecītis sākumā piekrita, bet ap pulksten16.00 piezvanīja viņa radinieks un teica, ka onkulis tomēr nenāks”. Līdz ar to, saskaroties ar vienas devas pārpalikumu, darbadienas beigās tika nolemts vakcinēt kādu 19 gadus vecu jaunieti, kura neiekļāvās vakcinējamo grupā ar hroniskām saslimšanām. Viņai dokumentācijā tika ierakstīts “pirms ceļojuma”. Un tas nebija melots, jo jaunietei tik tiešām jūlijā paredzētas mācības ASV. Tā nu ārstei Nacionālajam veselības dienestam nācās skaidrot, kāpēc viņa “pārkāpusi” vakcinējamo prioritāro rindu.
Aptuveni puse iedzīvotāju vakcīnai saka stingru “jā”
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis, Staļģenes (Jelgavas novads) ģimenes ārsts Ainis Dzalbs Jauns.lv stāsta, kā vakcinācijas process norit viņa praksē un kā viņš vērtē izveidojušos situāciju:
“Manā praksē vakcinēties gribētāju skaits ir gana liels, un mēs pat visus nespējam apkalpot. Šobrīd mums pietrūkst vakcīnu. Pacientu vecuma grupā 70+ manā praksē ir virs trijiem simtiem. Visus seniorus esam apzvanījuši un viņiem piedāvājuši iespēju vakcinēties. Aptuveni puse tai ir piekrituši.
Nākamā vakcinējamo grupa ir ar hroniskām slimībām, kas ir ļoti plaša. Pašreiz vairāk strādājam ar tiem, kuri paši ir piekrituši vakcinēties.
Šobrīd nevienu nepārvilinām pie sevis vakcinēties. Protams, ir cilvēki, kas ir pieteikušies vakcinācijai un tā kā vēl pārdomā un kaut ko gaida, grib vēl kaut kādus papildus datus, gaida citu vakcīnu. Tomēr uz vakcināciju tā īpaši nevienu neiznāk vervēt.
Pieņemu, ka problēmas var rasties gadījumos, ja vakcinējamo saraksts ir izveidots un cilvēki pēkšņi atsakās no vakcīnas. Tāpēc pārzvanām visiem, kas ir pieteikušies vakcīnai, jautājam, vai viņi nāks vakcinēties.
Protams, ka izskanējusī informācija par “AstraZeneca” var būt pārspīlēta un līdz galam neizskaidrota, kas līdz galam neiedrošina mūsu bailīgos iedzīvotājus vakcinēties.
Aptaujas liecina, ka aptuveni 50% iedzīvotāju ir gatavi vakcinēties, un tie nav jāpierunā. Ap 25% domā, vēlas vairāk saprast, redzēt, kā situācija attīstīsies, bet atlikusī ceturtdaļa saka “nē””.
