Statīnu terapija nespēj sasniegt tās galveno mērķi

Sirds asinsvadu slimības visā pasaulē nepiekāpīgi turas līderpozīcijā izplatītāko nāves cēloņu sarakstā – par spīti miljardiem, kas tiek tērēti pārtikai ar zemu tauku saturu un statīnu grupas medikamentiem. Pagājuši jau divi gadi, kopš ieviesta stingrāka profilakse, un gandrīz jebkurš, kas ir vecāks par 50 gadiem, tiek aicināts sākt statīnu terapiju. Tomēr mirstība no sirds asinsvadu slimībām ir samazinājusies pavisam nedaudz.

Tas tā noteikti nav tāpēc, ka medikamenti neiedarbojas. Tie patiešām samazina “sliktā” holesterīna jeb zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) līmeni, kas ir statīnu mērķis. Teorētiski šie tauki uzkrājas uz artēriju sieniņām, tās ar laiku nosprostojot un izraisot infarktu.

Kā teikts kādā jaunā zinātniskā pētījumā, tas tāpēc, ka šie teorētiskie pieņēmumi par holesterīnu un taukiem ir aplami.

Pētnieku komanda no Ņūmeksikas Universitātes, ko vadīja Roberts Dubrofs, analizēja 35 klīniskos pētījumus, kas pētīja trīs dažādus medikamentus, kuri samazina holesterīnu. Starp tiem – statīnu grupas medikamentus, kā arī jaunos blokatorus – PCSK9 inhibitorus. Tos izrakstīja cilvēkiem, kuru ZBL līmenis liecināja par visaugstāko sirds asinsvadu slimību risku. Citiem ar līdzīgu riska līmeni izrakstīja placebo tabletes. Tomēr vairāk nekā 75% pētījumu tie, kuri saņēma holesterīnu pazeminošos medikamentus, neizdzīvoja ilgāk kā tie, kuriem izrakstīja placebo, un pusē pētījumu tiem, kas lietoja zāles, sirds slimības turpināja attīstīties.

Gandrīz visos pētījumos medikamenti apliecināja iedarbību – holesterīna līmenis pētījuma dalībniekiem pazeminājās. Vienā no analizētajiem pētījumiem zāles pazemināja ZBL līmeni par 13%, tomēr nāves gadījumu un sirds asinsvadu slimību gadījumu skaits bija lielāks nekā placebo grupā, kur dalībniekiem holesterīna līmenis nepazeminājās.

PCSK zāles pat vēl efektīvāk pazemina holesterīna līmeni. Viens no pirmajiem tirgū, Repatha (evolokumabs), samazināja ZBL līmeni par 60%, taču arī tas nepasargāja cilvēkus no letāla infarkta.

FOURIER pētījuma rezultāti, kurā jaunās zāles pārbaudīja ar 27 564 sirds slimniekiem, pasaules medijos izraisīja ažiotāžu. Beidzot bija pieejams medikaments, kas ievērojami pazeminātu holesterīna līmeni, atstājot sirds asinsvadu slimības pagātnē.

Viens no pētniekiem, Pīters Severs (Peter Sever) no Londonas Imperiālās koledžas, triumfējoši sacīja: “Gala rezultātā holesterīna līmenis kritās zemāk un zemāk, līdz reģistrējām zemāko holesterīna līmeni medicīnas vēsturē.”

Tomēr tas nebūt nav gala rezultāts. Gala rezultātam vajadzētu būt kritumam nāves gadījumu skaitā, kuru cēlonis ir sirds asinsvadu slimības. Patiesība meklējama pētījuma datos, kas bija slēpti mediju acīm: 251 pacients, kurš lietoja Repatha, nomira no sirds slimības. Nomira arī 240 pacienti, kuri lietoja placebo, bet kuru holesterīna līmenis nebija pazeminājies. Kopējais nāves gadījumu skaits bija 444 Repatha grupā un 426 placebo grupā.

Dīvainā kārtā pētījumu apturēja divus gadus pirms tā beigām. Dr. Mišelam de Lorgerilam (Michel de Lorgeril), kardiologam, kurš sadarbojas ar Francijas valdības Nacionālo zinātniskās pētniecības centru, ir aizdomas par negodīgu spēli. Viņš uzskata pētījumu par “viltus zinātni”.

Trūkstošais posms

Pētot ne tikai klīnisko pētījumu rezultātus, Ņūmeksikas zinātnieki atrada pārliecinošus pierādījumus tam, ka starp ZBL un sirds slimībām ir pavisam niecīga saistība.

Beļģijas veselības nozares autoritātes ziņoja par nelielu kritumu sirds slimību gadījumos starp 1999. un 2005. gadu, taču tas attiecās tikai uz gados veciem cilvēkiem, kuri pat nelietoja statīnu grupas medikamentus. Turpretim Zviedrijā izmaiņas infarkta gadījumu skaitā nav reģistrētas, lai gan ir palielinājies izrakstīto statīnu recepšu skaits.

Amerikas Savienotajās Valstīs laikā no 2002. līdz 2013. gadam izrakstīto statīnu recepšu skaits divkāršojās, un rezultāti nepārsteidza – vidējais holesterīna līmenis pazeminājās. Tomēr nāves gadījumu skaits no sirds slimībām pieauga.

Kopš 2018. gada Amerikas Sirds asociācija (ASA) ir pazeminājusi kritēriju slieksni statīnu terapijas nozīmēšanai, tāpēc var sagaidīt, ka jau esošajiem miljoniem statīnu lietotāju pievienosies vēl daudzi. Tas nozīmē, ka ir nopietni pieauguši ražotāju ienākumi, kuri nopelnījuši jau triljonu ASV dolāru, kopš izdota pirmā statīnu grupas zāļu licence, un tas bija pirms 40 gadiem. Jaunie PCSK medikamenti šo skaitli tikai palielinās. Dr. Malkoms Kendriks, holesterīna skeptiķis, ir aprēķinājis, ka visu statīnu terapijas pacientu pārnese uz PCSK terapiju Lielbritānijai izmaksātu 28 miljonus mārciņu. Tāds ir šīs valsts aizsardzības budžets.

Slēpt pierādījumus

Kāpēc statīnu terapiju turpina izmantot, ja ir tik daudz pierādījumu par šo zāļu nelabvēlīgo ietekmi? Ņūmeksikas pētnieki atzīst, ka ir “pamatoti pierādījumi” par statīnu labvēlīgo ietekmi, bet tas varētu būt šo zāļu neplānotās iedarbības dēļ, piemēram, statīni darbojas arī kā antikoagulants, kas aizkavē asinsreci, dažos gadījumos pasargājot no infarkta.

Citiem vārdiem, pētījumus ir sponsorējuši zāļu ražotāji, taču apskatā iekļāvuši tikai pozitīvos rezultātus, savukārt pārējie dati nav tikuši publicēti. Un, neraugoties uz Eiropas Zāļu aģentūras lūgumu iesniegt arī citos pētījumos iegūtos neapstrādātos datus, kas nekad nav publicēti, lai tos varētu neatkarīgi novērtēt, zāļu ražotāji ir ignorējuši šo lūgumu.

Pētnieki stāsta, ka rezultātus ietekmē arī statistiķu veiklība. Lai liktu zālēm izskatīties efektīvākām, pētnieki bieži izmanto lielumu, ko sauc par relatīvo risku. Relatīvā riska aprēķins iekļauj visu, ko pētījuma dalībnieks dara, piemēram, cilvēks lieto zāles, taču viņš var būt ir arī uzlabojis diētu vai pievērsies fiziskām aktivitātēm, taču šo izmaiņu labvēlīgā ietekme tiek piedēvēta zālēm.

Lai gan zāļu ražotāji ziņo, ka aptuveni puse cilvēku, kas lieto statīnus, jūt uzlabojumus, patiesais rādītājs ir tikai 1%, turklāt tie varētu būt tikai cilvēki, kas ir augsta riska grupā, aprēķinājuši Dienvidfloridas Universitātes pētnieki. 

Šie pētnieki novērtēja dažus lielākos klīniskos pētījumus, kas veikti par statīnu grupas medikamentiem, tostarp Jupiter, Crestor un Anglo-Scandinavian Cardiac Outcomes Trial (ASCOT), un atklājuši, ka pētījumu autori “izmantojuši statistiku, lai maldinātu un radītu ilūziju par statīniem kā brīnumzālēm. Patiesībā to nenozīmīgo labvēlīgo ietekmi stipri nomāc nelabvēlīgais efekts.” Galvenās reakcijas ietver vēzi, kataraktu, cukura diabētu, kognitīvos traucējumus un kustību un balsta sistēmas slimības.

Varonis, nevis ļaundaris

Nelabvēlīgās organisma reakcijas varētu rasties nevis statīnu, bet gan pazeminātā ZBL holesterīna līmeņa dēļ. Tauki nebūt nav bioloģijas negadījums, tie ir svarīgi mūsu fiziskajai un garīgajai labsajūtai, it īpaši, kad kļūstam vecāki.

Kādā pētījumā atklāts, ka ZBL patiesībā aizsargā artērijas no holesterīna uzkrāšanās, tā pasargājot organismu no aterosklerozes jeb artēriju elastības samazināšanās.

Citā pētījumā starptautiska pētnieku grupa atklāja, ka starp 68 096 cilvēkiem, kuru vecums pārsniedza 60 gadus, 80% no tiem, kuri izdzīvoja visilgāk, bija arī visaugstākais ZBL holesterīna līmenis. Pētnieki secināja – tas tāpēc, ka holesterīns iedarbojās uz mikroorganismiem, kas izraisa letālas slimības kā vēzi, elpceļu slimības un paradoksālā kārtā – infarktu.

Grupa, kurā bija 381 neārstējami slims pacients, jutās labāk, kad pārstāja lietot statīnu grupas zāles. Tie, kas pārtrauca lietot medikamentus, ziņoja par labāku dzīves kvalitāti, turklāt viņi izdzīvoja vidēji 39 dienas ilgāk nekā tie, kuri turpināja lietot statīnus.

Lielākajā daļā zinātnes nozaru gadījumā, kad pietiekami daudz pierādījumu atspēko iepriekš pieņemto paradigmu, tiek veidota jauna teorija. Ar holesterīna teoriju medicīnā tā nenotiek, un, ja var iekasēt triljonu ASV dolāru, kādēļ gan kaut ko mainīt?

Kas ir sirds slimības?

Ja “sliktais” ZBL holesterīns un transtaukskābes neizraisa sirds slimības, kas tad tās izraisa? Lūk, dažas nesen izvirzītas teorijas.

• Iekaisums. Iekļaujot uzturā produktus ar pretiekaisuma iedarbību, piemēram, tomātus, spinātus, lapu kāpostus, treknās zivis un ogas, jūs varat samazināt sirds slimību risku. Pētnieki novēroja vairāk nekā 10 000 sirds slimnieku, un tie, kuru iekaisuma līmeni samazināja farmaceitiski, retāk cieta no otra infarkta. Pētnieki no Brigama un Bostonas sieviešu slimnīcas Bostonā aprēķināja, ka šo pacientu infarkta risks samazinājās par 17 procentiem.
• Baltais cukurs. Cilvēki, kuri vismaz ceturtdaļu no diennakts kaloriju apjoma uzņem ar produktiem, kas satur balto cukuru, trīskāršo risku nomirt no sirds asinsvadu slimības. Amerikas Savienoto Valstu Slimību kontroles un profilakses centri (CDC) atklāja šo risku, kad izpētīja vairāku tūkstošu amerikāņu ēšanas paradumus. Pārstrādātas pārtikas un dzērienu lietošana uzturā rada lieko svaru un palielina cukura diabēta risku, kas vēl vairāk palielina iespēju saslimt ar sirds asinsvadu slimībām.
• Stress. Cilvēkiem, kas jūt, ka nespēj kontrolēt situāciju mājās vai darbā, ir divreiz lielāks risks mirt no sirds slimības. Kādā pētījumā Somijā pētnieki vēroja 800 inženierzinātņu uzņēmumā strādājošu cilvēku ikdienu. Palielināta darba slodze un stingri termiņi nepalielināja sirds slimību risku, tomēr stress, piemēram, apspiestības un bezpalīdzības izjūta, gan nodarīja kaitējumu.
• Gaisa piesārņojums. Vairākos pētījumos secināts, ka cigaretes, automašīnu izplūdes gāzes un industriālais piesārņojums ir īstais sirds slimību cēlonis. Kāds CDC pētījums liecina, ka Ķīnas pilsētās, kurās nesen notikusi industrializācija, sirds slimību risks ir divkāršojies. Liels risks saslimt ir arī cilvēkiem, kas dzīvo netālu no intensīvi noslogotiem lielceļiem.