"Kur tad tas vecais citur to slimību ieguvis, ja ne no līdzcilvēkiem" - Latvijas Infektoloģijas centrā redz tos, kas slimo smagi
Kamēr daudzi nespēj iedomāties attālinātos Ziemassvētkus, dakteri un māsas tajās slimnīcu nodaļās, kur tiek uzņemti un ārstēti Covid-19 pacienti, par svētkiem šobrīd nedomā. Lielākā dāvana viņiem būtu laba izgulēšanās pēc smagajām un garajām darba stundām, kas veltītas cilvēkiem, kuri reizēm pat netic Covid-19 esamībai. Latvijas Infektoloģijas centra 6. nodaļas vadītāja Gunta Stūre Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" teic, ka ir skumji, ka joprojām daļa sabiedrības domā, ka Covid-19 ir kaut kāda mistiska slimība, kas viņus neskars.
"Mēs esam tranzīta nodaļa. Tātad katru pacientu mēs uzskatām, ka, iespējams, viņš ir Covid-19 pozitīvs, līdz ar to visa ģērbšanās notiek kā jau pie Covid-19 pozitīva pacienta," stāsta Latvijas Infektoloģijas centra 6. nodaļas vadītāja Gunta Stūre.
Šeit nokļūst tie pacienti, kuriem fiksēti Covid-19 simptomi, bet vēl nav zināmi testa rezultāti. Kad tie zināmi, pacients nonāk citās Infektoloģijas centra nodaļās vai tiek pārvests uz citiem stacionāriem. Un viņa vietā tiek ievests nākamais.
Gunta Stūre savu medicīnas darba mūžu veltījusi infekcijām. Latvijas Infektoloģijas centrā strādā jau 26 gadus. Viņa pati smej, ka ar darbu, kas visu mūžu licies interesants, sanācis kā sakāmvārdā – no vilka bēg, uz lāci krīt.
"Pabeidzot studijas, likās, ka infekcijas ir vislabākā nozare, ļoti viss skaidrs - analīzes, izmeklējumi, pierādām mikrobu, pierādām antivielas. Liktenis izspēlēja pilnīgi pretējo – es sāku strādāt tajā mirklī ar vienu no retākajām, hroniskajām infekcijām, kļuvu par HIV/AIDS speciālisti," stāsta Stūre.
Profesore, kas tiek uzskatīta par autoritāti HIV/AIDS ārstēšanā, šobrīd kļuvusi par vienu no atslēgas cilvēkiem Covid-19 pacientu plūsmā Infektoloģija centrā.
"Covid-19, Covid-19, Covid-19! Mainās tikai tas, vai viņš ir ar 2, 3 vai 4 blakus citām nopietnām fona saslimšanām. Līdz ar to šobrīd teikt, ka ir interesanti - nē. Šī brīža situācija nav ārstēšanas māksla, tas ir vienkārši darbs," saka infektoloģe.
Tieši tāpēc stāsti, ko daktere dzird, satiekot ievestos pacientus, dara tik ļoti skumju. Pārcilvēcīgais darbs, ko dara viņas meitenes– māsas un māsu palīdzes – gan šajā, gan citās nodaļās, atduras pret sabiedrības neinformētību un, šķiet, pat vienaldzību.
"Ļoti, ļoti žēl, ka cilvēki joprojām domā, ka tā ir kaut kāda mistiska slimība, kas viņus neskars. Jā, tiešām 80% slimo viegli. Mēs redzam 20%, kas slimo smagi. Un tad ir skumīgi, ka tie bērni un mazbērni paši ir izveseļojušies... Kur tad tas vecais, mājās guļošais cilvēks citur to slimību ir ieguvis, ja ne no saviem līdzcilvēkiem, kas aktīvi turpina staigāt un darboties," saka Stūre.
Šajā nodaļā gaismas netiek izslēgtas, un arī svētkos darbs te noritēs kā ierasts, jo jaunus Covid-19 pacientus ieved nepārtraukti.
