Vai bērniem nepieciešami vitamīni? Atbild speciālists

Mammas ļoti bieži uztraucas, vai bērns tik tiešām ar uzturu saņem visus nepieciešamos vitamīnus, lai augtu stiprs, gudrs un vesels. Un tad vēl mammām šķiet, ka noteikti ir jāstiprina bērna imūno sistēmu un te ne nu bez bundžiņu vitamīniem neiztikt. Kā ir patiesībā?

Divi svarīgi principi

"Vitamīni tāpat kā mikroelementi ir bioloģiski aktīvas vielas, ko daba mums ir paredzējusi uzņemt ar uzturu. Vairums mums nepieciešamo vielu atrodas tieši augu valsts produktos, līdz ar to bērnam tie būtu jāpiedāvā pēc iespējas dažādāki," stāsta Antra Briede. Viens no variantiem ir tā saucamā varavīksnes diēta, kad katru dienu bērna maltītē (un arī savējā) iekļaujam maksimāli daudz dažādu krāsu augus, dažādas augu daļas, nevis bez mitas ēdam tikai tomātus un gurķus. Te gan jāņem vērā, ka maize, rīsi, kartupeļi un makaroni, lai gan ir augu valsts produkti, šajā kategorijā nekvalificējas. Tos vairāk jāuztver kā ogļhidrātu (tātad, enerģijas izejmateriālu) avotus, - imunitātes veicināšanai tie nepalīdzēs. Tieši pretēji, - ar cieti un cukuru bagātās vielas neveicina, piemēram, C vitamīna iesaistīšanos šūnu vielmaiņā.

"Tāpēc, domājot par bērnu veselību, svarīgi viņa ikdienas ēdienkartē iespējami izslēgt cukuru un nepārspīlēt ar citiem cukura avotiem (galvenokārt cieti saturošiem produktiem). Ja šie divi principi tiktu ievēroti, tad jauna cilvēka organismam ar vitamīniem vajadzētu būt pietiekami nodrošinātam," uzsver Antra Briede.

!Arī tad, ja mammai šķiet – mans bērns gandrīz neko neēd, bet ir možs un pie labas veselības, papildus lietot vitamīnus nav nepieciešams.  

Kad tomēr vajadzētu?

Mīļās, mammas! Ir tikai daži vitamīni, kas kādā konkrētā situācijā patiešām varētu ļaut justies jūsu bērnam labāk un stiprinātu viņu veselību.

• Ja mazais skolēns jūtas saguris un sāk buksēt mācībās, bērnam parādās uzvedības traucējumi, hiperaktivitāte, tad varbūt tiešām vērts apspriesties ar ģimenes ārstu par nepieciešamību papildus uzņemt Omega 3 taukskābes, jo tām varētu būt zināma nozīme smadzeņu funkciju veicināšanā.

• Ja ir zems D vitamīna līmenis asinīs (to var noteikt un to vajadzētu kontrolēt), tas noteikti ir jāuzņem. Augošam bērnam īpaši svarīgi uzturēt D vitamīna līmeni asinīs normas robežās, jo tam ir ļoti būtiska nozīme ne tikai kaulu un muskuļu sistēmas veidošanā, - tas ir nepieciešamas gandrīz ikvienā šūnā, tostarp imūnās sistēmas šūnās.
   
• Ja bērna pamatēdienā tiešām ir tikai makaroni, cīsiņi un kečups un dārzeņi praktiski netiek lietoti, palīgā jāsauc C vitamīns.  Latvijā veiktie bērnu uztura pētījumi atklāj, ka ar uzturu bērni vispār uzņem tikai 30 % no dienā nepieciešamā C vitamīna daudzuma.
   
• Ja bērns lieto uzturā pārāk daudz saldumus, daudz magnija šūnās tiek patērēts cukura iesaistīšanai vielmaiņā, tātad mazāk paliek citām nozīmīgām bioķīmiskām reakcijām organismā. Tāpat par magniju būtu ieteicams padomāt skolas vecuma bērniem, kam liela fiziskā un garīgā slodze. Magnija trūkums varētu izpausties kā muskuļu sasprindzinājums un galvassāpes.

Padoms!
Antra Briede:
“Ja dodam bērniem vitamīnus, tie jāuztver kā zāles noteiktu veselības problēmu risināšanai, nevis kā konfekte. Tāpēc es neatbalstu mazu devu vitamīnus konfektēm līdzīgos ražojumos (lācīši, drakoniņi utml.), jo šādām mazu devu multivitamīnu “konfektēm” grūti atrast kādu racionālu lietošanas pamatojumu. Tām nav efekta, tāds nav arī paredzēts, un tādēļ aplami dažkārt tiek secināts, ka vitamīnu lietošana vispār ir bezjēdzīga. “

Atceries!
Bērniem līdz 3-4 gadu vecumam nav ieteicams lietot sintētiskos, aptiekā nopērkamos vitamīnus. Arī tad, ja bērns slimo, problēmu tie neatrisinās. Bērniem īstie vitamīni, īpaši līdz 4 gadu vecumam, ir burkāni, āboli, kāposti.

Kā vēl parūpēties par bērna labsajūtu

• Sportojiet kopā! Fiziskas aktivitātes vairo prieku, veselību un labsajūtu gan lieliem, gan maziem. Aktīvs dzīvesveids, ko bērns būs pieredzējis ģimenē, veidos šo paradumu visa mūža garumā. Tāpēc biežāk ejiet kopā pārgājienos, kopā brauciet ar riteni, skrituļojiet, slēpojiet, slidojiet, spēlējiet spēles.
• Laicīgi gulēt! Miega trūkums var padarīt bērnus uzņēmīgākus pret slimībām. Atkarībā no vecuma bērniem katru dienu ir nepieciešams gulēt no 10 līdz 16 stundām.
• Ļauj palīdzēt virtuvē! Pasniegt veselīgu maltīti un to pagatavot – tas nav viens un tas pats. Tāpēc iesaisti bērnu maltītes gatavošanā, tā iemācīsi viņu ne tikai gatavot veselīgi, bet ļausi apgūt arī citas dzīves iemaņās, piemēram, svērt, mērīt produktus būt pacietīgam.
• Māci izteikt savas jūtas! Garīgā veselība ir tikpat svarīga kā fiziskā veselība. Tāpēc atbalsti savu bērnu, vienlaikus arī pastāstot, ka garīgā labklājība nenozīmē visu laiku būt laimīgam, - normāli ir justies arī skumji, neapmierināti un dusmīgi.
• Esi piemērs! Ne vienmēr ir viegli iemācīt bērnam rīkoties pareizi. Tomēr bērni vienmēr skatās uz vecākiem kā uz paraugu. Labākais, ko vecāki var darīt, lai uzlabotu sava bērna veselību, ir pašiem veselīgi un droši dzīvot – esot saulē, lietot sauļošanās krēmu, pašiem ikdienā ēst pietiekami daudz dārzeņus utt.

Raksts sadarbībā ar www.ortomol.lv