Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Miris ar vai no Covid? Kā uzskaita mirstību Covid-19 laikā
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra "Gaiļezers" Toksikoloģijas un sepses klīnika kurā ārstē Covid-19 pacientus. (Foto: LETA)

Miris ar vai no Covid? Kā uzskaita mirstību Covid-19 laikā 3

Esi vesels
10. janvārī 21:18 2021. gada 10. janvārī 21:18
  LTV "de facto"
Mirušo skaits ar apstiprinātu Covid-19 infekciju Latvijā līdz 10.janvārim sasniedza 849 un jau visdrīzāk nākamajā nedēļā pārsniegs tūkstoti. Neraugoties uz to, joprojām netrūkst to, kas apšauba Covid-19 kā mirstību iemeslu un ietekmi uz kopējo mirstību.

LTV raidījums “de facto” noskaidrojis, ka ne visiem, kuri ikdienas statistikā parādās kā miruši ar Covid-19 infekciju, to vēlāk tiešām apstiprina arī kā nāves pamatcēloni. Taču tā ir ievērojami mazākā daļa, turklāt nevar teikt, ka Covid-19 nav spēlējis lomu arī pārējos gadījumos. 

Piemēram, oktobrī, saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem, ziņots par 32 nāvēm, vēlākajos datos parādās 25, bet novembrī ziņots par 131, bet jau vēlāk Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datu bāzē apkopotajos datos - 105 nāvēm.

“Mēs Slimību profilakses un kontroles centrs gaidām informāciju no ārstējošā ārsta par konkrēto pacientu, kurš ir miris, gaidām informāciju vai šī nāve ir bijusi saistīta ar Covid-19 vai nav. Pie mums šī informācija nonāk nedaudz vēlāk un viņa var nedaudz atšķirties no tā, ko ziņo Nacionālais veselības dienests,” skaidro SPKC speciāliste Santa Pildava.

Pašreizējie dati rāda, ka no visiem ar Covid-19 mirušajiem to, kuriem ārsts to atzinis arī par pamatcēloni, SPKC datos ir ap 80%. Pārējiem Covid-19 var būt nostādīts kā sekundārais nāves cēlonis.

Austrumu slimnīcas Infektoloģijas centra infektoloģe Gunta Stūre uzsver - arī ja Covid -19 nav pamatcēlonis, šī infekcija var provocēt citu saslimšanu saasinājumus. “Un tiešām, tam cilvēkam  pats Covid-19 nav radījis ne plaušu bojājumus, ne pneimoniju, ne kādus citus efektus, bet ir izprovocējis, piemēram, cukura diabēta dekompensāciju, kardiovaskulārās slimības un diemžēl iznākums ir tāds, kāds viņš ir,” viņa skaidro. To uzsver arī Stradiņa slimnīcas Plaušu slimību centra vadītāja Dace Žentiņa norādāt, ka arī ar hroniskām slimībām, ja vien ne provocējoši faktori kā vīrusa infekcija, var dzīvot gadiem.

Tikmēr ar Covid-19 mirušo cilvēku skaits aug arvien straujāk. Vēl oktobra sākumā pat viena Covid-19 pacienta nāve nedēļā likās kas ārkārtējs. Taču trīs mēnešus vēlāk skaitļi šokē arvien jaunos apmēros, un vairāk nekā 30 ar Covid-19 saslimšanu mirušie dienā tiek ziņoti vairākas dienas pēc kārtas. Tas ir zaudējums ne vien šo cilvēku tuviniekiem, bet liela emocionālā slodze mediķiem. Diennakts laikā viņi piedzīvo vairākas nāves. Ap svētku laiku, kad daudzi tā arī neizprata stingros ierobežojumus, vienā pašā Stradiņa slimnīcā, 29. decembrī, Covid-19 nodaļās izdzisa 10 cilvēku dzīvības. “Nu, brīžiem ir ļoti smagi,” atzīst D.Žentiņa, “tā nav viegla nāve. Nāve iestājas nosmokot.”

Uzskaitot Covid-19 mirstību, Latvija vadās pēc Pasaules veselības organizācijas vadlīnijām un galīgajos datos neiekļauj mirstību ar citiem pamatcēloņiem. Bet valstu prakses atšķiras, tādēļ saildzināšanai izmanto tā saucamo papildu mirstības rādītāju pret mirstību kopumā. Rīgas Stradiņa universitātes  Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece Inese Gobiņa skaidro – ja cilvēks ir miris, viņš jebkurā gadījumā kopējā reģistrācijas sistēmā būs, lai kāds viņam ir nāves cēlonis, un analizējot šos kopējos datus, salīdzinot ar iepriekšējiem rādītājiem, var novērtēt arī Covid-19 ietekmi. 

Latvijā pērnā gada griezumā kopumā būtiska pieauguma nav. Bet tas tādēļ, ka līdz pat septembrim iepriekšējo gadu rādītāji bija sliktāki un 2020. gada nogalē kopējā mirstība pieauga.

Arī ekonomists Jānis Hermanis, kurš jau kopš pandēmijas sākuma analizē arī ar Covid-19 saistītos datus norāda -  ja nebūtu bijis Covid-19, aizvadītais būtu “pavisam izcils gads.” Izteiktāk ārkārtas mirstība parādās Lietuvā, kur arī otrais Covid vilnis sākās ātrāk un ar daudz plašāku Covid saslimstību un mirstību, un citur. “Tas ir parādījies tādā valstīs, kā Spānijā, Itālijā, Poliijā, Ungārijā, Zviedrijā, Nīderlandē Bēļģijā. Mums par laimi šis te ārkārtas mirstības paugurs nav bijis, atskaitot pašu gada nogali, kur tik tiešām ir straujš lēciens,” saka J.Hermanis.

SPKC dati liecina, ka Covid-19 mirstība gada nogalē jau apsteidza mirušo skaitu  no traumām, avārijām un pašnāvībām kopā ņemot.

Lielākoties tie ir vecāka gadu gājuma cilvēki, kam jau ir citas slimības, bet mediķi uzsver -  tādēļ vien to nedrīkst uztvert kā kaut ko pašsaprotamu vai Covid-19 nāvi attaisnojošu. “Kad ir runa par savu ģimenes locekli, kad ir runa par tēti, mammu, vecomāti, vecotēvu, tie viedokļi radikāli mainīsies. Simt punkti garantēju, ka būs izsaukums NMPD un vienalga, cik gadu būs jūsu līdzcilvēkam, jūs gribēsit, lai viņš tiktu hospitalizēts, lai tiktu darīts pilnīgi viss, lai šo cilvēka mūžu pagarinātu. Vienalga – ir viņam vai nav šīs hroniskās slimības,” norāda G.Stūre. 

Līdzšinējie trūkumi hronisko slimnieku uzraudzībā gan šajā laikā īpaši atspēlējoties. Mediķi novērojuši, ka tie, kas par savu veselību rūpējušies vairāk, un, piemēram, zāles lietojuši regulāri, nevis tikai hronisko slimību saasinājumos, arī spēka noturēties pretī Covid-19 ir vairāk.

Citi šobrīd lasa

Stipra doma un liela mīlestība. Ciemos pie Olgas Melderes - dziednieces, kura izglāba Jāni Jarānu no grādīgā
Krāpnieku dēļ mākslinieka Vilipsona ģimene var zaudēt dzīvokli 10
"Ļoti slikts apgaismojums policijas furgonā" - demonstrācijās izgāja arī Navaļnija sieva un māte
Skatīt visus komentārus

Максим Галкин показал секретный туннель под своим замком

"Я превратилась в телочку": Агата Муцениеце показала, как переоделась на снегу