Bērni neiet uz skolu, un visur jānēsā maskas, bet saslimušo skaits arvien pieaug. Kāpēc tā?

"Redziet, vīruss paliek ar savām īpatnībām, pēc būtības tas nav mainījies, bet mainās cilvēku uzvedība. Diezgan droši varam teikt, ka uzvedība pavasarī bija galvenais, kas palīdzēja apturēt infekcijas izplatīšanos," norāda Perevoščikovs. "Vīruss ir palicis tas pats. Tas nozīmē, ka mēs kaut ko daram ne īsti pareizi, lai šo vīrusu apturētu. Pasākumi ir standarta, nekas nav mainījies."

Perevoščikovs norādīja, ka pašreiz valstī ieviestie Covid-19 ierobežojumi ir "zelta standarts" slimības apkarošanai. Saslimstības pieaugums liecina par to, ka cilvēki ierobežojums ievēro paviršāk nekā pavasarī.

Uz sarunu raidījumā uzaicinātais Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras profesors Ģirts Briģis norādīja, ka atbildi uz šo jautājumu var gūt, analizējot veidus, kā cilvēki inficējušies. "SPKC ziņas saka, ka pusei infekcijas avots nav atrodams, kas, protams, ir ļoti nepatīkami. Savukārt no tās puses, par kuru mēs zinām, mēs uzzinām, ka lielākā daļa šo infekciju iegūst mājsaimniecībās - mājinieki viens otram nodod infekciju, un tad vājā vieta vēl ir slimnīcas un pansionāti," komentēja Briģis.

Runājot par to, vai nākamajā nedēļā valdībai tiks ieteikts vēl stingrāk pastiprināt drošības pasākumus, piemēram, ieviešot tā saucamo lokdaunu, Perevoščikovs norāda, ka tas atkarīgs no tā, kāda būs sabiedrības līdzdalība. "Jo mazāka līdzdalība, jo vairāk vajag "piespiest" no otras puses, lai apturētu vīrusa izplatīšanos. Jo lielāka cilvēku līdzdalība, jo mazāk nepieciešami formāli ierobežojošie pasākumi," sacīja Perevoščikovs.

"Jāskatās uz saslimstību un saslimstība ir lieta, kuru mēs principā varam regulēt. Mēs redzam, ka vairākām Eiropas valstīm, sadarbojoties ar iedzīvotājiem, tomēr izdevās samazināt saslimstību," sacīja epidemiologs. "Diemžēl mums pagaidām neizdodas. Šī lieta ir dinamiska un jāskatās, cik lielā mērā mēs varam turpināt pielietot ierobežojošos pasākumus."

Ja dati par iedzīvotāju pārvietošanās paradumiem liecinās, ka kustība nesamazinās, tad būs jādomā par to, kā mazināt mobilitāti, norāda Perevoščikovs. "Vīrusam ir izdevīgi, ka mēs satiekamies. Jāturpina veikt pasākumus, lai nedotu iespēju cilvēkiem savā starpā nodot vīrusu," viņš saka, piebilstot, ka nākamnedēļ varētu rosināt valdību ierobežot cilvēku pārvietošanos. Tas tiks vērtēts, skatoties, vai šajās dienās mazinājusies cilvēku mobilitāte.

"Vīruss pats neizplatās, mēs izplatām šo vīrusu. Tikšanās šajā periodā, kad saslimstība virzās uz augšu, ir diezgan nedroša. Mēs nevaram zināt, vai mums pēc divām dienām neparādīsies simptomi, vai mēs esam inficēti vai nē. Cilvēks divas dienas pirms simptomu parādīšanās jau ir infekciozs, tāpēc labākā dāvana mūsu draugiem un tuvajiem cilvēkiem šoreiz ir drošība un veselība, nevis mūsu klātbūtne," sacīja epidemiologs.

Komentējot ziņas par jauno koronavīrusa paveidu, kas izplatās Lielbritānijā, Perevoščikovs teica, ka slimības jaunu paveidu izplatīšana ir neizbēgama, jo cilvēki ceļo un turpinās to darīt. Šobrīd ir iespējams to tikai aizkavēt.

Jauns.lv jau ziņoja, ka otrdien Latvijā reģistrēti 1145 jauni Covid-19 gadījumi, kas ir lielākais vienas diennakts laikā reģistrētais inficēto skaits, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistika.

Otrdien miruši 20 cilvēki: viens vecumā no 55 līdz 60 gadiem, trīs vecumā no 60 līdz 70 gadiem, divi vecumā no 70 līdz 80 gadiem, desmit vecumā no 80 līdz 90 gadiem, trīs vecumā no 90 līdz 100 gadiem, viens vecumā no 100 līdz 105 gadiem.

Kopā valstī veikti 12 511 testi, līdz ar to pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem ir 7,4%.

Savukārt slimnīcās nogādāti 119 cilvēki, tostarp 11 pārvesti, vēstī Nacionālajā veselības dienestā (NVD). 

Kopā slimnīcās ārstējas 948 pacienti: 900 ar vidēji smagu slimības gaitu, 48 ar smagu slimības gaitu.