Vidzemes slimnīca atbild uz pacientus satraucošajiem jautājumiem par Covid-19 vakcīnām
foto: Evija Trifanova/LETA
Vidzemes slimnīcā Covid-19 vakcīnu saņēmusi mazliet vairāk nekā puse ārstniecības personu.
Runā speciālists

Vidzemes slimnīca atbild uz pacientus satraucošajiem jautājumiem par Covid-19 vakcīnām

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Laikā, kad pacienti satraucas, vai slimnīcu personāls ir vakcinējies pret Covid-19 un vai slimnieki nevar inficēties no nevakcinētiem mediķiem, uz cilvēkus satraucošajiem jautājumiem atbild Vidzemes reģionālā slimnīca.

Atbildes Jauns.lv sniedza Vidzemes slimnīcas Valmierā sabiedrisko attiecību speciāliste Benita Brila

- Cik daudzi no Vidzemes slimnīcas darbiniekiem, ārstnieciskā personāla ir vakcinējušies pret Covid-19, un cik daudzi tam ir piekrituši tagad gaida rindā uz vakcināciju? Vai ir skaidrs, cik galarezultātā procentuāli medicīnas personāls būs vakcinēts pret Covid-19?

- Līdz 9. martam Vidzemes slimnīcā no 603 ārstniecības personām, kas iesaistītas pacientu ārstēšanā un aprūpē (ārsti, māsas, vecmātes, māsu palīgi, funkcionālie speciālisti, radiologi, radiologu asistenti, podologi, laboranti) pret Covid-19 vakcinējušās 314 jeb 52%. Bet no visiem slimnīcas 720 darbiniekiem līdz šim vakcinējušies 385 darbinieki. Rindā uz vakcināciju gaida 20 darbinieki. Daļa darbinieku ar Covid-19 ir izslimojuši un atlikuši vakcināciju uz vēlāku laiku, kad iegūtā imunitāte varētu samazināties.

- Cik daudzi no medicīnas personāla atsakās no Covid-19 vakcinācijas?

- Šis skaitlis mainās ik dienas, dažādu iemeslu dēļ. Darbinieku aptaujā par plāniem vakcinēties tādas kategoriskas atteikšanās neuzrādās. Darbinieki, kas jau pārslimojuši Covid-19, vakcinēšanos atliek uz vēlāku laiku, jo paļaujas uz dabisko imunitāti. Citi plāno vakcinēties vasarā vai rudenī. Daži atsakās, jo baidās no blaknēm, kādas piedzīvojuši vakcinētie kolēģi. Daži atliek vakcināciju, kad uzzina, ka Covid-19 testā viņiem konstatēta inficēšanās.

- Vai šo vakcināciju medicīnas darbiniekiem var noteikt par obligātu?

- Jā, to var noteikt par obligātu – pašu darbinieku un pacientu drošības un veselības labā, bet Vidzemes slimnīcā, tāpat kā citās ārstniecības iestādēs, vakcinācija ir brīvprātīga un veicama atkarībā no katra cilvēka apzinīguma un atbildības līmeņa.

- Gadījumā, ja kāds pacients sasirgs vai, ļaunākajā gadījumā, nomirs no Covid-19, viņš vai viņa pārstāvji var vērsties ar pretenziju pret ārstniecības iestādi tiesā par neatbilstošu aprūpi un ārstniecību. Ja noskaidrojas, ka cietušais ar Covid-19 saslimis ārstniecības iestādē, kur mediķi nav vakcinējušies pret Covid-19, kaut gan tas bijis iespējams, un viņš vēršas pret konkrēto mediķi vai ārstniecības iestādi, ka tā nodarījusi kaitējumu, pacientu inficējot ar Covid-19, vai ārstniecības iestāde ir gatava šādos gadījumos uzņemties atbildību un segt cietušajam pacientam radušos zaudējumus?

- Lai atbildētu uz šo jautājumu, jāpiemin daži atzinumi, kas gūti, pētot Covid-19 vīrusa izplatību ārstniecības iestādēs.

Kritēriji, pēc kādiem varētu ziņot par gadījumiem, kad pacients ir inficējies slimnīcā, līdz šim brīdim nav izstrādāti. Lasot ārzemju klīnisko gadījumu pētījumus par infekcijas izplatīšanos intrahospitāli, tiek pieņemts, ka par intrahospitālu (slimnīcā iegūtu – red.) inficēšanos var runāt tikai tad, ja no stacionēšanas brīža ir pagājis inkubācijas periods, kas vidēji šai slimībai ilgst 14 diennaktis. 

Vīrusa inkubācijas periodā inficētajai personai, iespējams, vēl nav pietiekami augsts vīrusa līmenis, lai iegūtu pozitīvu testa SARS Cov-2 RNS rezultātu. Simptomu parādīšanās pēc inficēšanās var ilgt līdz 14 dienām (vidējais rādītājs ir 5-6 dienas), dažiem cilvēkiem simptomi vispār nerodas. Tāpēc ir ļoti grūti pateikt, vai visi pacienti, kuriem Covid-19 konstatēts dažu dienu laikā pēc stacionēšanas  slimnīcā, noteikti ir inficējušies slimnīcā, nevis bijuši jau inficēti ārpus tās un atradušies inkubācijas periodā.

Ar intrahospitāla inficēšanos slimnīcas cīnījušas visos laikos. Arī sākoties šai Covid-19 pandēmijai, tika izstrādāti un atbilstīgi situācijai tiek atjaunināti pretepidemioloģiskā režīma plāna nosacījumi un pasākumi, darbinieki tiek regulāri apmācīti un tiek kontrolēta noteikumu un prasību izpilde.

Jautājumā ietvertais minējums, “kā būtu, ja notiktu” varētu būt grūti pierādāms. Protams, pacienta tuvinieki var vērsties ar iesniegumu attiecīgā nozari uzraugošā iestādē.

Tomēr ar pilnu pārliecību var apgalvot, ka neviens Vidzemes slimnīcas darbinieks nav ieinteresēts inficēt pacientus un apzināti nodarīt tiem kaitējumu. Un, vai pacientu inficēšanā drīkstētu vainot mediķus, kuri nebija vakcinējušies pērngad, laikā, kad vakcinācija vispār vēl nebija pieejama?